Pseidozinātne
Pseidozinātne ("viltus zinātne") ir ideja, kas izskatās kā zinātne, bet tā nav. Pseidozinātne var neatbilst vienai vai vairākām zinātnes daļām. Dažkārt pseidozinātne ir idejas, kas tiek uzskatītas par nepareizām, piemēram, zinātniskais rasisms.
Būtībā pseidozinātne ir jebkura ideja par to, kā darbojas daba, ko vispārīgi nepieņem kā patiesu. Ideju var uzskatīt par pseidozinātnisku vairāku iemeslu dēļ. Vārds pseidozinātne burtiski nozīmē "viltus zinātne". Gan radīšana, gan astroloģija ir labi zināmas pseidozinātnes.
Pseidozinātni zinātnieki bieži uzskata par amorālu nevis tāpēc, ka tās apgalvojumi nav pierādīti, bet gan tāpēc, ka tie dažkārt tiek pasniegti kā fakti un/vai reāli. Vidusmēra cilvēks varētu neatpazīt ticamības atšķirības starp televīzijas raidījumu par zīlniekiem, kas it kā lasa cilvēku domas, un raidījumu, kurā tiek sniegti pierādījumi par un pret globālo sasilšanu.
Franciseks Rychnovskis šo instrumentu izstrādāja 20. gadsimta sākumā, lai mērītu "kosmisko enerģiju".
Pseidozinātnes un zinātnes atšķirības
- Pseidozinātniskas idejas nav pārbaudītas vai arī tās nevar pārbaudīt (t.i., tās nav pārbaudāmas). Zinātniskās idejas tiek pārbaudītas un ir pārbaudāmas.
- Pseidozinātniskas idejas netiek dotas zinātniekiem izlasīt, pirms tās tiek iekļautas rakstā (tā sauktajā "salīdzinošajā pārskatīšanā"). Zinātniskie darbi tiek recenzēti.
- Pseidozinātniskas idejas nav balstītas uz faktiem. Zinātnes pamatā ir fakti un novērojumi.
Pseidozinātnes veidi
Idejas (pareizāk sakot, "hipotēzes") par to, kā darbojas daba, var uzskatīt par pseidozinātniskām daudzu iemeslu dēļ. Dažkārt hipotēze ir vienkārši nepareiza, un tās nepareizību var pierādīt. Kā piemēru var minēt uzskatu, ka Zeme ir plakana, vai uzskatu, ka sieviešu skeletiem ir par vienu ribu vairāk nekā vīriešiem. Šādas idejas tiek uzskatītas par pseidozinātniskām, jo tās ir vienkārši nepareizas.
Dažkārt zinātnieki vienojas, ka kāda ideja varētu būt patiesa, taču tās patiesumu nekad nevarēs pierādīt pat principā. Piemēram, daži cilvēki uzskata, ka Zeme un Visums radās pagājušajā ceturtdienā. Viņi uzskata, ka, kad Visums radās pagājušajā ceturtdienā, tas tika radīts ar šķietamu daudzu tūkstošu vai pat miljonu gadu vecumu. Pēc šo ticīgo domām, pat mūsu atmiņas par divām nedēļām atpakaļ patiesībā ir tikai viltus atmiņas, kas radušās līdz ar Visuma radīšanu, kas notika pagājušajā ceturtdienā. Šāds uzskats tiek uzskatīts par pseidozinātnisku, jo tas nav falsificējams - zinātnieki pat nevar iedomāties eksperimentu, kas varētu noskaidrot, vai šis uzskats ir patiess vai nepatiess.
Citi pseidozinātnes veidi tiek uzskatīti par pseidozinātni, jo to pamatā ir maldināšana, lai gan izmantotā ideja nav neiespējama. Kā piemēru var minēt cilvēkus, kuri apgalvo, ka ir izgatavojuši ierīces ceļošanai laikā, antigravitācijas ierīces vai teleportētājus. Mūsdienās zinātniekiem vienkārši nav tehnoloģijas, lai uzbūvētu šādas lietas, lai gan kādu dienu tas varētu notikt.
Dažas idejas, iespējams, ir pseidozinātniskas. Tas nozīmē, ka daži populārākie zinātnieki šo ideju uzskata par pseidozinātnisku, bet daži - ne. Dažas idejas par akciju tirgus uzvedību ietilpst šajā kategorijā.
Pseidozinātne nav gluži tas pats, kas neobjektīva pētniecība, ja zinātniekam ir kāds slikts motīvs (piemēram, personīgs labums, slava vai finansiāla peļņa), lai popularizētu savus atklājumus. Tas arī nav tas pats, kas nepārbaudīta hipotēze, kas ir ideja, kuru zinātnieki vēl nevar pārbaudīt, jo viņiem nav naudas vai tehnoloģiju, lai to izdarītu. Kvantu gravitācijas teorijas ir nepārbaudītas hipotēzes: zinātnieki var viegli iedomāties eksperimentus, lai tās pārbaudītu, bet viņiem vienkārši šobrīd nav gluži tādu tehnoloģiju, lai to izdarītu. []
Jautājumi un atbildes
Q: Kas ir pseidozinātne?
A: Pseidozinātne ir jebkas, kas uzdodas par zinātni, bet tā nav. Tā neatbilst vienai vai vairākām zinātniskuma pazīmēm, un to nav iespējams pārbaudīt neatkarīgi no tā, kādi pierādījumi pret to ir pieejami.
J: Ar ko pseidozinātne atšķiras no reliģijas?
A: Astroloģija ir pseidozinātne, jo tā izliekas, ka ir balstīta uz faktiem, bet tā nav. Reliģijas izsaka apgalvojumus, kas noteikti nav zinātniski un nav domāti kā zinātniski apgalvojumi. Ciktāl reliģija neizvirza nekādus apgalvojumus par faktiem, to nevar atspēkot. Tomēr, ja tā izvirza faktiskus apgalvojumus, tā kļūst neaizsargāta.
J: Ar ko zinātne atšķiras no pseidozinātnes?
A: Būtiskākā atšķirība starp zinātni un pseidozinātni ir zinātnes atvērtība pārbaudei un labošanai - pat tad, ja kādreiz idejas tika uzskatītas par patiesām, tās joprojām var pierādīt par nepareizām, izmantojot papildu pierādījumus. Pseidozinātne nepieļauj šāda veida pārbaudi vai korekciju neatkarīgi no pierādījumiem, kas tiek iesniegti pret to.
Kāds piemērs ilustrē atšķirību starp reliģiju un pseidozinātni?
A: Labs piemērs atšķirībai starp reliģiju un pseidozinātni ir Katoļu baznīcas lēmums aizstāvēt senās idejas (Ptolemajs) pret jaunajām idejām (Galileo un Koperniks). Tas parāda, ka, lai gan reliģijas var izvirzīt faktiskus apgalvojumus, kas var kļūt neaizsargāti, ja tos apstrīd, tās nepretendē uz faktu pamatojumu, kā to dara astroloģija ar savu pseidozinātnisko pieeju.
Vai zinātnei vienmēr ir taisnība?
Atbilde: Nē, zinātnei ne vienmēr ir taisnība, bet tā ir atvērta korekcijām, veicot pārbaudes, kas skaidri nošķir zinātni no pseidozinātnes.
J: Vai populārzinātnieku kopiena atzīst visas teorijas?
Atbilde: Nē, dažas teorijas var neatbilst vienai vai vairākām zinātniskuma pazīmēm, tāpēc tās ne vienmēr pieņem vispārpieņemtā zinātniskā sabiedrība, lai gan dažos kontekstos tām joprojām var būt zināma pamatotība.
