Vilhelms Reihs — austriešu-amerikāņu psihoanalītiķis, orgonomijas autors

Vilhelms Reihs (Wilhelm Reich, 1897. gada 24. marts - 1957. gada 3. novembris) bija austriešu izcelsmes amerikāņu psihiatrs un psihoanalītiķis. 20. gadsimta 20. gados viņš bija Zigmunda Freida skolnieks Vīnē un deva nozīmīgu ieguldījumu psihoanalīzē (Charakteranalyse 1933; angl. 1945 un turpmāk). Viņa darbus no jauna atklāja 20. gadsimta 60. un 70. gadu seksuālās revolūcijas aktīvisti. Reihs bija plaukstošs autors un praktiķis: svarīgākie viņa agrīnie teksti ietver The Function of the Orgasm (1927), Character Analysis (1933) un The Mass Psychology of Fascism (1933), kuros viņš saista personības struktūru un seksuālo attīstību ar sociālo un politisko dzīvi.

Biogrāfija un politiskā darbība

20. gadsimta 20. gados Reihs aktīvi iesaistījās sociālajās cīņās un politiskajā diskursā. 1927. gadā viņš iestājās Komunistiskajā partijā un vadīja tā laika diskusijas par seksualitāti, izveidojot grupu, ko dēvēja par "SexPol" (saīsinājums no Sexual Politics) — seksuālās politikas kustību, kas kritizēja represīvus morāles standartus un iestājās par seksuālās izglītības un brīvību paplašināšanu. 1933. gadā viņu izslēdza no partijas, un 1934. gadā viņš tika izslēgts arī no starptautiskajām psihoanalītiskajām organizācijām, daļēji sakarā ar viņa radikālajām idejām un konfliktu ar Freida skolniekiem. 1930.ajos gados Reihs pamazām attālinājās no ortodoksālās psihoanalīzes un sāka pētīt psihoanalīzes bioloģiskos pamatus.

Orgonomija — teorija un prakse

Reihs attīstīja koncepciju, ko nosauca par "orgonomiju" — teoriju par universālu dzīvības enerģiju, ko viņš dēvēja par "orgonu". Saskaņā ar viņa apgalvojumiem, orgons bija visuresoša enerģija, kas saistīta ar dzīvību, klimatu un cilvēka emocijām. Reihs izstrādāja vairākas ierīces un prakses, kuru mērķis bija orgona uztveršana vai koncentrēšana, no kurām slavenākās bija:

• orgonakumulators (orgone accumulator) — metāla kastu vai skapju veida ierīce, kas pēc Reiha uzskata spēj koncentrēt orgonu un kuru izmantoja terapeitiskos nolūkos, lai uzlabotu veselību un emocionālo labklājību;
• "mākonveidotājs" jeb cloudbuster — ierīce, kuru Reihs apgalvoja varēja ietekmēt laika apstākļus, manipulējot ar orgona plūsmām;
• bionu eksperimenti — Reiha mikroskopiskie novērojumi un hipotēzes par pāreju starp nedzīvo un dzīvo, ko mūsdienu zinātne plaši kritizējusi.

Reiha metodes un termini ātri izraisīja plašas diskusijas. Daļa atbalstītāju uzskatīja, ka viņš sniedz jaunu skatījumu uz ķermeņa un prāta saikni, savukārt plašākā zinātniskā kopiena lielākoties noraidīja viņa teorijas kā neatbilstīgas empīriskajiem standartiem.

Pretrunas, kritika un tiesvedība

Otra Reiha stāsta puse ir tā, ka viņš tika apsūdzēts pseidozinātnes metodes izgudrošanā un īpaši — izvēršanā par vēža ārstēšanu, kas izraisīja plašu un sāpīgu konfliktu ar medicīnas iestādēm. Kā krāpnieks viņu kritizēja žurnāliste Mildreda Edija Breidija (Mildred Edie Brady), kuras 1947. gada raksti žurnālos Harper's un The New Republic vērsa uzmanību uz Reiha netradicionālajām prasībām un metodēm. Viena no viņas publikācijām, ar virsrakstu "Vilhelma Reiha dīvainā lieta", izpelnījās plašu rezonansi un ietekmēja sabiedrisko viedokli.

Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) uzskatīja, ka Reiha praktiskie apgalvojumi par orgonu ir maldinoši. 1954. gadā tika panākta tiesiska iejaukšanās, kas liedza Reiha literatūras un ierīču sūtīšanu starp štatiem. 1956. gadā, pārkāpjot šo tiesisko aizliegumu, Reihs tika apsūdzēts par tiesas rīkojuma neievērošanu. Viņa pētniecības aprīkojums un daļa publikāciju tika konfiscētas un daļēji iznīcinātas. Viņam piesprieda divus gadus cietumā par tiesas rīkojuma pārkāpšanu; Reihs tika arestēts un ieslodzīts, bet nomira 1957. gada 3. novembrī (60 gadu vecumā) ieslodzījuma vietā Lūsburgā, Pensilvānijas štatā, un tiesvedība pret viņu turpina būt viens no pretrunu avotiem Reiha vēsturē.

Mantojums un uztvere

Reiha personība un darbs ir radījis polarizētu vērtējumu: daļai cilvēku viņš šķiet bīstams pseidozinātnieks, kurš maldināja pacientus un sabiedrību; citi uzskata viņu par brīvsirdīgu pētnieku un sociālo reformētāju, kura idejas par seksualitāti, laulību un autoritāti ietekmēja 20. gadsimta otrās puses kontrkultūru. 20. gadsimta 60.–70. gadu kustības atkal aktualizēja Reiha idejas par seksuālo atbrīvošanos un ķermeņa psiholoģiju.

Reihs pēc imigrācijas uz ASV bija nodibinājis uzņēmumu "Orgonon" Rangelejā, Menas štatā. Tā bija viņa 175 akrus (71 ha) lielā māja, laboratorija un pētniecības centrs, kā arī Reiha apbedīšanas vieta. Tagad tas ir atvērts sabiedrībai kā Vilhelma Reiha muzejs, kur glabājas materiāli par viņa dzīvi, eksperimentiem un strīdiem. Reiha gadījums joprojām tiek plaši analizēts kā piemērs robežām starp radikālu zinātnisko domu, sociālu kritiku un zinātnes autoritāti.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Vilhelms Reihs?

J: Ar ko viņš nodarbojās 20. gadsimta 20. gados?

J: Kā viņa darbi tika atklāti no jauna?

J: Kādus pētījumus viņš uzsāka pēc tam, kad viņu izslēdza no psihoanalīzes organizācijām?

J: Kā viņš tika atmaskots kā krāpnieks?

J: Kas notika pēc tam, kad viņš pārkāpa FDA izdoto aizliegumu?

Meklēt pēc burta