Koenulfs (rakstīts arī Cenulfs un Kenulfs; miris 821. gadā) bija Merķijas dižciltīgais un Merķijas karalis no 796. gada decembra līdz savai nāvei. Viņš apgalvoja, ka ir Cenvalha, Pendas un Eovas brāļa, pēcnācējs. Mersijas karaļa Ecgfrith pēkšņā nāve bija aizdomīga un noteikti nāca par labu Coenwulf, taču viņš nekad netika oficiāli apsūdzēts. Koenulfs izrādījās spēcīgs karalis, kurš ātri atjaunoja Merķijas kundzību Anglijas dienvidos. Viņš bija pēdējais no merķiešu virskungiem jeb bretvaldiem.
Varas nostiprināšana un militārās aktivitātes
Koenulfa valdīšanas pirmajos gados viņš koncentrējās uz Merķijas ietekmes atgūšanu reģionā, it īpaši Kenta un Dienvidanglijas teritorijās. Viņš veiksmīgi apspieda vietējas sacelšanās un nostiprināja savu varu, izmantojot gan militāras, gan politiskas metodes — līgumus ar vietējiem valdniekiem, laulības saitēm un karaspēka demonstrācijām. Lai gan precīzi kauju datumi retumis saglabājušies, avotos Koenulfs parādās kā aktīvs valdnieks, kas rūpējas par robežu drošību un Merķijas prestiža saglabāšanu.
Baznīca, diplomātija un administrācija
Koenulfs pievērsa lielu uzmanību attiecībām ar baznīcu un Romas pāvestu, cenšoties nostiprināt savu leģitimitāti. Viņš izdeva vairākus dokumentus un dota privilēģijas klosteriem un baznīcām, kā arī piedalījās jurisdikcijas strīdu risināšanā starp Līčfīldas un Kentas/Canterbury baznīcas pārstāvjiem. Savu varu viņš atbalstīja arī ar monētu kaltspēju un skaidru rīcību feodālā līmeņa vadībā — valdnieka vārdi un zīmogi parādās vairākos saglabātos dokumentos.
Ģimene un mantojums
Koenulfam bija vairāki bērni; par vienu no pazīstamākajiem leģendām radītajiem figūrām kļuva viņa dēls Kenelm (Cynhelm), kurš ar laiku ieguva svēto statusu leģendās un tautas stāstos. Pēc Koenulfa nāves 821. gadā tronī stājās viņa brālis Ceolwulf I, kas nozīmē, ka tiešā Coenwulf pēcteču valdīšana netika ilgi turpināta. Pēc viņa nāves Merķijas ietekme pakāpeniski vājinājās, un drīzākos gados par dominējošo spēku Anglijas teritorijā kļuva Vestseksa valdnieki.
Vērtējums
Koenulfs vēsturē tiek atzīts par vienu no pēdējiem spēcīgajiem merķiešu valdniekiem, kurš īslaicīgi atjaunoja Merķijas pārsvaru dienvidu Anglijā un centās nostiprināt valsts institūcijas un baznīcas kontroli. Lai gan pēc viņa nāves Merķijas vara sāka vājināties, Koenulfa valdīšanas laiks tiek uzskatīts par pēdējo posmu, kad Merķija vēl varēja pretendēt uz pārākumu pār apkārtējām anglosakšu valstīm.
