Seksuālā revolūcija
Terminu "seksuālā revolūcija" Vilhelms Reihs (Wilhelm Reich) lietoja savā grāmatā "Seksuālā revolūcija". Šī grāmata pirmo reizi tika publicēta 1936. gadā vācu valodā un tulkota angļu valodā. Angļu valodā tā tika izdota 1945. gadā.
Reihs grāmatā rakstīja par to, ko viņš uzskatīja par nepareizu, proti, par dubultajiem morāles standartiem sava laika sabiedrībā. Šie dubultstandarti un dzimumtieksmes apspiešana padarītu cilvēkus atšķirīgus. Tas izraisītu agresiju un frustrāciju. Atbrīvojot dzimumtieksmi, pēc Reiha domām, sabiedrībā notiktu miermīlīgas pārmaiņas.
Reihs mirst 1957. gada cietumā, taču viņa idejas atstāja iespaidu 1960. gados, kad mainījās cilvēku uzskati par seksu. Viņi kļuva atvērtāki. Šai kustībai spārnus palīdzēja piešķirt tādu cilvēku kā Alfrēda Kinzija publikācijas.
Pirmais seksuālās emancipācijas vilnis
Seksuālo revolūciju sagatavoja pionieru "pirmais vilnis", kas cīnījās pret 19. gadsimtā izplatīto seksuālo apspiešanu. Šīs pārmaiņas sākās aptuveni 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Viens no impulsiem bija dzimstības kontroles un ģimenes plānošanas pionieri. Marijas Stopsas (Marie Stopes) Anglijā un Mārgaretas Sangeres (Margaret Sanger) Amerikas Savienotajās Valstīs grāmatas un publicitāte mainīja daudzu sieviešu dzīvi.
Haveloka Ellisa publikācijas mainīja attieksmi pret homoseksualitāti un masturbāciju. Eliss bija pirmais cilvēks, kurš rakstīja, ka masturbācija ir normāla un nerada medicīniskas problēmas. Ietekmīgas bija arī Zigmunda Freida idejas. Viņš uzskatīja, ka cilvēku spēcīgie seksualitātes instinkti tiek apspiesti, lai atbilstu civilizētās dzīves uzspiestajiem ierobežojumiem.
