Pseidozinātne: kas tā ir, pazīmes un izplatītākie piemēri
Uzzini, kas ir pseidozinātne, tās pazīmes un izplatītākie piemēri — kā atpazīt viltus zinātni, izvairīties no maldināšanas un kritiski izvērtēt apgalvojumus.
Pseidozinātne ("viltus zinātne") ir apgalvojumu, teoriju vai metožu kopums, kas izskatās vai tiek pasniegts kā zinātne, taču neatbilst zinātniskajām prasībām. Tas var nozīmēt, ka pseidozinātne neievēro pamatprincipus, kā pierādījumu pārbaudāmību, pretrunu novēršanu, atkārtojamību vai neatkarīgu pārbaudi. Dažas pseidozinātniskas idejas tiek plaši noraidītas, piemēram, zinātniskais rasisms, kas balstās uz nepatiesiem un bīstamiem apgalvojumiem par cilvēku grupām.
Būtībā pseidozinātne attiecas uz idejām par dabu un sabiedrību, kuras plaši nepieņem zinātniskā kopiena, tomēr tās tiek popularizētas kā patiesas. Idejas var tikt kvalificētas kā pseidozinātniskas vairāku iemeslu dēļ: trūkst uzticamu pierādījumu, nav pieejamas atkārtotas pārbaudes, tiek balstītas uz anekdotēm vai tās aizstāv ar emocionāliem argumentiem. Vārds pseidozinātne burtiski nozīmē "viltus zinātne". Piemēri, ko bieži min, ir radīšana (kreacionisms) un astrologija.
Pseidozinātnes pazīmes
- Nav vai maz pierādījumu: apgalvojumi balstās uz anekdotēm, personiskiem stāstiem vai nepārbaudītiem novērojumiem.
- Nepārbaudāmība (nefalsificējamība): teorijas tiek formulētas tā, ka tās nevar tikt empīriski pārbaudītas vai apgāztas.
- Cherry-picking: tiek atlasīti tikai tie dati, kas apstiprina ideju, ignorējot pretējos pierādījumus.
- Trūkst neatkarīgas recenzijas: pētījumi nav publicēti starptautiski recenzētos žurnālos vai tie nav reproducēti citu pētnieku.
- Ad hoc paskaidrojumi: ja parādās pierādījumi pret, tiek izdomāti papildu, neparbaudāmi paskaidrojumi, lai saglabātu teoriju.
- Jargon un "zinātnisks' izskats: bieži lieto sarežģītus terminus vai pseidojēdzienus, lai radītu autoritātes iespaidu.
- Konspirācijas elementi: apgalvojumi par to, ka "oficiālā zinātne" kaut ko slēpj vai apspiež alternatīvas idejas.
- Nav progresēšanas: teorija neveicina jaunu, testējamu prognožu vai neuzrāda izaugsmi zinātniskā izpratnē.
Biežākie pseidozinātnes piemēri un jomas
- Astroloģija — apgalvojumi par personības īpašībām un notikumiem, kas it kā saistīti ar zvaigžņu stāvokļiem; trūkst pastāvīgu empīrisku pierādījumu.
- Kreacionisms/radīšana — mēģinājumi skaidrot dzīvības izcelsmi un attīstību, ignorējot vai noraidot evolucionāro bioloģiju un ģeoloģiskos datus (radīšana).
- Alternatīvā medicīna bez pierādījumiem — metodes, kuru efektivitāte nav pierādīta atkārtojamos klīniskos pētījumos (piemēram, dažas versijas homeopātijai).
- Zinātniskais rasisms — pseidozinātniski apgalvojumi par cilvēku šķiru vai rasi, kas tiek izmantoti diskriminācijai (zinātniskais rasisms).
Kāpēc pseidozinātne ir bīstama
- Veselības riski: cilvēki var atteikties no pārbaudītām ārstēšanas metodēm (piem., antivakcīnu idejas), kas izraisa slimību uzliesmojumus.
- Ekonomiskas un politiskas sekas: resursu izšķiešana, sliktāka politikas veidošana, ja lēmumi balstās uz nepārbaudītām idejām.
- Sabiedrības un cilvēktiesību kaitējums: pseidozinātne var attaisnot diskrimināciju, nezināšanu un naidīgumu.
- Informācijas piesārņojums: medijos var rasties neobjektīva līdzsvarošana (false balance), radot iespaidu, ka pretrunīgai teorijai ir tāds pats atbalsts kā konsensusam.
Kā atpazīt pseidozinātni — praktiski soļi
- Pietiekami bieži jautājiet: Kādi ir pierādījumi? Vai rezultāti ir publicēti recenzētos žurnālos un reproducēti?
- Pārbaudiet autoru kvalifikāciju un saiknes ar industriju vai interešu grupām (konflikts interešu ziņā).
- Skatieties, vai apgalvojumi izsaka konkrētas prognozes, kuras var pārbaudīt, nevis vispārīgas, fleksiblas interpretācijas.
- Pārbaudiet, vai plašāka zinātniskā kopiena šo ideju atbalsta — vai pastāv konsensus vai vienprātība?
- Esiet uzmanīgi pret argumentiem, kas balstās tikai uz emocijām, autoritātes atsaucēm bez datiem vai konspirācijas teorijām.
Kā reaģēt uz pseidozinātisku informāciju
- Pieprasiet skaidru, pārbaudāmu pierādījumu un pievērsiet uzmanību metodēm — labs pētījums aprakstīs, kā tika iegūti dati un kā tie tika analizēti.
- Izmantojiet uzticamus zinātnes avotus un populārzinātniskus materiālus, kas skaidro konsensu un pierādījumus.
- Veiciniet kritisko domāšanu: skaidrojiet atšķirību starp anekdotisku pieredzi un kontrolētiem pētījumiem.
- Ja nepieciešams, meklējiet ekspertu viedokļus no vairākām neatkarīgām institūcijām.
Kopsavilkums: pseidozinātne izskatās kā zinātne, bet tai trūkst pamatprincipu — pārbaudāmības, reproducējamības un empīriskā pamatojuma. Atpazīšana prasa uzmanību uz pierādījumiem, metodoloģiju un plašā zinātniskā konsensa esamību. Saprātīga, informēta pieeja un kritiska domāšana palīdz samazināt pseidozinātnes ietekmi sabiedrībā.
Franciseks Rychnovskis šo instrumentu izstrādāja 20. gadsimta sākumā, lai mērītu "kosmisko enerģiju".
Pseidozinātnes un zinātnes atšķirības
- Pseidozinātniskas idejas nav pārbaudītas vai arī tās nevar pārbaudīt (t.i., tās nav pārbaudāmas). Zinātniskās idejas tiek pārbaudītas un ir pārbaudāmas.
- Pseidozinātniskas idejas netiek dotas zinātniekiem izlasīt, pirms tās tiek iekļautas rakstā (tā sauktajā "salīdzinošajā pārskatīšanā"). Zinātniskie darbi tiek recenzēti.
- Pseidozinātniskas idejas nav balstītas uz faktiem. Zinātnes pamatā ir fakti un novērojumi.
Pseidozinātnes veidi
Idejas (pareizāk sakot, "hipotēzes") par to, kā darbojas daba, var uzskatīt par pseidozinātniskām daudzu iemeslu dēļ. Dažkārt hipotēze ir vienkārši nepareiza, un tās nepareizību var pierādīt. Kā piemēru var minēt uzskatu, ka Zeme ir plakana, vai uzskatu, ka sieviešu skeletiem ir par vienu ribu vairāk nekā vīriešiem. Šādas idejas tiek uzskatītas par pseidozinātniskām, jo tās ir vienkārši nepareizas.
Dažkārt zinātnieki vienojas, ka kāda ideja varētu būt patiesa, taču tās patiesumu nekad nevarēs pierādīt pat principā. Piemēram, daži cilvēki uzskata, ka Zeme un Visums radās pagājušajā ceturtdienā. Viņi uzskata, ka, kad Visums radās pagājušajā ceturtdienā, tas tika radīts ar šķietamu daudzu tūkstošu vai pat miljonu gadu vecumu. Pēc šo ticīgo domām, pat mūsu atmiņas par divām nedēļām atpakaļ patiesībā ir tikai viltus atmiņas, kas radušās līdz ar Visuma radīšanu, kas notika pagājušajā ceturtdienā. Šāds uzskats tiek uzskatīts par pseidozinātnisku, jo tas nav falsificējams - zinātnieki pat nevar iedomāties eksperimentu, kas varētu noskaidrot, vai šis uzskats ir patiess vai nepatiess.
Citi pseidozinātnes veidi tiek uzskatīti par pseidozinātni, jo to pamatā ir maldināšana, lai gan izmantotā ideja nav neiespējama. Kā piemēru var minēt cilvēkus, kuri apgalvo, ka ir izgatavojuši ierīces ceļošanai laikā, antigravitācijas ierīces vai teleportētājus. Mūsdienās zinātniekiem vienkārši nav tehnoloģijas, lai uzbūvētu šādas lietas, lai gan kādu dienu tas varētu notikt.
Dažas idejas, iespējams, ir pseidozinātniskas. Tas nozīmē, ka daži populārākie zinātnieki šo ideju uzskata par pseidozinātnisku, bet daži - ne. Dažas idejas par akciju tirgus uzvedību ietilpst šajā kategorijā.
Pseidozinātne nav gluži tas pats, kas neobjektīva pētniecība, ja zinātniekam ir kāds slikts motīvs (piemēram, personīgs labums, slava vai finansiāla peļņa), lai popularizētu savus atklājumus. Tas arī nav tas pats, kas nepārbaudīta hipotēze, kas ir ideja, kuru zinātnieki vēl nevar pārbaudīt, jo viņiem nav naudas vai tehnoloģiju, lai to izdarītu. Kvantu gravitācijas teorijas ir nepārbaudītas hipotēzes: zinātnieki var viegli iedomāties eksperimentus, lai tās pārbaudītu, bet viņiem vienkārši šobrīd nav gluži tādu tehnoloģiju, lai to izdarītu. []
Jautājumi un atbildes
Q: Kas ir pseidozinātne?
A: Pseidozinātne ir jebkas, kas uzdodas par zinātni, bet tā nav. Tā neatbilst vienai vai vairākām zinātniskuma pazīmēm, un to nav iespējams pārbaudīt neatkarīgi no tā, kādi pierādījumi pret to ir pieejami.
J: Ar ko pseidozinātne atšķiras no reliģijas?
A: Astroloģija ir pseidozinātne, jo tā izliekas, ka ir balstīta uz faktiem, bet tā nav. Reliģijas izsaka apgalvojumus, kas noteikti nav zinātniski un nav domāti kā zinātniski apgalvojumi. Ciktāl reliģija neizvirza nekādus apgalvojumus par faktiem, to nevar atspēkot. Tomēr, ja tā izvirza faktiskus apgalvojumus, tā kļūst neaizsargāta.
J: Ar ko zinātne atšķiras no pseidozinātnes?
A: Būtiskākā atšķirība starp zinātni un pseidozinātni ir zinātnes atvērtība pārbaudei un labošanai - pat tad, ja kādreiz idejas tika uzskatītas par patiesām, tās joprojām var pierādīt par nepareizām, izmantojot papildu pierādījumus. Pseidozinātne nepieļauj šāda veida pārbaudi vai korekciju neatkarīgi no pierādījumiem, kas tiek iesniegti pret to.
Kāds piemērs ilustrē atšķirību starp reliģiju un pseidozinātni?
A: Labs piemērs atšķirībai starp reliģiju un pseidozinātni ir Katoļu baznīcas lēmums aizstāvēt senās idejas (Ptolemajs) pret jaunajām idejām (Galileo un Koperniks). Tas parāda, ka, lai gan reliģijas var izvirzīt faktiskus apgalvojumus, kas var kļūt neaizsargāti, ja tos apstrīd, tās nepretendē uz faktu pamatojumu, kā to dara astroloģija ar savu pseidozinātnisko pieeju.
Vai zinātnei vienmēr ir taisnība?
Atbilde: Nē, zinātnei ne vienmēr ir taisnība, bet tā ir atvērta korekcijām, veicot pārbaudes, kas skaidri nošķir zinātni no pseidozinātnes.
J: Vai populārzinātnieku kopiena atzīst visas teorijas?
Atbilde: Nē, dažas teorijas var neatbilst vienai vai vairākām zinātniskuma pazīmēm, tāpēc tās ne vienmēr pieņem vispārpieņemtā zinātniskā sabiedrība, lai gan dažos kontekstos tām joprojām var būt zināma pamatotība.
Meklēt