Romas senāts
Romas senāts bija visilgāk pastāvējušā Senās Romas institūcija. Tā sāka pastāvēt jau pirmajos pilsētas pastāvēšanas gados, kas, domājams, tika dibināta 753. gadā p.m.ē. Tas pārdzīvoja ķēniņus, Romas Republiku (509. g. p. m. ē. - 27. g. p. m. ē.), Romas impēriju (27. g. p. m. ē. - 395. g. p. m. ē.) un Rietumromas impērijas sabrukumu (395. g. - 476. g. m. ē.).
Senāts sākās kā vecāko padomdevēja padome. Vārds "senāts" cēlies no vārda "senex", kas nozīmē "vecais vīrs". Senāts sasniedza savu kulmināciju republikas viduslaiku, kad tas bija ietekmīgākā institūcija Romā. Senāts zaudēja lielu daļu savas varas pirmajā impērijas periodā, ko dēvēja par principātu.
Pēc Diokletiāna, kad valdības centrs tika pārcelts no Romas, Senāts kļuva tikai par pašvaldības struktūru. Vecās idejas ietekme saglabājās, un Konstantīns II izveidoja Senātu Konstantinopolē.
Foruma Curia Iulia ēkā atradās Senāts
Romas senāts: Cicerons uzbrūk Katilīnam, no 19. gadsimta freskas Palazzo Madama, Romā, Itālijas Senāta namā. Iespējams, ka šis viedoklis ir nepareizs. Esošajā Curia Julia ēkā, kas datēta ar imperatora Diokletiāna laikiem, redzams, ka senatori sēdēja taisnās un paralēlās rindās abās pusēs, ēkas iekšpusē.
Funkcijas
Senāts pieņēma dekrētus, ko sauca par senatus consultum, kas bija senāta padoms tiesnesim (augstākā ranga amatpersonai). Parasti tos praksē ievēroja.
Senāts ar šādu padomu palīdzību deva norādījumus maģistrātu vadītājiem, īpaši Romas konsuliem (galvenajiem maģistrātu vadītājiem), kā risināt militārus konfliktus.
Senātam bija vara arī pār civilo pārvaldi Romā. Tikai Senāts varēja atļaut izmaksāt valsts līdzekļus no valsts kases. Palielinoties Romas impērijai, Senāts pārraudzīja arī provinču pārvaldi, ko vadīja bijušie konsuli un pretori. Senāts izlēma, kuram maģistrātam jāpārvalda kura province.
Senatori bija patricieši, tātad locekļi pēc dzimtas, vai zemākas kārtas cilvēki ar ievērojamiem sasniegumiem. Agrīno ķēniņu laikā Senāta locekļu skaits bija 100, bet pēc tam tas pieauga līdz 900, bet Augusts to samazināja līdz 600. Tomēr jebkurā laikā aktīvi darbojās tikai aptuveni 100 līdz 200 locekļu. Laiku pa laikam Romā pastāvēja arī citi varas avoti, piemēram, asamblejas, magistrāti, diktatori un imperatori, taču Senātam vienmēr bija sava nozīme.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Romas senāts?
A: Romas senāts bija institūcija Senajā Romā, kas sāka pastāvēt jau pirmajos pilsētas pastāvēšanas gados. Tas sākās kā vecāko padomdevēja padome un sasniedza savu kulmināciju republikas viduslaiku laikā, kad tas bija ietekmīgākā institūcija Romā.
J: Kad sākās Romas Senāts?
A: Romas Senāts sāka darboties 753. gadā p.m.ē., kad, domājams, tika dibināta Roma.
J: Cik ilgi pastāvēja Romas Senāts?
A: Romas Senāts pastāvēja no 753. gada p. m. ē. līdz 476. gadam, izdzīvojot dažādos periodos, piemēram, karalistes (753. g. p. m. ē. - 509. g. p. m. ē. - 509. g. p. m. ē. - 27. g. p. m. ē.), impērijas (27. g. p. m. ē. - 395. g. m. ē.) un Rietumu impērijas sabrukuma (395. - 476. g. m. ē.).
J: Ko nozīmē "senāts"?
A: Vārds "senāts" cēlies no vārda "senex", kas nozīmē "vecs cilvēks".
J: Cik spēcīgs bija Romas senāts tā uzplaukuma laikā?
A.: Savā kulminācijas punktā vidusrepublikas laikā Romas senāts tika uzskatīts par visspēcīgāko iestādi Romā.
Vai šī vara saglabājās visos Senās Romas laikmetos? A: Nē, pirmajā impērijas periodā, ko dēvēja par principātu, tā vara ievērojami samazinājās. Pēc Diokletiāna valdības pārcelšanas no Romas tas kļuva tikai par pašvaldības iestādi.
J: Vai pēc Senās Romas sabrukuma tika izveidots senāts? A: Jā, Konstantīns II pēc Senās Romas krišanas Konstantinopolē izveidoja senātu.
