Altaja valodu saime: definīcija, sastāvs un pretrunas
Altajiešu valoda ir strīdīga valodu saime, kuru daudzi valodnieki uzskata par hipotētisku — t.i., par ģenētisku saikni, kas nav pierādīta ar viennozīmīgiem salīdzinošās valodniecības kritērijiem. Domājams, ka tajā bija 66 valodas, kurās tagad runā aptuveni 348 miljoni cilvēku, galvenokārt Vidusāzijā un tās apkaimē un Ziemeļaustrumāzijā. Šī skaitliskā un ģeogrāfiskā informācija balstās uz to valodu un tautu kopu, kuras tradicionāli tiek minētas saistībā ar altaja hipotēzi.
Definīcija un sastāvs
Saskaņā ar vispazīstamāko klasifikāciju altajiešu valodām pieder turku valodas, mongoļu valodas un tungu valodas. Šo triju grupu savstarpējā līdzība (piem., līdzīga izteiksmes struktūra, aglutinatīva morfoloģija, dažās valodās — patskaņu harmonija) ir iemesls, kāpēc daudzi valodnieki piešķīruši šai grupai vārdu "Altaic" vai "altajiešu valodas".
No otras puses, kopš Gustava Džona Ramstedta darbu publicēšanas (Einführung, 1952.–1957.) daudzi altaicisti iekļāva altajiešu saimē arī korejiešu valodu. Vēlāk — pēc Roja Endrjū Millera grāmatas publicēšanas (1971) "Japāņu valoda un citas altaja valodas", — daļa pētnieku kā iespēju apsvēra arī japāņu valodu, bet bija arī to, kas uzskatīja, ka altajiešu saimē jāietver japāņu kopā ar rjukjuaņu valodas kā vienu bloku. Tas radīja plašāku un mazāk viennozīmīgu lietojumu: pamata (šaurā) interpretācijā runa par turku–mongoļu–tungu grupu, bet plašākā (paplašinātā) versijā pievienotas korejiešu un reizēm japāņu valodas.
Daži valodnieki (piemēram, Street 1962) pat pieskaita ainu valodu pie altaja valodām. Šādas teorijas dažkārt modelē valodu attiecības kā mezglu sistēmu: vienā mezglā — korejiešu, japāņu (un reizēm ainu) valodas; otrā — turku, mongoļu un tungu; un uz augstāka līmeņa tiek postulēta kopēja saikne starp abiem mezgliem.
Terminoloģija: "mikro-" un "makro-" Altaic
Altaja pamatversiju, kas sastāv no turku, mongoļu un tungu valodām, dažkārt dēvē par "mikroaltaja valodu" (micro-Altaic), bet paplašināto versiju, kas ietver korejiešu un dažkārt arī japāņu valodu, dēvē par "makroaltaja valodu" (macro-Altaic). Jāuzsver, ka pat "mikro" variants ir ļoti pretrunīgs — proti, par ģenētisku saikni starp turku, mongoļu un tungu grupām pastāv gan argumenti, gan spēcīgas iebildes.
Pierādījumi par un pret ģenētisku saikni
- Argumenti, kas atbalsta saistību: līdzības morfoloģijā (aglutinācija, case-sistēmas un verbu pielāgošana), fonoloģiskās pazīmes (pamata patskaņu harmonijas elementi dažās grupās), kopīgas leksikas vārdu grupas un tradicionāli norādīti līdzīgi saknelementi. Daži pētnieki arī uzsver iespējamas regulāras skaņu sakarības, kas, ja tās ir statistiski un metodoloģiski robustas, var liecināt par kopīgu izcelsmi.
- Argumenti pret saistību: kritiķi norāda, ka daudzus līdzības elementus var izskaidrot ar ilgstošu valodu saskarsmi, aizguvumiem, tipoloģisku konverģenci (valodu kontaktā rodas līdzīgas struktūras) vai pat gadījuma sakritību. Salīdzināšanas metodikā trūkst viennozīmīgu regulāru skaņu atbilstību un stabilas kopīgas pamata leksikas, kas nepieciešama, lai pārliecinoši pierādītu ģenētisku saikni, tāpēc daudzi lingvisti uzskata altaja koncepciju par vāji pamatotu.
Metodoloģiskie aspekti
Salīdzinošā valodniecība prasa regulāras skaņu korelācijas un kopīgu pamata vārdu morfoloģiju, kas nav viegli iegūstama, ja valodas ir bijušas ilgstošā kontaktā vai ja avoti ārkārtīgi seni. Tādēļ daudzi moderni pētnieki uzsver stingru darba metodi: izslēgt aizguvumus, rūpīgi noteikt regulāras skaņu pārmaiņas un pārbaudīt leksikas sharus pēc statistiskajiem kriterijiem. Dažas pētniecības pieejas (piem., kvantitatīvā filogenētika) ir devušas atšķirīgus rezultātus — dažkārt atbalstot hipotēzi, dažkārt to atmest — kas norāda, ka jautājums joprojām nav viennozīmīgi atrisināts.
Pašreizējā valodniecības konsenss
Mūsdienu plašais valodnieku loks parasti atzīst turku valodas, mongoļu valodas un tungu valodas par atsevišķām, labi pamatotām ģimenēm. Tomēr to ģenētiskā saistība (kā mikroaltaja) nav plaši pieņemta kā fakts. Iekļaušana tajā korejiešu valodas, japāņu valodas vai ainu valodas līmenī tiek uzskatīta par vēl problemātiskāku un mazāk konvincējošu — šie lielumi bieži ir klasificēti atsevišķi vai apgalvoti saistīti tikai ar specifiskiem kontaktu un areālisma procesiem.
Praktiskas sekas un nozīme
Altaja hipotēze interesē gan valodniekus, gan vēsturniekus un etnogrus, jo tās pieņemšana vai noraidīšana ietekmē izpratni par seno iedzīvotāju migrācijām, kultūras kontaktu tīkliem un ģenēzi Centrazijas valodu veidošanās procesos. Pat ja ģenētiskā saikne netiek pierādīta, pētījumi par altaja līdzībām sniedz vērtīgu informāciju par ilgstošo valodu mijiedarbību un tipoloģisko konverģenci plašā reģionā.
Kopsavilkumā: altajiešu valodu koncepcija ir vēsturiski nozīmīga un pētījumu priekšmets, taču tās pamatā esošais apgalvojums par vienotu ģenētisku saimi joprojām ir strīdīgs. Turku–mongoļu–tungu kopums ir visbiežāk apspriestais "mikro" variants, bet korejiešu, japāņu un pat ainu iekļaušana palielina diskusiju intensitāti un zināšanu neskaidrību.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir altaiski?
A: Altaiski ir valodu sistēma, kas ietver turku valodas, mongoļu valodas un tungu valodas. Tajā ir strīdīgas valodu dzimtas, bet tiek uzskatīts, ka tajā ir 66 valodas, kurās runā aptuveni 348 miljoni cilvēku, galvenokārt Vidusāzijā un Ziemeļaustrumāzijā.
J: Cik valodnieku joprojām uzskata, ka altaja valoda ir pastāvējusi?
A: Tikai daži valodnieki joprojām uzskata, ka tā eksistēja.
J: Kas tika publicēts 1952.-1957. gadā?
A: 1952.-1957. gadā tika publicēta Gustava Džona Ramstedta grāmata Einführung.
J: Kas tika publicēts šajā izdevumā?
A: Šajā publikācijā korejiešu valoda bija iekļauta kā daļa no altaja valodas.
J: Kas tika publicēts 1971. gadā?
A: 1971. gadā tika publicēta Roja Endrjū Millera grāmata "Japāņu un citas altaja valodas".
J: Kas bija iekļauts šajā publikācijā?
A: Šajā publikācijā bija iekļauta japāņu jeb japāņu valoda, kas sastāvēja no japāņu valodas un rjukjuaņu valodas.
J: Vai daži valodnieki uzskata, ka ainu valoda ir daļa no altajiešu valodas?
A Jā, daži valodnieki (piemēram, Street 1962) uzskata, ka ainu valoda ir daļa no altaja valodām, bet kā daļu no mezgla, kurā ietilpst korejiešu un japāņu valodas, pretstatā turku-mongoļu-tungu valodām, kur korejiešu-japāņu-aiņu valoda un turku-mongoļu-tungu valoda veido augstāka līmeņa mezglu.
