Mersijas Koenulfs (Coenwulf of Mercia)

Mercijas karalis

Koenulfs bija Merķijas dižciltīgā muižnieka Kutberta dēls. Viņš troni ieņēma 796. gadā, tajā pašā gadā, kad nomira Offa un viņa dēls Ecgfrith. Tajā pašā laikā, kad Kūnulfs kļuva par karali, Eadberhts Praens kļuva par Kentas karali. Eadvalds kļuva par Austrumangļu karali un sāka emitēt monētas. Kad Eadberht Praen padzina Kenterberijas arhibīskapu Aethelheardu no Kentas, Koenulfs sazinājās ar pāvestu Leonu III un saņēma atļauju atcelt jauno Kentas karali. Eadberts uzbruka Kentai un sagūstīja Eadbertu. Pēc tam viņš par Kentas karali iecēla savu brāli Kutrēdu. Pēc tam Koenulfs risināja jautājumus ar Austrumangliju, kur Ēvalds bija mēģinājis iegūt neatkarību no Mercijas. 799. gadā Koenulfs noslēdza miera līgumu ar Veseksu. Viņš ļoti ātri atjaunoja Merķijas varu Anglijas dienvidos. Pēc tam viņš sāka lietot Kārļa Lielā stilu, dēvējot sevi par karali un imperatoru. Viņš uzbruka velsiešiem, veicot iebrukumus Gvinedā un Pāvijā. Vienā no šīm kaujām tika nogalināts Gvineddas karalis Karadogs ap Meirions. 801. gadā Ziemeļumbrijas karalis Ērdulfs uzbruka Mercijai. Viņš apsūdzēja Coenwulf par patvēruma sniegšanu saviem ienaidniekiem. Galu galā abi noslēdza mieru uz vienlīdzīgiem noteikumiem. Tas notika ar vairāku bīskapu un augstmaņu starpniecību.

Koenulfs vēlējās, lai visas Anglijas baznīcas būtu viena arhibīskapa pakļautībā. Taču viņš vēlējās, lai viņš atrastos Londonā, nevis Kenterberijā. Viņam 803. gadā izdevās likvidēt Ličfīldas arhibīskapiju. Koenulfs mēģināja pārliecināt pāvestu par atlikušās arhibīskapijas pārcelšanu uz Londonu. Taču pāvests uzskatīja, ka Koenulfa panākumi Kentas pārvaldībā nozīmē, ka pārcelšana vairs nav nepieciešama. Tāpēc arhibīskaps palika Kenterberijā, Kentā. Kad 805. gadā nomira arhibīskaps Aethelheards, par jauno arhibīskapu tika iecelts viņa arhidiakons Vulfreds. Vulfreds no 805. līdz 817. gadam bija liecinieks Coenwulfa hartām, bet pēc tam to nekavējoties pārtrauca. Arhibīskaps Vulfreds un karalis Koenulfs vairākus gadus strīdējās. Iespējams, ka tās sākās par Koenulfa pretenzijām uz dažādām zemēm, kas piederēja Kenterberijas pāvestam. Savukārt Vulfreds sāka kalt monētas bez karaļa Koenulfa vārda. Visbeidzot 817. gadā Koenulfs ieņēma Vulfredam piederošos Reculveras un Minsteras Tanetas klosterus. Pēc tam viņš izvirzīja apsūdzības pret Vulfrēdu pāvestam Paskalam I. Rezultātā pāvests atbrīvoja Vulfrēdu no daudziem viņa pienākumiem. 821. gadā Koenulfs izsauca arhibīskapu uz Londonu. Tur Vulfredam piesprieda 120 sterliņu mārciņu sodu un 250 jūdžu īpašumu. Pēc tam viņš tika atjaunots arhibīskapa amatā. 818. gadā viņš atkal uzbruka britiem Difedā. Viņš plānoja vēl vienu kampaņu pret Velsu, kad 821. gadā nomira. Viņu nomainīja viņa brālis Ceolwulf I no Mercia. Kūnulfs tika apglabāts Vinčkombas (Winchcombe) abatijā, kur viņa meita Cventhryh vēlāk kļuva par abatisti. Itālijā 19. gadsimtā tika atrasts svina zīmogs, kas piederēja karalim Koenulfam. Tagad tas atrodas Britu muzejā.

Mercijas karte, kurā redzamas minētās vietas (noklikšķiniet, lai palielinātu).

Ģimene

Kūnulfam bija divi zināmi bērni:

• Cinehelms (miris 812. gadā), troņa mantinieks, bet nomira pirms tēva nāves.
• Cwenthryh, Vinčkombas abatija Glosteršīrā. Tika uzskatīts, ka viņa bija iesaistīta sava brāļa Cynehelma slepkavībā.