Ķelti — vēsture, valodas, mitoloģija un kultūra

Atklāj ķeltu vēsturi, valodas, mitoloģiju un kultūru — no senajām tradīcijām līdz mūsdienu mantojumiem, mūzikai, mākslai un ticējumiem.

Vārdiem "ķelts" un "ķelts" var būt daudz nozīmju.

Izrunā /kel-(tik)/:

• ķelti, senie vai mūsdienu ķelti
• ķeltu valodas, kas cēlušās no proto-keltu valodas, kurās runā šie cilvēki un viņu mūsdienu pēcteči.
• Ķeltu mitoloģija
• Celtici, ķelti no senās Lusitānijas (tagadējās Portugāles). (Sk. arī ķeltiberi - ķelti Ibērijas pussalā dzīvojošie ķelti).
• Īru mūzika, tautas mūzika, kas aizsākās "ķeltu" kultūrās.
• Ķeltu māksla, "ķeltu" kultūras māksla
• Ķeltu kristietība
• Ķeltu kalendārs

Īss pārskats un vēsturisks konteksts

Vārds "ķelts" attiecas gan uz seno Eiropas tautu kopumu, gan uz mūsdienu etnolingvistiskajām grupām, kuru saknes meklējamas proto-keltu kopainā. Seno ķeltu vēsture īpaši izpaužas dzelzs laikmeta arheoloģiskajos kultūras slāņos — piemēram, Hallštates un La Tène tradīcijās. Ķeltu kopienas izplatījās plaši: no Centrālās un Rietumeiropas (Gaula, tagadējā Francija), Lielbritānijas, Īrijas līdz pat daļai Ibērijas (ķeltiberi, Lusitānija).

Valodas

Ķeltu valodas pieder indoeiropiešu saimei un ir sadalītas divās galvenajās apakškopās:

• Goidēlas (Goidelic): īru (Gaeilge), škotu gēlu (Gàidhlig), meniešu (Gaelg/Manx).
• Britu (Brythonic): velšu (Cymraeg), bretoņu (Brezhoneg), kornišu (Kernowek).

Visas šīs valodas cēlušās no proto-keltu. Dažas mūsdienu ķeltu valodas piedzīvo atdzimšanu un revitalizāciju, notiek valodas mācīšana skolās, medijos un kultūras projektos.

Mitoloģija un mīti

Ķeltu mitoloģija ir bagāta ar stāstiem par dievietēm un dieviem, pārdabiskām radībām, varoņiem un citām pasaulēm. Īru mītu cikli (Mythological Cycle, Ulster Cycle, Fenian Cycle, etc.) sniedz plašu priekšstatu par varoņstāstiem (piemēram, Cú Chulainn), par Tuatha Dé Danann (pseido-dievu kolektīvs) un rituālajām struktūrām. Raksturīgas tēmas: cīņa starp klaniem, pārejas rituāli, daba kā svēta telpa un cildināta varoņa ceļojums uz citām pasaulēm.

Māksla un simbolika

Ķeltu māksla (īpaši La Tène stils) izceļas ar spirālēm, atspoguļojošiem motīviem, sarežģītu augu un zvēru lokiem, mezgla ornamentiem un metāla rotām (torči, fibulas, ieroču dekorācijas). Šie motīvi vēlāk iespaidoja arī viduslaiku ilumināciju un mūsdienu "ķeltu" estētiku.

Mūzika un tautas tradīcijas

Ķeltu tautas mūzika (it īpaši īru un skotu tradīcijas) ir plaši pazīstama: izmanto tādas tradicionālas skaņas kā cīra, vijole, tin whistle, bodhrán un arfu. Mūzikas žanri ietver dziesmas, jigus, reels, hornpipes un airs. Ornamentācija, modalitāte un ritma uzsvari padara šo mūziku raksturīgu un viegli atpazīstamu.

Kristietība un baznīcas īpatnības

Ķeltu kristietība attiecas uz kristietības formām, kas attīstījās Britu salās un Īrijā no 5. gadsimta. Raksturīga ir intensīva mūksu kustība, klosteru nozīme kā garīgas un izglītības centros, ceļotāju misionāru (peregrinatio) tradīcija un īpašas liturģiskas prakses (piem., dažādas troces un Pashu svinēšanas kalkulācijas salīdzinājumā ar romiešu praksi). No šī perioda radās arī slaveni manuskripti, piemēram, Book of Kells ar bagātīgi iluminētām lappusēm.

Ķeltu gadskārtas un kalendārs

Senais ķeltu kalendārs bija cieši saistīts ar sezonālajiem laika posmiem un lauksaimniecību. Galvenie svētki, kas joprojām tiek pieminēti mūsdienu folklorā:

• Samhain (ap 1. novembri) — gada tumšā gada daļa, reizēm uzskatāms par Jauno gadu;
• Imbolc (1. februāris) — pavasara gaidīšanas laiks;
• Beltane (1. maijs) — vasaras sākums, uguns un auglības rituāli;
• Lughnasadh (1. augusts) — ražas sākums un svinības par godu dievam Lugh.

Reģionālā daudzveidība un terminu lietojums

Ķeltu kultūras un valodas nav vienveidīgas — pastāv nozīmīgas atšķirības starp kontinenta ķeltiem (Gaula, Celtici) un salu ķeltiem (Īrija, Skotija, Velsa, Bretonija). Ibērijas pussalā dzīvojošie ķeltiberi un Lusitānijas grupas attēlo vietējo variācijas un mijiedarbību ar citām kultūrām.

Izrunas jautājums

Angļu valodā vārdu "Celt" dažreiz izrunā ar sākuma k-skaņu (/k/ — "Kelt"), bet arī ar s-skaņu (/s/ — "Selt"), tā, piemēram, sporta komanda Boston Celtics izrunā to /s/. Latviešu valodā izruna var variēt. Parasti akademiskajā literatūrā un etnogrāfijā tiek lietots /k/ skanējums (t.i., "kelti"). Tomēr daži aizguvumi, īpaši tie, kas nāk no angļu vārda "Celtic" popkultūras kontekstā, var tikt izrunāti ar /s/.

Turpmāk minētos vārdus vajadzētu izrunāt tikai /selt(ik)/:

• celtic (kā aizguvums no angļu popkultūras lietojuma)
• Celtics (sporta komandu nosaukumos, kur tā izrunāta /s/)

Pēcvārds

Ķeltu tematika aptver ļoti plašu lauku — no arheoloģijas un valodniecības līdz mūsdienu tautas mūzikai un nacionālajām atmodām. Lai labāk izprastu konkrētu aspektu (piem., ķeltu mākslu, mitoloģiju vai valodas), ieteicams lasīt specializētus resurursus un pētnieciskos darbus par attiecīgo reģionu vai laika posmu.

Jautājumi un atbildes

J: Kāda ir atšķirība starp vārdu "ķelts" un "ķelts" izrunu?

J: Kādas ir vārdu "ķelts" un "ķelts" daudzās nozīmes?

J: Kāda ir ķeltu valodu izcelsme?

J: Kas bija ķelti?

Vai ķelti ir uzskatāmi par ķeltu tautu?

J: Kas ir ķeltu māksla?

J: Kas ir ķeltu kristietība?

Meklēt pēc burta