Kārlis Gustavs Jungs — analītiskās psiholoģijas dibinātājs (biogrāfija)

Karls Gustavs Jungs (Carl Gustav Jung, 1875. gada 26. jūlijs - 1961. gada 6. jūnijs) bija šveiciešu psihiatrs un rakstnieks. Viņš radīja daudzas teorijas un idejas, kas joprojām tiek izmantotas psiholoģijā. Psiholoģija ir zinātne par to, kā cilvēki domā un jūtas. Viņa radīto psiholoģiju sauca par analītisko psiholoģiju jeb Junga analīzi.

Jungs ilgus gadus strādāja kopā ar Zigmundu Freidu, taču viņi pārtrauca sadarbību. Tas notika tāpēc, ka viņiem bija domstarpības par to, kas psiholoģijā ir svarīgāks.

Jungs ir slavens ar daudzām lietām, ko viņš paveica psiholoģijas jomā. Viņa paveiktais darbs bija svarīgs, lai noteiktu, kāda veida personība piemīt cilvēkiem. Uz viņa idejām ir balstīts tests, ko sauc par Myers Briggs Type Indicator. Viņš ir slavens arī ar savām idejām par senajiem cilvēkiem - cilvēkiem pirms daudziem gadiem.

Jungam patika studēt dīvainas grāmatas un zinātnes. Viņš domāja, ka no tām var uzzināt svarīgas lietas par psiholoģiju. Piemēram, viņam patika pētīt alķīmiju. Alķīmija bija sena maģijas paveids, kas mēģināja radīt zeltu.

Viņš rakstīja akadēmiskajā vācu valodā, kas bija domāta ārstiem un psihologiem, un tas nozīmē, ka viņu varēja būt grūti saprast. Lielākā daļa cilvēku, kas pēta Jungu, sāk ar viņa grāmatu "Cilvēks un viņa simboli". Šo grāmatu Jungs uzrakstīja, lai cilvēki varētu viņu saprast.

Jungs nomira no slimības Cīrihes kantonā, Kuesnahtā.

Agrīnā dzīve un izglītība

Karls Gustavs Jungs dzimis 1875. gada 26. jūlijā Kēnigsbergā, Šveicē. Viņš studēja medicīnu Bazeles universitātē, kur specializējās psihiatrijā. Pēc studijām viņš strādāja par ārstu un pētnieku slavenajā Burghölzli psihiatrijas slimnīcā Cīrihē, kur viņam bija iespēja strādāt ar dažādiem garīgās veselības traucējumiem un veikt eksperimentālus pētījumus, piemēram, vārdu asociāciju testus.

Galvenās idejas un teorijas

• Kolektīvā bezapziņa — viens no Junga atslēgvārdiem. Viņš piedāvāja domu, ka cilvēku psihi papildus individuālajai bezapziņai ir arī dziļāka, kopīga slāņa — kolektīvā bezapziņa — kurā glabājas universālas psihiskas struktūras.
• Arhetipi — simboliskas, priekšstatiskas formas kolektīvajā bezapziņā (piemēram, Ēna/Shadow, Anima/Animus, Varoni/ Hero, Persona u.c.), kas parādās mītos, sapņos, pasakās un mākslā.
• Psiholoģiskie tipi — Junga dalījums uz introversiju un ekstraversiju, kā arī četras psihiskās funkcijas — domāšana, jūtas, intuīcija un sajūtas. Šī tipoloģija bija pamats vēlākam MBTI testam.
• Individuācija — cilvēka dzīves process, kurā personība attīstās un integrē apziņas un bezapziņas daļas, tiecoties uz iekšēju veselumu.
• Sinhronitāte — Junga jēdziens par nozīmīgu sakritību notikumiem, kas nav izskaidrojama ar cēloņu un seku attiecībām, bet kas joprojām šķiet saistīti pēc nozīmes.

Darba metodes

Jungs izmantoja sapņu analīzi, aktīvo iztēli (active imagination), amplifikāciju (sapņu vai simbolu salīdzināšana ar mitoloģiju un kultūru materiāliem) un personīgu rakstisku pierakstīšanu kā pētniecības līdzekļus. Viņš bija arī klīniskā pētniecībā dziļi ieinteresēts, strādājot ar pacientiem piemēram ar psihozēm, neirozēm un personības traucējumiem.

Attiecības ar Freidu

Sākotnēji Jungs bija cieši saistīts ar Zigmundu Freidu — viņš uzskatīja Freudu par mentoru. Tomēr aptuveni 1912.–1913. gadā viņu ceļi šķīrās — galvenokārt tāpēc, ka Freids uzsvēra libido un seksuālās motivācijas primārā lomu, kamēr Jungs attīstīja ideju par kolektīvo bezapziņu un plašāku simbolu lomu. Šī domstarpība noveda pie profesionālas un intelektuālas distance izveidošanās.

Svarīgākie darbi un raksti

Junga lappusēs ir daudz grāmatu un rakstu. Starp nozīmīgākajiem ir:

• Symbols of Transformation (agrīnā darba daļa; latviski bieži minēts kā darbi par simboliku)
• Psychological Types (1921) — kur viņš sistematizēja tipoloģiju
• Man and His Symbols — grāmata, kas rakstīta pieejamākai auditorijai un bieži ir iesācēju ceļvedis uz Junga idejām
• Memories, Dreams, Reflections — daļēji autobiogrāfisks darbs, kas sniedz ieskatu viņa dzīvē un iekšējās pieredzēs
• Sarkanā grāmata (Liber Novus) — personisks, ilgi nepublicēts Junga manuskripts ar vīzijām un simbolisku materiālu, kas sniedz iedziļinātu skatījumu uz viņa iekšējo ceļojumu

Interese par kultūru, mitoloģiju un alķīmiju

Jung plaši izmantoja salīdzinošās mitoloģijas, reliģijas un kultūras materiālus, lai saprastu simbolu nozīmi psihē. Viņa interese par alķīmiju nebija vienkārši par zelta radīšanu — viņš redzēja alķīmiskās simbolikas procesu kā metaforu iekšējai transformācijai un individuācijas ceļam.

Ietekme un mantojums

Junga idejas ir ietekmējušas ne tikai psihoterapijas praksi (analītiskā terapija), bet arī literatūru, mākslu, reliģijas pētījumus, filozofiju un populāro kultūru. Daudzas viņa koncepcijas (piemēram, ēna, arhetipi, individiācija) ir kļuvušas par ikdienas terminoloģiju plašākā kultūras laukā. Testi kā Myers Briggs Type Indicator izmanto Junga tipu pamatidejas, lai izstrādātu praktiskus instrumentus personības izvērtēšanai — jāatzīmē gan, ka MBTI attīstīja Isabel Briggs Myers un viņas māte, pamatojoties uz Junga teoriju.

Personīgā dzīve un rakstniecības stils

Jungs bija plaši lasīts un rakstošs autors; viņa darbu stilam raksturīga dziļa simboliskā analīze un bieži arī sarežģītība, kas izriet no akadēmiskā vācu valodas lietojuma. Lai gan daļa viņa rakstu ir akademiski un grūti pieejami, viņš centās rakstīt arī plašākai publikai (piemēram, Cilvēks un viņa simboli), lai viņa idejas kļūtu saprotamākas.

Nobeigums un nāve

Karls Gustavs Jungs nomira 1961. gada 6. jūnijā Kuesnahtā (Cīrihes kantons) pēc ilgstošas dzīves, kuras laikā viņš spēcīgi ietekmēja psiholoģiju un kultūras domāšanu. Viņa darbi turpina tikt pētīti, tulkoti un izmantoti gan klīniskajā praksē, gan plašākos kultūras un akadēmiskos laukos.

Meklēt pēc burta