Regnenses (Regni): britu ķeltu cilts — Čičesteras karaliste un Cogidubns

Regnenses, Regni vai Regini bija britu ķeltu tauta. Viņus pārvaldīja karalis. Viņu teritorija jeb karaliste vēlāk bija romiešu Britānijas civitas. Viņu galvaspilsēta bija Noviomagus Reginorum, kas mūsdienās pazīstama kā Čičesteras pilsēta mūsdienu Rietumsaseksā.

Šķiet, ka pirms romieši iekaroja Lielbritāniju, tās zeme un galvaspilsēta bija daļa no atrebātu teritorijas. Iespējams, viņi bija daļa no cilšu konfederācijas. Šī cilts vairāk nekā citas ciltis izmantoja pilskalnus. Viņu atrašanās vieta Anglijas dienvidos padarīja viņus par civilizētāku tautu. Viņiem būtu bijuši kontakti ar Eiropu tirdzniecības ceļā, tādējādi iepazīstinot viņus ar jaunām idejām. "Regninses" nozīmē "karalistes iedzīvotāji". Nav zināms, kā viņi ieguva šo nosaukumu. To pierakstīja romieši, bet tas varētu būt tulkojums vai nosaukums, ko viņiem deva romieši.

Viņu valdnieks bija Tibērijs Klaudijs Kogidubns. Tacits par viņu teica:

Teorija, ka Cogidubnus tika iecelts par legātu, kas vienmēr tika piešķirts tikai senatoriem, ir balstīta uz Čičesteras bojātā uzraksta rekonstrukciju. Tas būtu lasāms kā Cogidubni regis legati Augusti in Britannia ("karalis un imperatora legāts Lielbritānijā"). Tas varētu būt arī Cogidubni regis magni Britanniae ("lielais Lielbritānijas karalis").

Papildinformācija par Regnenses un to vēsturi

Teritorija un galvenās apdzīvotās vietas: Regnenses iekļāva mūsdienu Rietumsaseksas un daļēji arī Hajslovas apkaimi. Noviomagus Reginorum (mūsdienu Čičestera) bija viņu administratīvais centrs pēc romiešu iekarošanas. Ap reģionu atrastas gan lauku apmetnes, gan lielāki centrmezgli, kur notika tirdzniecība un amatniecība.

Romiešu laikmetā — civitas un romanizācija: Pēc romiešu iekarošanas Regnenses teritorija tika organizēta kā civitas — vietēja administratīva vienība ar romiešu tiesu un nodokļu sistēmas elementiem. Daļa vietējās elites pieņēma romiešu kultūras elementus, valodu un dzīvesveidu. Tas izpaudās gan materiālajā kultūrā — keramika, metāla priekšmeti, arhitektūra —, gan sociālajā struktūrā, kur vietējie vadītāji darbojas kā romiešu sabiedrotie (client-kings).

Kogidubns un viņa loma: Tibērijs Klaudijs Kogidubns (bieži rakstīts arī kā Cogidubnus vai Togidubnus) ir vislabāk zināms kā romiešu sabiedrotais un vietējais karalis, kurš, pēc uzskatiem, sadarbojās ar romiešiem, lai nodrošinātu mieru un stabilitāti savā reģionā. Viņa vārds minēts romiešu uzrakstos — pazīstamākais ir Čičesteras (Chichester) uzraksts, kura bojātais teksts radījis dažādas lasījumu un interpretāciju versijas. No uzrakstiem un arheoloģijas izriet, ka viņš ieguva romiešu pilsonību un varbūt arī kādu oficiālu titulu no imperatora, taču precīzas formulācijas ir pretrunīgas un to interpretācija joprojām ir diskusiju priekšmets.

Arheoloģiskie liecinieki: Reģionā ir veikti nozīmīgi izrakumi, kas papildina priekšstatu par Regnenses dzīvi. Netālu no Čičesteras atrodas plaši arheoloģiski pieminekļi, tostarp labi saglabājušās romiešu ēkas un bagātīgas atradnes, kas liecina par tirdzniecību ar kontinenta reģioniem. Viens no ievērojamiem objektiem ir Fishbourne romiešu pils (Fishbourne Roman Palace), kas atrodas netālu no Čičesteras un parāda augstu dzīves līmeni dažiem reģiona iedzīvotājiem romiešu laikmetā.

Kultūra un ikdiena: Pirms romiešu ietekmes Regnenses, kā citas britu ķeltu kopienas, praktizēja vietējās reliģiskās tradīcijas, amatniecību un lauksaimniecību. Pēc kontaktā ar kontinentu viņu materiālais kultūras slānis pieņēma romiešu un kontinenta ietekmes elementus — jaunus darba rīkus, rotaslietas un gudrus risinājumus būvniecībā. Tirdzniecība pa jūru un pa sauszemes ceļiem veicināja ideju, preču un tehnoloģiju apmaiņu.

Nosaukuma izcelsme un nozīme: Nosaukums "Regnenses" var tikt tulkots kā "karalistes iedzīvotāji" vai "tās pārvaldnieku pakļautie". Tomēr precīza cilšu nosaukuma etimoloģija ir daļēji neziņā, jo romiešu avoti un vēlākie ieraksti var būt adaptējuši vai atveidojuši vietējos vārdus pēc romiešu fonētikas un loģikas.

Vēstures pētniecība un diskusijas

Vēsturnieki un arheologi turpina diskutēt par Regnenses politisko organizāciju pirms un pēc romiešu iekarošanas, par Kogidubna precīzo statusu un par romiešu uzrakstu labojumiem Čičesterā. Īpaša uzmanība pievērsta uzrakstam, no kura atvasinātas dažādas lasījumu versijas — daļa pētnieku redz lasījumu, kas piešķir Kogidubnam augstu romiešu titulu, citi — to interpretē kā tradicionālu vietējo karalisko titulu. Šīs diskusijas ietekmē izpratni par to, cik ciešas bija vietējo līderu un Romiešu imperatora attiecības šajā reģionā.

Saglabātie pieminekļi un mūsdienu nozīme: Mūsdienās Čičestera un apkārtne ir svarīgi arheoloģijas un tūrisma centri, kur var iepazīt Britānijas agrīnā romiešu perioda un priekšromiešu kultūras liecības. Vietējie muzeji izstāda atradumus, kas palīdz atjaunot priekšstatu par Regnenses ikdienu, tirdzniecību un sadzīvi.

Ja vēlaties, varu pievienot karti ar aptuvenajām Regnenses robežām, bibliogrāfijas nosaukumus par Kogidubnu un Čičesteras uzrakstu, vai izklāstīt galvenos arheoloģiskos atradumus detalizētāk.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Regnenses?

J: Kāda bija viņu teritorija?

J: Vai viņi bija daļa no cilšu konfederācijas?

J: Kā viņi izmantoja pilskalnus?

J: Kas būtu padarījis viņus par civilizētāku tautu?

J: Ko nozīmē "Regninses"?

J: Kas bija viņu valdnieks?

Meklēt pēc burta