Rouran
Rouran (ķīniešu: 柔然; pinyin: Róurán) valdīja Ķīnas ziemeļos sešpadsmit karaļvalstu laikā.
Viņi bija vai nu proto-mongoli, vai arī turki. Viņi runāja ruanruanu valodā, kas ir altaja vai Ķīnas un Tibetas valoda.
Viņi cēlušies no sianbei cilts. Rourāni ir pirmie, kas lieto vārdus "khan" vai "khagan". Rouranu kaganāts pastāvēja 4.-6. gadsimtā. Pēc tam tos gāza Gokturki. Tas izraisīja turku tautu izcelšanos.
Iespējams, ka pēc tam Rourāni aizbēga uz rietumiem un kļuva par daļu no Panonijas Avariem. Gektirki dzinās pakaļ šiem "avāriem" uz Bizantijas impēriju.
No kurienes tie ir?
Rourāni bija nomadi. Viņi dzīvoja Eirāzijas austrumu stepēs (Mongolijā un Ķīnas ziemeļaustrumos). Viņi gāza sianbei. Lielākā daļa sianbeju pārcēlās uz dienvidiem un dzīvoja Ziemeļķīnā. Kwok Kin Poon apgalvo, ka Rouran cēlušies no Donghu Xianbei.
Vēsture
Rouranas kaganāta dibinātājs bija Jujiulu Šeluns. Viņš bija cēlies no Xianbei vergiem. Ksianbeji lietoja vārdu rouran, kas nozīmēja "vijīgi tārpi".
Pēc tam, kad 3. gadsimtā sianbei pārcēlās uz dienvidiem, rourāņi pārņēma un iekaroja daudz zemes.
402. gadā Šeluns apvienoja visus Rouranas apgabalus. Viņi sakāva kaimiņos esošos Tiele un paplašinājās līdz pat Zīda ceļiem. Pēc tam viņi iekaroja un vasaļoja heftalītus (Vidusāzijā) līdz 5. gadsimtam.
Pēc tam hepthalīti pārcēlās uz Indiju un nomainīja juedžus Baktrijā. Heftalīti pārņēma daudz kultūras un valodas no rouriešiem, tostarp vārdu "hans".
429. gadā Ziemeļu Vei (kur apmetās Sjaņbei) uzbruka Rouraniem un daudzus nogalināja.
434. gadā Rouran noslēdza heqin ar Ziemeļveiju.
Laikā no 440. līdz 460. gadam Ziemeļu Vei vairākas reizes uzbruka un sakāva Rouranus.
Rourāni noslēdza heqin līgumu ar han-ķīniešu valdnieku Gao Huanu no Austrumveijas.
508. gadā Tiele sakāva Rouran.
516. gadā Rourāni sakāva Tiele.
Gokturku gāšana
551. gadā Bumins no Ašinas gektirku (ķīniešu: 突厥) uzveica Tieles sacelšanos par labu Rouranai. Pretī Bumins lūdza Rouranas princesi (heqin). Rourāna atteicās, tāpēc Bumins pasludināja neatkarību.
Bumins noslēdza heqin ar Rietumu Vei (cēlušies no Ziemeļu Vei). Pēc tam 552. gadā Bumins uzbruka Rouraniem, nogalinot Yujiulü Anagui. Pēc tam Bumins iekaroja Otukenu.
Viņš pasludināja sevi par Iļģu kaganu un nodibināja turku kaganātu. Viņš drīz nomira Bumin, bet viņa vietā stājās viņa dēls Issik Kagans. Issiks turpināja uzbrukt Rourānai, bet gadu vēlāk, 553. gadā, nomira. Viņa brālis Muqan Qaghan pabeidza darbu un 555. gadā iznīcināja Rourānus.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Rouran?
A: Rouran bija tauta, kas valdīja Ķīnas ziemeļos sešpadsmit karaļvalstu laikā.
J: Kādā valodā runāja Rouranieši?
A: Rourāni runāja ruanruanu valodā, kas bija vai nu altaja, vai sīn-tibetiešu valoda.
Jautājums: No kurienes nāca Rouranieši?
A: Rouranieši cēlušies no sianbei cilts.
Jautājums: Kas bija Rouranu kaganāts un kad tas pastāvēja?
A: Rouran kaganāts pastāvēja no 4. līdz 6. gadsimtam.
J: Kas gāza Rouran kaganātu?
A: Gokturki gāza Rouran kaganātu.
J: Kas notika pēc tam, kad Gokturki sakāva Rouranas kaganātu?
A: Gokturku sakāve Rouraniem izraisīja turku tautu uzplaukumu.
Jautājums: Kur devās daļa no Rouraniem pēc tam, kad Gokturki viņus gāza?
A: Iespējams, ka Rourāni aizbēga uz rietumiem un kļuva par daļu no Panonijas Avariem, kurus Gokturki padzina uz Bizantijas impēriju.
