Mauisaurus
Mauisaurus ("Maui rāpuļi") ir pleziozauru ģints, kas dzīvoja augšējā krīta periodā pirms aptuveni 80 līdz 69 miljoniem gadu. Tas bija lielākais pleziozaurs un, iespējams, lielākais jūras rāpuli Jaunzēlandes ūdeņos tajā laikā. Mauisaurus haasti ir vienīgā zināmā šīs ģints suga. Ir atrasti daži eksemplāri, taču tikai daži no tiem ir labi saglabājušies un lielākoties pilnīgi.
Mauisauram bija 68 kakla skriemeļi, un tas bija viens no garākajiem kakliem starp visiem pleziozauriem. Tas bija liels, vairāk nekā 8 metrus (26 pēdas) garš. Tāpat kā citiem pleziozauriem, tam bija garš, slaids ķermenis ar daudziem skriemeļiem, kas ļāva elastīgi kustēties. Mauisauram apakšpusē bija divi lielo spārnu komplekti. Tās palīdzēja peldēt lielā ātrumā, bet, iespējams, ļāva pleziozaurim uz īsu brīdi iziet krastā. Mauisaurs bija gaļēdājs ar asiem, zobainiem zobiem, ar kuriem varēja satvert zivis vai kalmārus.
Restaurācija
Jautājumi un atbildes
J: Kad dzīvoja Mauisaurs?
A: Mauisaurs dzīvoja augšējā krīta periodā pirms aptuveni 80 līdz 69 miljoniem gadu.
J: Kas ir Mauisaurus?
A: Mauisaurus ir pleziozauru ģints.
J: Vai Mauisaurus bija lielākais jūras rāpuli Jaunzēlandes ūdeņos tajā laikā?
A: Jā, iespējams, ka Mauisaurus bija lielākais jūras rāpuli Jaunzēlandes ūdeņos tajā laikā.
J: Cik liels bija Mauisaurus?
A: Mauisaura garums pārsniedza 8 metrus (26 pēdas).
J: Cik kakla skriemeļu bija Mauisauram?
A: Mauisauram bija 68 kakla skriemeļi.
J: Kādam nolūkam Mauisaurus izmantoja savas spuras?
A: Mauisauram bija divi lieli plostu komplekti, kas palīdzēja peldēt lielā ātrumā, bet, iespējams, ļāva arī uz īsu brīdi iziet krastā.
J: Ar ko Mauisaurus ēda?
A: Mauisaurs bija gaļēdājs, kas ēda zivis vai kalmārus, un tam bija asi zobi, ar kuriem varēja satvert upuri.
