Hadriāna mūris — Romas nocietinājums Ziemeļanglijā, UNESCO piemineklis
Hadriāna mūris (latīņu: Vallum Hadriani) ir akmens un kūdras nocietinājums, ko Romas impērija uzcēla Ziemeļanglijā, lai apturētu skotu cilšu uzbrukumus. Pie tā strādāja trīs leģioni, un 10 gadu laikā tas bija gandrīz pabeigts.
Uzcelšana un struktūra
Mūris celts pēc imperatora Hadriāna pavēles apmēram 122. gadā pēc mūsu ēras. Tā kopējais garums ir aptuveni 73 jūdzes (ap 117 km), un tas stiepjas no austrumu krasta pie Wallsend līdz rietumu krastam pie Bowness-on-Solway. Mūra galvenais uzdevums bija drošības robeža — gan militāra, gan administratīva — nevis vienkārši aizsardzība pret lieliem iebrukumiem.
Hadriāna mūris nav tikai vienkāršs akmens aizsargsienas posms — tas ietver virkni militāru būvju un elementu:
Konstrukcija dažādos posmos atšķīrās — austrumos mūris pārsvarā celts no akmens, bet rietumu posmā vietām izmantota kūdra (turf), kas deva plats, bet zemāku rampu. Sākotnēji mūra augstums varēja sasniegt vairākus metrus (vietām līdz aptuveni 6 m), platums akmens sektoros bija ap 2–3 m, bet kūdras sektoros iespaidīgāks pamatnes platums.
Leģioni un darba organizācija
Celtniecībā iesaistījās Romas britu garnizoni un trīs galvenie leģioni, kurus tradicionāli min avotos — piemēram, II Augusta, VI Victrix un XX Valeria Victrix. Darbu ritms, materiālu piegāde un fortifikāciju plānošana tolaik bija liela militāra inženieru un amatnieku operācija.
Vallum
Vallum ir milzīgs zemesrags, kas saistīts ar Hadriāna mūri. Tas ir unikāls romiešu pierobežā un stiepjas no krasta līdz krastam uz dienvidiem no mūra. Vallum sastāv no dziļas aizbedušas grāvas ar uzbērumiem abos grāvas malās — tas bija redzams un labi strukturēts aizsardzības un norobežošanas elements.
Par Vallum funkciju pētnieki ir vairākkārt diskutējuši: tas varēja kalpot kā papildu fiziska robeža, kā sankcionētas zonas norobežojums, kā arī kā loģistikas josla, kuras mērķis bija regulēt piekļuvi mūra iekšpusē esošajām teritorijām. Daļa pētnieku uzskata, ka tas bija arī simbolisks robežas akcentēšanas elements, kas atšķīra Romas ietekmes zonu no ārpasaules.
Vēsturiska attīstība un atklājumi
Mūris tika uzturēts un atjaunots gadsimtu garumā; romiešu varai vājinoties 4.–5. gadsimtā daudzas struktūras tika pamestas vai pārstrādātas. Arheoloģiskie izrakumi pie Vindolanda un citiem posteņiem ir atklājuši bagātīgu materiālo kultūru — starp citiem arī slavenās Vindolandas tabletēs atrastās tinšu (tintes) rakstītas vēstules, kas sniedz unikālu ieskatu ikdienas dzīvē Romas Britānijā.
Mūsdienu nozīme un saglabāšana
1987. gadā tas tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. English Heritage, valdības organizācija, kas atbild par Anglijas vēsturiskās vides pārvaldību, to raksturo kā "vienu no militāro inženierzinātņu augstākajiem sasniegumiem un pieminekli vienas no pasaules vēsturē lielākajām impērijām varenībai".
Daudzi mūra posmi, forti un muzejrezervāti ir saglabājušies vai daļēji atjaunoti, un tie ir populāri tūrisma galamērķi. Ir izveidots Hadriāna mūra taka (Hadrian’s Wall Path) — garš pārgājienu maršruts, kas aptver visu mūra nobraucienu; taka ir aptuveni 84 jūdzes (135 km) gara un ļauj apmeklēt svarīgākos arheoloģiskos objektus un muzejus. Saglabāšanas darbos iesaistās gan valsts institūcijas, gan brīvprātīgie, un arheoloģiskie izpētes projekti turpinās, bagātinot zināšanas par romiešu ekspansiju un dzīvi pierobežā.
Hadriāna mūra atrašanās vietas karte
Hadriāna mūra drupas pie Grīnhedas
Housesteads cietokšņa paliekas
Stafordšīras Moorlands kauss, emaljēts romiešu bronzas trauks (diametrs 89,5 mm), uz kura minēti vairāku romiešu cietokšņu nosaukumi Hadriāna mūra rietumu sektorā.
Būvniecība
Tas tika uzcelts 122. gadā mūsu ēras imperatora Hadriāna valdīšanas laikā un bija pirmais no diviem nocietinājumiem, kas celti visā Lielbritānijā. Otrais no tiem bija Antonīna mūris, kas ir mazāk pazīstams no abiem.
Sākotnējā siena bija 20 pēdu augsta un 8 pēdas plata. Ik pēc 7 jūdzēm tajā bija cietoksnis, kurā atradās vairāk nekā 500 karavīru, un katrā jūdzē bija mazāki cietokšņi un sardzes torņi.
Siena bija visstiprāk nocietinātā robeža impērijā. Tiek uzskatīts, ka daudzi no sienā esošajiem vārtiem kalpoja ne tikai kā militārs nocietinājums, bet arī kā muitas punkti, lai ļautu tirgoties un iekasēt nodokļus.
Tūrisms
Ievērojama daļa mūra joprojām ir saglabājusies, jo īpaši tā vidusdaļa, un lielāko daļu tā garuma var izstaigāt kājām pa Hadriāna mūra ceļu vai ar velosipēdu pa 72. valsts velomaršrutu.
"Hadriāna mūris, kas stiepjas 73 jūdžu garumā pāri Ziemeļanglijai, ir nozīmīgākais romiešu laikmeta piemineklis Lielbritānijā un pazīstamākā robeža visā Romas impērijā."
Saistītās lapas
- Apvienotās Karalistes Pasaules mantojuma vietu saraksts
- Vindolanda
- Antonīna siena
- Romas impērijas robežas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Hadriāna mūris?
A: Hadriāna mūris ir akmens un kūdras nocietinājums, ko Romas impērija uzcēla Lielbritānijas ziemeļu daļā otrā gadsimta sākumā. Tas tika uzcelts, lai kontrolētu barbarus, īpaši senos britus uz ziemeļiem no mūra.
J: Cik garš bija Hadriāna mūris?
A: Sienas garums bija aptuveni 118 kilometri (73 jūdzes). Lielākā daļa mūra - 67 kilometri (42 jūdzes) - bija no akmens, bet 46 kilometri (29 jūdzes) bija no kūdras.
J: Cik biezas un augstas bija Hadriāna mūra daļas?
A: Akmens mūra daļa bija 3 metrus bieza un aptuveni 4,2 metrus augsta, bet kūdras daļa bija 6 metrus bieza un arī aptuveni 4,2 metrus augsta.
J: Kur sākās un kur beidzās Hadriāna mūris?
A: Sākotnēji Hadriāna mūra austrumu gals sākās pie Ņūkāslas pie Tainas, bet vēlāk akmeņu mūris tika papildināts vēl 6 kilometru garumā, un tas beidzās pie Volsendas pie Tainas.
J: Kādi vēl elementi bija saistīti ar Hadriāna mūri?
A: Sienas priekšā paralēli tai paralēli veda grāvis, kura dziļums bija 3 metri un platums - 8,2 metri, kā arī nelieli sardzes torņi/forti visā sienas garumā, kas pazīstami kā Vallum, kas stiepās no krasta līdz krastam uz dienvidiem no pašas sienas.
J: Kad romieši izmantoja šo struktūru?
A: Romieši šo struktūru izmantoja vismaz divsimt gadus līdz pat savai aizbraukšanai no Lielbritānijas 410. gadā, kad viņi pameta visus nocietinājumus Lielbritānijā, tostarp Hadriāna mūri.
J: Kad UNESCO to iekļāva Pasaules mantojuma sarakstā?
A:Hadriāna mūris tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā 1987. gadā, kur tas iekļauts kopā ar Antonīna mūri Skotijā un vācu nocietinājumiem, kas pazīstami kā Limes Germanicus.
