Mauisaurus — Jaunzēlandes milzu pleziozaurs no augšējā krīta (M. haasti)
Mauisaurus haasti — Jaunzēlandes milzu pleziozaurs no augšējā krīta: 8+ m garš kakls, spēcīgas peldspējas un plēsīgs dzīvesveids. Uzzini par seno jūras kolosu.
Mauisaurus ("Maui rāpuļi") ir pleziozauru ģints, kas dzīvoja augšējā krīta periodā pirms aptuveni 80 līdz 69 miljoniem gadu. To parasti piešķir pie jūras dzīvojošiem pleziozauriem — konkrēti elasmosaurīdiem — un tas tiek raksturots kā viens no lielākajiem tā laika rāpuļiem Jaunzēlandes ūdeņos. Vienīgā tradicionāli piešķirtā suga ir Mauisaurus haasti, taču atrasto materiālu fragmentaritāte un vēlākās taksonomiskās pārbauces ir radījušas diskusijas par to, cik viendabīgs un atsevišķs šis taksons patiesībā ir. Ir atrasti vairāki eksemplāri, taču daudzi skeleta fragmenti ir nepilnīgi vai slikti saglabājušies, kas apgrūtina drošu pāreju no fosilā materiāla uz pilnīgu atveidojumu.
Atklāšana un taksonomija
Fosilijas, kas saistītas ar Mauisaurus, atrastas Jaunzēlandes kreisrajona augšējā krīta klintīs. Sugu nosaukums haasti atsaucas uz zināmu reģiona dabas pētnieku (piemēram, ģeologu nosaukumi bieži izmantoti sugu epitetiem). Sākotnēji daudzi atsevišķi elementi — skriemeļi, pleznas kauli, ribas un daži galvaskausa fragmenti — tika apvienoti zem vienas ģints. Tomēr vēlākas pārskatīšanas ir norādījušas, ka daļa materiāla var piederēt citiem elasmosaurīdiem, tāpēc dažās zinātniskajās publikācijās Mauisaurus tiek uzskatīts par nomen dubium (nedrošu nosaukumu) vai par "sarežģītu" taksonu, kurā savākti atšķirīgi paraugi.
Izmēri un anatomija
Trajektorijas atveidi rāda, ka Mauisaurus bija garš pleziozaurs ar ļoti gara kakla tipu — līdzīgi kā citi elasmosaurīdi. Dažos agrākos aprēķinos viņam tika piedēvēti aptuveni 60–70 kakla skriemeļu; tomēr precīzs skaits nav viennozīmīgi apstiprināts, jo saglabājušies skeleti bieži ir nepilnīgi. Mūsdienu izmēru novērtējumi ir mainīgi: vēsturiskajos atveidos Mauisaurus tika uzskatīts par ārkārtīgi lielu (vietām minēti >10–15 metri), kamēr konservatīvāki novērtējumi, ņemot vērā fragmentāro materiālu, liecina par garumu ap 6–12 metriem — daži nozīmīgākie fragmenti ļauj spriest par garāku kaklu un slaidu ķermeni.
Tipiskas iezīmes, kas saistītas ar elasmosaurīdiem un kas tiek attiecinātas arī uz Mauisaurus:
- garš, daudzskriemeļu kakls un relatīvi mazs galvas kauls;
- četri lieli pleznveida locekļi (divas priekšējās un divas pakaļējās pleznas), kas nodrošināja efektīvu peldspēju;
- streblains, atkaulojumi un skriemeļu uzbūve, kas ļāva elastīgas kustības ūdenī;
- ass, zobains žoklis, piemērots zivju un kalmāru ķeršanai.
Dzīvesveids un barība
Mauisaurus tika uzskatīts par gaļēdāju, kas medīja zivis, kalmārus un citus jūras bezmugurkaulniekus. Tā mazā galva un garais kakls ļāva pielietot dažādas medību stratēģijas — no lēnas, slēptas piegādes līdz ātrai kakla izmetšanai, lai satvertu ātru laupījumu. Elastīgās pleznas deva spēju manevrēt, bet masīvā ķermeņa uzbūve ļāva saglabāt stabilitāti dziļākos ūdeņos vai pie krasta.
Pleziozauri kopumā, tostarp elasmosaurīdi, visticamāk bija vivipāri (dzīvi dzemdējoši), kas nozīmē, ka tie nedēlēja olas sauszemē, taču par konkrētām Mauisaurus reprodukcijas īpatnībām tiešu pierādījumu nav.
Fosiliju nozīme un rekonstrukcijas
Gan muzeju ekspozīcijās, gan populāros attēlojumos Mauisaurus bieži tiek parādīts kā viens no Jaunzēlandes tipiskajiem krīta laikmeta jūras plēsējiem. Tomēr jāņem vērā, ka jebkura rekonstrukcija balstās uz pieejamajiem fragmentiem un salīdzinājumiem ar labāk zināmiem elasmosaurīdiem. Turpmākie atradumi un taksonomiskie pētījumi var precizēt vai mainīt izpratni par šo ģints īpatnībām, izmēriem un piederību.
Kopsavilkums
Mauisaurus ir nozīmīgs Jaunzēlandes krīta jūras faunas pārstāvis, kas simbolizē garo kaklu, četru pleznu pleziozaurus (elasmosaurīdus). Lai gan tas tradicionāli tiek attēlots kā liels pleziozaurs ar ļoti garu kaklu, daudz kas par tā anatomiju un attiecībām ar citiem elasmosaurīdiem joprojām ir priekšmeta zinātniskām debatēm. Turpmāki fosiliju atklājumi un detalizētas taksonomiskās pārbaudes palīdzēs skaidrot, cik uzticamas ir šīs klasiskās interpretācijas.

Restaurācija
Jautājumi un atbildes
J: Kad dzīvoja Mauisaurs?
A: Mauisaurs dzīvoja augšējā krīta periodā pirms aptuveni 80 līdz 69 miljoniem gadu.
J: Kas ir Mauisaurus?
A: Mauisaurus ir pleziozauru ģints.
J: Vai Mauisaurus bija lielākais jūras rāpuli Jaunzēlandes ūdeņos tajā laikā?
A: Jā, iespējams, ka Mauisaurus bija lielākais jūras rāpuli Jaunzēlandes ūdeņos tajā laikā.
J: Cik liels bija Mauisaurus?
A: Mauisaura garums pārsniedza 8 metrus (26 pēdas).
J: Cik kakla skriemeļu bija Mauisauram?
A: Mauisauram bija 68 kakla skriemeļi.
J: Kādam nolūkam Mauisaurus izmantoja savas spuras?
A: Mauisauram bija divi lieli plostu komplekti, kas palīdzēja peldēt lielā ātrumā, bet, iespējams, ļāva arī uz īsu brīdi iziet krastā.
J: Ar ko Mauisaurus ēda?
A: Mauisaurs bija gaļēdājs, kas ēda zivis vai kalmārus, un tam bija asi zobi, ar kuriem varēja satvert upuri.
Meklēt