Briti (ķeltu tauta)

Nosaukums

Aptuveni 330. gadā p.m.ē. grieķu pētnieks Pitejs devās ceļojumā, kura laikā atklāja Britu salas. Viņš 326. gadā p.m.ē. piestāja un deva salai nosaukumu Prettanike vai Brettainiai. Nosaukums kļuva par Lielbritāniju.

Kad romieši 43. gadā pēc Kristus iekaroja Lielbritāniju, viņi tur dzīvojošos iedzīvotājus sauca par Brittanni (rakstīts arī Britanni). Viņi zināja arī par viņu cilšu identitāti. Romieši savās vēsturēs par viņiem rakstīja, ka "viņi ir tauta, ko vajā saimnieki, kas uzņem politiskos trimdiniekus, kas dumpojas un kas ir viena no tālākajām pasaules tautām". Arī mūki, kas rakstīja 4. un 5. gadsimtā, tos sauca par britāņiem. Daži lietoja terminu Britto.

Anglosakšu hronikā ir aprakstīta Lielbritānijas zeme un iedzīvotāji. ""Lielbritānijas sala ir astoņsimt jūdžu gara un divsimt jūdžu plata, un šeit salā dzīvo piecas tautas: Angļu, britu-velsiešu, skotu, pikšu un grāmatlatviešu."

Velsiešu zinātnieks Džons Rīss (John Rhys) pirmais lietoja terminus "britoņi" un "britoņu". Viņš vēlējās, lai Velsas, Kambrijas un Kornvolas velsiešu un velsiešu apzīmēšanai tiktu lietots specifiskāks termins, nevis tikai vārds "briti".

6. gadsimtā briti virzījās uz rietumiem

Ķeltu ciltis

Sākot ar dzelzs laikmetu, ķeltu britu apdzīvotā teritorija ievērojami mainījās. Sākumā tā bija sadalīta starp dažādām ķeltu ciltīm. Pirms romiešu ierašanās viņi aizņēma lielāko daļu tagadējās Anglijas teritorijas.

Centrālais

• Briganti - kontrolēja lielāko daļu Ziemeļanglijas.
• Carvetii - atrodas Solveja līdzenumā uz ziemeļiem no Hadriāna mūra.
• Korieltauvi - viņi dzīvoja tagadējā Austrummidlendas reģionā.
• Cornovii - dzīvoja tagadējā Vestmidlendas reģionā.
• Parīzija - okupēja tagadējo Austrumjorkšīru.

Dienvidaustrumu

• Atrebates - apdzīvoja tagadējo Rietumsuseksas, daļu Hempšīras un Sērrejas apgabalu.
• The Belgae - Bija Hempšīras grāfistē un tās apkārtnē.
• Kantiči - dzīvoja mūsdienu Kentas grāfistē, kuras centrs bija Kenterberija.
• Katuvellauni - apdzīvoja teritoriju, kas vēlāk kļuva par Hertfordšīru, Bedfordšīru un Kembridžšīru.
• Durotrigi - viņi apdzīvoja vēlāko Dorsetas un Hempšīras rietumu apgabalu.
• Dumnonii - viņi dzīvoja vēlākajos Kornvolas un Devonsšīras apgabalos.
• Trinovantes - kontrolēja Eseksas un daļu Hertfordšīras un Middlesexas apgabalu.
• Iceniji - atradās teritorijā, kas vēlāk bija Norfolkas, Suffolkas, Kembridžšīras un Hantingdonšīras apgabals.
• Regnenses - viņi ieņēma tagadējo Saseksas un Sērrejas teritoriju.

Rietumu

• Damnonii - ieņēma tagadējo Kornvolas un Devonsšīras teritoriju.
• Deceangli - viņu teritorija ietvēra arī ziemeļaustrumu Velsu.
• Demetae - devuši nosaukumu Dyfedai; apdzīvoja arī mūsdienu Pembrokeshire un Carmarthenshire.
• Dobunni - to teritorija ietvēra Ziemeļsomersetu, Bristoli un Glosteršīru.
• Gangani - viņi aizņēma lielu daļu Ziemeļrietumu Velsas.
• Ordoviči - viņi dzīvoja Velsas ziemeļos un Anglesijā.
• Siluāri - viņu teritorija ietvēra mūsdienu Monmutušīru, Brekonšīru un Glamorgansīru.

ķeltu ciltis pirms romiešu laikmeta Lielbritānijā.