Ķīnas Republika 1912–1949 — vēsture, KMT, ĶKP un pilsoņu karš
Ķīnas Republika 1912–1949: KMT pret ĶKP — Sun Jatsens, Dzjans Dzješi, Japānas invāzija un pilsoņu karš. Dziļa vēstures analīze par politiku, konfliktu un pāreju uz ĶTR.
Ķīnas Republika (ĶR) pastāvēja no 1912. līdz 1949. gadam. Mūsdienu kontinentālajā Ķīnā tās vietā ir Ķīnas Tautas Republika. Republiku 1912. gada janvārī nodibināja pēc Siņhai revolūcijas, kas noveda pie Ciņu dinastijas krišanas. Pirmais republikas prezidents bija Sun Jatsens. 1912. gada decembrī notikušajās parlamenta vēlēšanās uzvarēja Suna partija — Kuomintangs (KMT), kas centās veidot centralizētu nacionālu valdību.
Izveide un agrīnās grūtības (1912–1916)
Kaut arī republikai bija ievērojami politiski mērķi, reālā vara drīz nonāca bruņoto spēku vadībā. Sun Jatsen pēc īsa laika atteicās no prezidenta amata, piekāpjoties ģenerālim Sun Jatsens vietā — faktiski valstu vadīja Beijangas (Beiyang) frakcija un tās līderi, it īpaši Juaņ Šaikai (Juaņ Šaikai). Par spīti formālajām institūcijām, centralizētā vara bija vājināta un reģionālie spēki ieguva lielu ietekmi.
Juaņa imperatora mēģinājums un karavadoņu ēra (1915–1928)
No 1915. gada beigām līdz 1916. gada sākumam Juaņ Šaikai mēģināja atjaunot monarhisma formu, pasludinot sevi par imperatoru. Šis solis satricināja sabiedrību un izraisīja plašas pretestības, un 1916. gada vidū, pēc Juaņa nāves, centrālā varu vairs nebija. 1917. gadā notika īslaicīga Čing dinastijas atjaunošanas mēģinājums, bet tas ātri izgāzās. Rezultātā sākās ilgs politiskās, ekonomiskās un militārās sadalīšanās periods — tā saucamā karavadoņu (warlord) era — kad dažādas reģionālas Beijangas armijas grupas faktiski valdīja savos apgabalos.
KMT atdzimšana, komunistu sadarbība un sadalīšanās
1921. gadā Kuomintangs reorganizējās un izveidoja konkurējošu valdību Kantonā, kuru atbalstīja Ķīnas Komunistiskā partija (ĶKP) kā daļu no tā dēvētā pirmā savienības (First United Front). Pirmā kopīgā darbība skāra partiju apmācību, militāro reformu un centienus apvienot valsti — taču sadarbība bija nestabila un balstījās arī uz ārējo (īpaši Padomju Krievijas/Komintera) palīdzību.
Ziemeļu ekspedīcija, Nankina un pilsoņu kara sākums (1926–1927)
Pēc Sun Jatsena nāves KMT vadību uzņēmās ģenerālis Dzjans Dzješi. 1926. gadā viņš uzsāka Ziemeļu ekspedīciju, lai iznīcinātu karavadoņu varu un vienotu valsti. 1928. gadā ekspedīcija de facto gāza Beijangas valdību un atjaunoja centrālo kontroli daudzos reģionos. Tomēr ekspedīcijas laikā, jau 1927. gada aprīlī, Dzjans sarīkoja masu nostādīšanu pret komunistiem — slaveno Šanhajas masu slepkavību — un pēc tam izveidoja nacionālistu valdību Naņdziņā un citviet, kas deva sākumu bruņotajam konfliktam starp nacionālistiem un komunistiem. Tas piespieda ĶKP pāriet uz bruņotu sacelšanos un uzsākt to, ko vēsturnieki sauc par Ķīnas pilsoņu karu.
Starprevolūcijas laiks: modernizācija, reformu centieni un ārvalstu spiediens
1920. un 1930. gados Ķīna piedzīvoja ārkārtīgi nevienmērīgu modernizāciju: rūpnieciskais pieaugums bija koncentrēts lielajās ostas pilsētās un Mančūrijā, tomēr plašākā valstī lauksaimniecība un dzīves līmenis palika atpalikuši. Ārvalstu koncesijas, "netaisnīgie līgumi" un citu valstu (īpaši Japānas, Lielbritānijas un citu rietumu valstu) politiskā un ekonomiskā ietekme bija spēcīga, kas padarīja iekšpolitiku vēl sarežģītāku.
Japānas agresija un Otrais Ķīnas–Japānas karš (1931–1945)
Jau 1931. gadā Japāna iebruka Mančūrijā (Mukden incidenta sekas) un 1932. gadā izveidoja marionetvalsti Mančukuo. Tas bija plaši atzīts kā pakāpeniska Japānas ekspansijas sākums Ķīnā. 1937. gadā Japānas impērijas armija sāka plaša mēroga iebrukumu, un sākās Otrais Ķīnas un Japānas karš, kurā tika izdarīti plaši kara noziegumi (piemēram, Nankinas slepkavības 1937.–1938. g.). Liela daļa Ķīnas sabiedrības uz laiku vienojās pret kopīgu ienaidnieku — radās otrais vienotais frontes periods starp KMT un ĶKP. Kara gaitā notika arī ilgstoša partizānu cīņa un plašas civiliedzīvotāju ciešanas.
No Otrā pasaules kara līdz atjaunotajam pilsoņu karam (1945–1949)
1945. gadā, beidzoties Otrajam pasaules karam, Japāna kapitulēja un izstūma atsevišķas okupācijas spēkus. Tomēr pēckara situācija bija haotiska: sakāva karadarbībā, ekonomiskā sabrukuma, milzīgas bēgļu masas un ieroču klātbūtnes dēļ starp KMT un ĶKP atkal izcēlās atklāts karš. 1946. gadā atsākās Ķīnas pilsoņu karš, ko radīja neatrisinātas konfliktu saknes, politiskie strīdi un ārzemju ietekme. Padomju Savienība īslaicīgi ieņēma Mančūriju un no japāņu arsenāliem pārņēma ieročus, daļu no kuriem nonāca ĶKP rīcībā; Savukārt ASV sniedza militāru un ekonomisku atbalstu KMT, tomēr tas nebija pietiekami, lai nodrošinātu ilglaicīgu panākumu.
ĶKP uzvara un KMT atkāpšanās (1949)
1949. gadā Ķīnas Komunistiskā partija galvenokārt sakarā ar organizatoriskajiem, militārajiem un sociālajiem panākumiem uzvarēja pār KMT. Tika izveidota Ķīnas Tautas Republika (ĶTR), kas pasludināja jaunu, komunistisku valsts iekārtu kontinentālajā Ķīnā. Dzjans Dzješi un KMT vadība un daļa valdības pārceļas uz Taivānu, kur turpināja pastāvēt kā Republika Ķīna ar savu valdību, armiju un valsts institūcijām. Šī šķelšanās radīja ilgotu starpniecības un diplomātisku situāciju, kur abas puses prasīja leģitimitāti pār visu Ķīnu.
Sekas un nozīme
- Politiskā: 1912–1949 periods pārvilka robežas starp tradicionālo impērijas pagātni un mūsdienu, ideoloģiski konkurējošām valstīm (nacionālistu un komunistu). Rezultātā radās pamats 20. gadsimta otrajai pusei Ķīnas politiskajām pārmaiņām.
- Ekonomiskā un sociālā: ilgi konflikti un ārzemju iejaukšanās bremzēja vienmērīgu industrializāciju — tomēr attīstījās lielas pilsētas un modernā rūpniecība, kā arī plašs reformu un zemes jautājumu debates.
- Kultūras un demogrāfiskā: milzīgas nogrimšanas, migrācijas un civiliedzīvotāju upuri kara un pilsoņu kara laikā ietekmēja sešu desmitgažu demogrāfiju un sabiedrības struktūru.
Ķīnas Republikas periods (1912–1949) bija sarežģīts pārejas laiks, kurā mijās nacionālas atmodas centieni, reģionāla sašķeltība, ārzemju agresija un ideoloģiskā cīņa, — visi šie faktori veidoja mūsdienu Ķīnas politisko un vēsturisko pamatu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Ķīnas Republika?
A: Ķīnas Republika (ĶTR) bija valsts, kas pastāvēja no 1912. līdz 1949. gadam. Tā tika izveidota pēc tam, kad Siņhai revolūcija gāza Ciņu dinastiju un par tās pirmo prezidentu kļuva Sun Jatsens.
J: Kas vadīja Beijjanas valdību?
A: Beiyang valdību vadīja Yuan Shikai, Beiyang armijas vadītājs.
J.: Kas notika, kad Juaņ Šaikajs pasludināja sevi par Ķīnas imperatoru?
A: Kad Juaņ Šaikajs 1915. gada beigās līdz 1916. gada sākumam pasludināja sevi par Ķīnas imperatoru, cilvēki to nepieņēma, un sākās nacionālās aizsardzības karš.
J: Kas izraisīja Ziemeļķīnas ekonomikas ciešanas 1927.-1928. gadā?
A: Ziemeļķīnu skāra pārmērīgi lieli nodokļi un pārāk daudz karavadoņu, kas cīnījās savā starpā, tāpēc tās ekonomika 1927.-1928. gadā cieta.
J: Kas kļuva par Kuomintanga līderi pēc Sun Jatsena nāves?
A: Pēc Sun Jat-sena nāves par Kuomintanga vadītāju kļuva ģenerālis Dzjans Dzješi (Čans Kai Šeks).
J: Kā Dzjans Dzješi reaģēja uz Ķīnas Komunistisko partiju (ĶKP)?
A: 1927. gada aprīlī Dzjans Dzješi izveidoja nacionālistu valdību Naņdziņā un masveidā nogalināja komunistus Šanhajā kā atbildi ĶKP, kas piespieda viņus bruņoti sacelties un sāka Ķīnas pilsoņu karu.
Kāds notikums iezīmēja Otrā Ķīnas un Japānas kara beigas?
O:Otrais Ķīnas un Japānas karš beidzās ar Japānas kapitulāciju Otrā pasaules kara beigās 1945. gadā.
Meklēt