Seksuālā revolūcija: Vilhelma Reiha idejas, apspiešana un 1960. gadu ietekme
Vilhelma Reiha ideju, apspiešanas un 1960. gadu seksuālās revolūcijas ietekmes stāsts — no tabu laušanas līdz sabiedriskām pārmaiņām.
Terminu "seksuālā revolūcija" Vilhelms Reihs (Wilhelm Reich) lietoja savā grāmatā Seksuālā revolūcija. Šī grāmata pirmo reizi tika publicēta 1936. gadā vācu valodā un vēlāk tulkota un iznākusi angļu valodā; angļu izdevums parādījās ap 1945. gadu. Reihs bija austriešu psihoanalītiķis, kas izveidoja savas teorijas par seksualitāti, raksturojot to kā centrālu cilvēka psihes un sabiedrības veseluma sastāvdaļu.
Reiha galvenās idejas
Reihs grāmatā un citos darbos apgalvoja, ka sabiedrībā valda dzimumtieksmes apspiešana un dubultie morāles standarti, kas rada psiholoģiskas un sociālas problēmas. Pēc viņa domām, apspiesta seksualitāte veicina spriedzi, agresiju un frustrāciju, kas savukārt atspoguļojas gan personīgajās attiecībās, gan plašākā sabiedrībā. Viņš uzsvēra, ka atklātāka un brīvāka attieksme pret seksualitāti varētu veicināt individuālu atvieglojumu un mierīgākas, mazāk represīvas sabiedriskās attiecības.
Reihs attīstīja arī citus, sarežģītus konceptus, piemēram, orgonu enerģijas ideju un terapijas tehnikas, kas padarīja viņa darbu ļoti pretrunīgu. Viņš savā praksē izmantoja arī raksturu analīzi un ķermeniskas tehnikas (vegetoterapiju), lai atbrīvotu apspiestus emocionālos blokus.
Apspiešana un tiesiskā rīcība
Reiha teorijas un prakse izraisīja gan atbalstu, gan spēcīgu kritiku. Amerikas Savienotajās Valstīs viņa darbi nonāca uzmanības lokā saistībā ar apgalvojumiem par orgonu ierīču ārstniecisko iedarbību. 1950. gados ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) iejaucās, bija tiesvedība, kā rezultātā 1954. gadā tika izdots rīkojums par noteiktu iekārtu ierobežošanu un arī par dažu Reiha publikāciju izplatīšanu. Reihs tika notiesāts par tiesas rīkojuma neievērošanu, ieslodzīts un mira cietumā 1957. gadā. Šīs tiesiskās kampaņas un publikāciju ierobežošana rada diskusijas par to, vai Reiha ideju apspiešana bija medicīnisku un juridisku apsvērumu rezultāts vai arī daļēji ideoloģiska reakcija pret viņa radikālajām idejām.
Ietekme uz 1960. gadu kustībām
Pat ja Reihs 1950. gados bija pretrunīgu notikumu centrā, viņa idejas par seksualitātes atbrīvošanu ietekmēja plašāku diskursu, kas izplatījās vēlāk — īpaši 1960. gadu laikā. Tomēr svarīgi uzsvērt, ka seksuālā revolūcija nebija viena autora darba tieša sekas, bet gan daudz faktoru rezultāts:
- zinātniskie pētījumi, kas mainīja sabiedrības priekšstatus — piemēram, Alfrēda Kinzija (Alfred Kinsey) pētījumi par cilvēku seksualitāti (pētījumi publicēti 1948. un 1953. gadā) sniedza datu bāzi, kas atklāja lielāku seksuālo uzvedību dažādību, nekā pieņēma viesmēdiji;
- medicīnas un tehnoloģiskie jauninājumi, īpaši kontracepcijas tabletes masveida pieejamība pēc 1960. gada, kas deva sievietēm lielāku kontroli pār dzimumdzīvi un reprodukciju;
- kultūras kustības — hipiju kustība, feminisms, LGBT tiesību kustības un plašāks pretkultūras vilnis, kas kopā veicināja atklātāku attieksmi pret dzimumu un ģimeni;
- turpmāki seksoloģijas pētījumi, piemēram, William H. Masters un Virginia E. Johnson darbi 1960. gadu vidū, kas zinātniski pētīja seksuālo fizioloģiju.
Noslēgums un mantojums
Vilhelma Reiha idejas — īpaši uzsvars uz to, ka apspiesta seksualitāte var radīt psiholoģiskas un sociālas problēmas — bija viens no impulsiem plašākām diskusijām par intimitāti, morāli un personisko brīvību. Lai gan daudzas no viņa konkrētajām teorijām (piem., orgonu koncepcija) paliek apšaubāmas vai tiek uzskatītas par pseidozinātni, Reiha darbs tomēr palīdzēja aktualizēt jautājumus, kas vēlāk kļuva par svarīgu 1960. gadu un vēlākās desmitgades debatēm par seksualitāti un tiesībām. Seksuālā revolūcija bija sarežģīts un daudzslāņu process, kurā Reiha domas bija tikai viens no ietekmējošajiem elementiem.
Pirmais seksuālās emancipācijas vilnis
Seksuālo revolūciju sagatavoja pionieru "pirmais vilnis", kas cīnījās pret 19. gadsimtā izplatīto seksuālo apspiešanu. Šīs pārmaiņas sākās aptuveni 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Viens no impulsiem bija dzimstības kontroles un ģimenes plānošanas pionieri. Marijas Stopsas (Marie Stopes) Anglijā un Mārgaretas Sangeres (Margaret Sanger) Amerikas Savienotajās Valstīs grāmatas un publicitāte mainīja daudzu sieviešu dzīvi.
Haveloka Ellisa publikācijas mainīja attieksmi pret homoseksualitāti un masturbāciju. Eliss bija pirmais cilvēks, kurš rakstīja, ka masturbācija ir normāla un nerada medicīniskas problēmas. Ietekmīgas bija arī Zigmunda Freida idejas. Viņš uzskatīja, ka cilvēku spēcīgie seksualitātes instinkti tiek apspiesti, lai atbilstu civilizētās dzīves uzspiestajiem ierobežojumiem.
Meklēt