Rouran (ķīniešu: 柔然; pinyin: Róurán) valdīja Ķīnas ziemeļos sešpadsmit karaļvalstu laikā.
Vispārīgi
Rouranu kaganāts pastāvēja aptuveni 4.–6. gadsimtā. Tas bija plašs stepju polities veidojums, kuru vadīja karaliski klani (galvenokārt Yujiulü dzimta). Svarīgākie valdnieki bija, piemēram, Yujiulü Shelun, kuram tradicionāli piedēvē titula khagan (kagana) ieviešanu starp stepju tautām. Kaganāta vara aptvēra plašas teritorijas Ķīnas ziemeļos un tai bija intensīvas attiecības ar apkārtējām dinastijām un tautām — gan kā karadarbības partneriem, gan kā diplomātiskajiem un ekonomiskajiem partneriem.
Valoda un izcelsme
Viņi bija vai nu proto-mongoli, vai arī turki — etniskā izcelsme joprojām ir diskusiju objekts. Par Rouranu valodu parasti runā kā par ruanruanu valodu. Tās klasifikācija ir pretrunīga: agrāk dažas hipotēzes saistīja to ar altaja ideju, citas — ar plašākām austrumu valodu grupām, bet mūsdienu lingvisti biežāk uzskata šo valodu par tuvāku mongolu (para‑mongolu) atzaram nevis Ķīnas un Tibetas valoda (sino‑tibetiešu) grupai. Kopumā valodas un etnosa jautājumi balstās galvenokārt uz ķīniešu avotu ierakstiem, personvārdiem un dažiem arheoloģiskiem liecībām, tāpēc galīga izpratne joprojām ir ierobežota.
Sociālā un politiskā uzbūve
Rourani bija tipisks stepju nomadu sabiedrības veidojums — karavadoņu elite, klanu sistēma, mobilitāte un zirgu kulta loma. Tituls khagan (khanu galvenais, kas apvieno vairākus valdošos līderus) tiek bieži saistīts ar Rouraniem kā pirmajiem, kas plaši izmantoja šo sertifikātu, un to vēlāk pārņēma arī citas centrālāzijas tautas, piemēram, turki.
Sabrukums un izkliedēšanās
Pēc ilgstošām cīņām un iekšējām vājībām Rouranu kaganātu 6. gadsimta vidū sakāva Gokturki (Göktürki). Pēc tam daļa Rouranu elites un iedzīvotāju, iespējams, devās uz rietumiem — šo notikumu saista ar hipotezi, ka daļa Rouranu varētu būt integrējusies vai kļuvuši par daļu no tā, ko vēstures avoti Eiropā sauc par Panonijas Avariem. Bizantiešu hronikas atspoguļo stāstus par bēgļiem un pabiedētām grupām, kuras meklēja patvērumu pie viņiem, taču precīzs sakars starp Rouraniem un Pannonijas Avariem joprojām ir zinātniski diskutabls.
Avoti un pētniecība
Galvenie avoti par Rouraniem ir ķīniešu dinastiju hronikas (piemēram, Wei Shu u. c.), kā arī ārējie ziņojumi un arheoloģiskie atradumi no stepēm. Mūsdienu pētniecībā tiek izmantotas valodu salīdzināšanas metodes, materiālās kultūras analīze un, arvien biežāk, arī ģenētikas dati, lai mēģinātu precizēt Rouranu izcelsmi, valodu un saites ar citiem stepju tautu veidojumiem. Tomēr daudz kas joprojām paliek apšaubāms, tāpēc priekšstati par Rouraniem saglabājas kā daļēji hipotētiski un interpretējami.
Īsumā: Rouranu kaganāts bija nozīmīgs stepju spēks 4.–6. gadsimtā, atstājot pēdas titulēšanā (khagan), politiskajās attiecībās ar Ķīnu un — iespējams — arī vēlākos migrācijas virzienos uz Eiropu. Tomēr daudzi jautājumi par viņu valodu un saiknēm ar Pannonijas Avariem paliek zinātniskajās diskusijās.