Mahabadas Republika (arī Kurdistānas Republika), kas tika izveidota Irānas Kurdistānā, bija otrā neatkarīgā kurdu valsts 20. gadsimtā pēc Ararata Republikas Turcijā. Tās galvaspilsēta bija kurdu pilsēta Mahabada Irānas ziemeļrietumos. Republika bija daļa no Irānas krīzes konflikta starp ASV un PSRS.

Izveide un vadība

Republiku vadīja prezidents Kazi Muhameds un aizsardzības ministrs Mustafa Barzani. Premjerministrs bija Hadschi Baba Scheich. Mahabadas Republika 1946. gada 22. janvārī pasludināja neatkarību, bet gadu vēlāk kustību sakāva Irānas centrālās valdības armija. [1]. Pēc republikas sabrukuma 1947. gadā Qazi Muhameds tika publiski pakārts Čuvarčira laukumā Mahabadas centrā.

Neskatoties uz īso pastāvēšanas laiku, Mahabadas Republika izveidoja vienkāršu administratīvu sistēmu, mēģināja ieviest skolu mācības kurdu valodā, izveidoja vietējas iestādes un regulāru bruņoto spēku — peshmergu, kuru vadībā bija Mustafa Barzani. Republikas pārvaldē darbojās gan sekulāri, gan reliģiski līderi; valsts centās paplašināt tiešāku vietējo pašpārvaldi un kultūras aktivitātes kurdu valodā.

Starptautiskais konteksts un sabrukums

Mahabadas Republikas izveide bija cieši saistīta ar Otrā pasaules kara pēcteču geopolitiku. Padomju Savienība ieņēma daļu Irānas ziemeļu reģionu un sniedza militāru un politisku atbalstu vietējām autonomistiskajām kustībām, tostarp kurdiem. Kad 1946. gada beigās PSRS pakāpeniski sāka izvest savus karaspēka vienības, Mahabadas Republikas atkarība no PSRS atbalsta kļuva acīmredzama. Politiskā spiediena un diplomātisko sarunu rezultātā Teherāna atguva kontroli pār reģionu; centrālās valdības spēki atkārtoti ieņēma Mahabadu 1946. gada decembrī.

Republikas sabrukums noveda pie arestiem, izsūtījumiem un represijām pret tās vadītājiem un aktīvistiem. Qazi Muhameds tika notiesāts un 1947. gada 31. martā publiski izpildīts — pakārts Čuvarčira laukumā. Daudzi citi republikas dalībnieki nonāca cietumos vai bēga uz kaimiņvalstīm. Mustafa Barzani ar daļu savu cīnītāju izveda, vēlāk nonāca bēgļu gaitās un galu galā atrada patvērumu Sīrijā, Irākā un vēlāk Padomju Savienībā, pirms atgriešanās politiskajā cīņā citos apstākļos.

Vēsturiskā nozīme un mantojums

Pašreizējais Irākas Kurdistānas prezidents Masuds Barzani (Massoud Barzani) ir dzimis Mahabadā, kad viņa tēvs, mūžībā aizgājušais ģenerālis Mustafa Barzani (Mustafa Barzani), bija Mahabadas armijas priekšnieks Irānas Kurdistānā [2].

Mahabadas Republikas īsā pastāvēšana ir svarīgs posms mūsdienu kurdu nacionālajā kustībā. Lai arī projekts beidzās ar militāru sakāvi un represijām, tas parādīja kurdu politisko mobilizāciju un vēlmi pēc pašpārvaldes. Daudzas vēlākas kurdu politiskās un bruņotās aktivitātes — gan Irānā, gan Irākā — smēlās mācību no Mahabadas pieredzes. Mahabadā un plašāk kurdu sabiedrībā šis periods tiek atcerēts kā gan simbolisks centiens pēc neatkarības, gan brīdinājums par ārējo lielvaru ietekmi.

Vērtējumi un atziņas

Bijušā ASV prezidenta Teodora Rūzvelta dēls Arčibalds Rūzvelts (Archibald Roosevelt son of the former US President Theodore Roosevelt) grāmatā "The Kurdish Republic of Mahabad" ("Mahabadas kurdu republika") rakstīja, ka Mahabadas tautas republikas galvenā problēma bija tā, ka kurdiem bija vajadzīga PSRS vara. Tikai ar Sarkanās armijas palīdzību viņiem bija izredzes. Taču šīs ciešās attiecības ar Staļinu un PSRS ļāva daudzām kurdu ciltīm būt opozīcijā šai kurdu valstij.

  • Galvenie fakti:
    • Pasludināšanas datums: 1946. gada 22. janvāris;
    • Republicas sabrukums: 1946. gada decembris (centrālās valdības atjaunotā kontrole);
    • Qazi Muhameda izpilde: 1947. gada 31. marts;
    • Mahabadas nozīme: simbols kurdu pašnoteikšanās centieniem un Padomju–Rietumu ietekmes laukumā pēc Otrā pasaules kara.

Mahabadas Republika paliek pētījumu un diskusiju temats vēsturniekiem, politologiem un kurdu kopienām. Tās liktenis ilustrē, cik nozīmīga ārējo lielvaru atbalsta klātbūtne var būt vietējām neatkarības iniciatīvām, kā arī to, cik trauslas var būt jaunas valsts institūcijas, ja tām trūkst stabilu starptautisku garantiju.