Rouranu kaganāts (4.–6. gs.) — proto-mongoli, turki un Avari
Rouranu kaganāts (4.–6. gs.): proto-mongolu vai turku izcelsme, pirmie “khan/khagan”, nomadu migrācijas, Gokturku uzvara un iespējama pārvēršanās par Panonijas Avariem.
Rouran (ķīniešu: 柔然; pinyin: Róurán) valdīja Ķīnas ziemeļos sešpadsmit karaļvalstu laikā.
Vispārīgi
Rouranu kaganāts pastāvēja aptuveni 4.–6. gadsimtā. Tas bija plašs stepju polities veidojums, kuru vadīja karaliski klani (galvenokārt Yujiulü dzimta). Svarīgākie valdnieki bija, piemēram, Yujiulü Shelun, kuram tradicionāli piedēvē titula khagan (kagana) ieviešanu starp stepju tautām. Kaganāta vara aptvēra plašas teritorijas Ķīnas ziemeļos un tai bija intensīvas attiecības ar apkārtējām dinastijām un tautām — gan kā karadarbības partneriem, gan kā diplomātiskajiem un ekonomiskajiem partneriem.
Valoda un izcelsme
Viņi bija vai nu proto-mongoli, vai arī turki — etniskā izcelsme joprojām ir diskusiju objekts. Par Rouranu valodu parasti runā kā par ruanruanu valodu. Tās klasifikācija ir pretrunīga: agrāk dažas hipotēzes saistīja to ar altaja ideju, citas — ar plašākām austrumu valodu grupām, bet mūsdienu lingvisti biežāk uzskata šo valodu par tuvāku mongolu (para‑mongolu) atzaram nevis Ķīnas un Tibetas valoda (sino‑tibetiešu) grupai. Kopumā valodas un etnosa jautājumi balstās galvenokārt uz ķīniešu avotu ierakstiem, personvārdiem un dažiem arheoloģiskiem liecībām, tāpēc galīga izpratne joprojām ir ierobežota.
Sociālā un politiskā uzbūve
Rourani bija tipisks stepju nomadu sabiedrības veidojums — karavadoņu elite, klanu sistēma, mobilitāte un zirgu kulta loma. Tituls khagan (khanu galvenais, kas apvieno vairākus valdošos līderus) tiek bieži saistīts ar Rouraniem kā pirmajiem, kas plaši izmantoja šo sertifikātu, un to vēlāk pārņēma arī citas centrālāzijas tautas, piemēram, turki.
Sabrukums un izkliedēšanās
Pēc ilgstošām cīņām un iekšējām vājībām Rouranu kaganātu 6. gadsimta vidū sakāva Gokturki (Göktürki). Pēc tam daļa Rouranu elites un iedzīvotāju, iespējams, devās uz rietumiem — šo notikumu saista ar hipotezi, ka daļa Rouranu varētu būt integrējusies vai kļuvuši par daļu no tā, ko vēstures avoti Eiropā sauc par Panonijas Avariem. Bizantiešu hronikas atspoguļo stāstus par bēgļiem un pabiedētām grupām, kuras meklēja patvērumu pie viņiem, taču precīzs sakars starp Rouraniem un Pannonijas Avariem joprojām ir zinātniski diskutabls.
Avoti un pētniecība
Galvenie avoti par Rouraniem ir ķīniešu dinastiju hronikas (piemēram, Wei Shu u. c.), kā arī ārējie ziņojumi un arheoloģiskie atradumi no stepēm. Mūsdienu pētniecībā tiek izmantotas valodu salīdzināšanas metodes, materiālās kultūras analīze un, arvien biežāk, arī ģenētikas dati, lai mēģinātu precizēt Rouranu izcelsmi, valodu un saites ar citiem stepju tautu veidojumiem. Tomēr daudz kas joprojām paliek apšaubāms, tāpēc priekšstati par Rouraniem saglabājas kā daļēji hipotētiski un interpretējami.
Īsumā: Rouranu kaganāts bija nozīmīgs stepju spēks 4.–6. gadsimtā, atstājot pēdas titulēšanā (khagan), politiskajās attiecībās ar Ķīnu un — iespējams — arī vēlākos migrācijas virzienos uz Eiropu. Tomēr daudzi jautājumi par viņu valodu un saiknēm ar Pannonijas Avariem paliek zinātniskajās diskusijās.
No kurienes tie ir?
Rourāni bija nomadi. Viņi dzīvoja Eirāzijas austrumu stepēs (Mongolijā un Ķīnas ziemeļaustrumos). Viņi gāza sianbei. Lielākā daļa sianbeju pārcēlās uz dienvidiem un dzīvoja Ziemeļķīnā. Kwok Kin Poon apgalvo, ka Rouran cēlušies no Donghu Xianbei.
Vēsture
Rouranas kaganāta dibinātājs bija Jujiulu Šeluns. Viņš bija cēlies no Xianbei vergiem. Ksianbeji lietoja vārdu rouran, kas nozīmēja "vijīgi tārpi".
Pēc tam, kad 3. gadsimtā sianbei pārcēlās uz dienvidiem, rourāņi pārņēma un iekaroja daudz zemes.
402. gadā Šeluns apvienoja visus Rouranas apgabalus. Viņi sakāva kaimiņos esošos Tiele un paplašinājās līdz pat Zīda ceļiem. Pēc tam viņi iekaroja un vasaļoja heftalītus (Vidusāzijā) līdz 5. gadsimtam.
Pēc tam hepthalīti pārcēlās uz Indiju un nomainīja juedžus Baktrijā. Heftalīti pārņēma daudz kultūras un valodas no rouriešiem, tostarp vārdu "hans".
429. gadā Ziemeļu Vei (kur apmetās Sjaņbei) uzbruka Rouraniem un daudzus nogalināja.
434. gadā Rouran noslēdza heqin ar Ziemeļveiju.
Laikā no 440. līdz 460. gadam Ziemeļu Vei vairākas reizes uzbruka un sakāva Rouranus.
Rourāni noslēdza heqin līgumu ar han-ķīniešu valdnieku Gao Huanu no Austrumveijas.
508. gadā Tiele sakāva Rouran.
516. gadā Rourāni sakāva Tiele.
Gokturku gāšana
551. gadā Bumins no Ašinas gektirku (ķīniešu: 突厥) uzveica Tieles sacelšanos par labu Rouranai. Pretī Bumins lūdza Rouranas princesi (heqin). Rourāna atteicās, tāpēc Bumins pasludināja neatkarību.
Bumins noslēdza heqin ar Rietumu Vei (cēlušies no Ziemeļu Vei). Pēc tam 552. gadā Bumins uzbruka Rouraniem, nogalinot Yujiulü Anagui. Pēc tam Bumins iekaroja Otukenu.
Viņš pasludināja sevi par Iļģu kaganu un nodibināja turku kaganātu. Viņš drīz nomira Bumin, bet viņa vietā stājās viņa dēls Issik Kagans. Issiks turpināja uzbrukt Rourānai, bet gadu vēlāk, 553. gadā, nomira. Viņa brālis Muqan Qaghan pabeidza darbu un 555. gadā iznīcināja Rourānus.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Rouran?
A: Rouran bija tauta, kas valdīja Ķīnas ziemeļos sešpadsmit karaļvalstu laikā.
J: Kādā valodā runāja Rouranieši?
A: Rourāni runāja ruanruanu valodā, kas bija vai nu altaja, vai sīn-tibetiešu valoda.
Jautājums: No kurienes nāca Rouranieši?
A: Rouranieši cēlušies no sianbei cilts.
Jautājums: Kas bija Rouranu kaganāts un kad tas pastāvēja?
A: Rouran kaganāts pastāvēja no 4. līdz 6. gadsimtam.
J: Kas gāza Rouran kaganātu?
A: Gokturki gāza Rouran kaganātu.
J: Kas notika pēc tam, kad Gokturki sakāva Rouranas kaganātu?
A: Gokturku sakāve Rouraniem izraisīja turku tautu uzplaukumu.
Jautājums: Kur devās daļa no Rouraniem pēc tam, kad Gokturki viņus gāza?
A: Iespējams, ka Rourāni aizbēga uz rietumiem un kļuva par daļu no Panonijas Avariem, kurus Gokturki padzina uz Bizantijas impēriju.
Meklēt