Megalodons (Carcharocles megalodon) — izmēri, zobi un fosilijas
Uzzini visu par Megalodonu — milzīgākās haizivs izmēriem, iespaidīgajiem zobiem, fosilijām un to atrašanu pasaules okeānos.
Megalodons bija visu laiku lielākā haizivs. Tās zinātniskais nosaukums ir Carcharocles megalodon. Tas dzīvoja no oligocena beigu līdz pleistocēna sākumposmam, pirms 15 līdz 2,6 miljoniem gadu (mya). Šie dati dažādos avotos atšķiras — daļa pētījumu norāda plašāku laika rāmju diapazonu (piem., miocēns līdz pleiocēnam, apm. 23–3,6 milj. gadu).
Īss pārskats un klasifikācija
Vēsturiski megalodonu dēvēja arī par Carcharodon megalodon, jo ilgu laiku to saistīja ar mūsdienu lielās baltās haizivs Carcharodon carcharias. Tomēr mūsdienu paleontoloģijā bieži lieto nosaukumu Carcharocles megalodon vai arī Otodus megalodon, un pastāv diskusijas par tā taksonomisko piederību. Jautājums par tiešu radniecību ar lielo balto haizivi nav pilnībā noskaidrots — drīzāk megalodons bija attālināti saistīts ar agrākām smailst zobainajām līnijām.
Izmēri un svars
Paleontologi izmēru un svaru nosaka, galvenokārt, pēc zobu izmēra un salīdzinājuma ar mūsdienu haizivīm. Novērtējumi atšķiras, bet bieži minētie rādītāji ir:
- Garums: aptuveni 10–18 m, populārākie aprēķini norāda 16–17 m kā maksimālo iespējamību.
- Svars: pēc dažādiem modeliem — aptuveni 20–70 tonnas; daži aprēķini (balstoties uz garumu ~16–17 m) liecina par ~48–49 metriskām tonnām.
Svaru un garumu precizēt traucē tas, ka haizivju skeleti sastāv lielākoties no skrimšļiem, kas reti fosilizējas. Tāpēc izmēru aprēķini balstās uz zobu proporcijām, skriemeļu izmēriem un salīdzinājumiem ar mūsdienu sugām. Piemēram, Shimada un citi pētnieki izstrādājuši formulas, kas saista zoba augstumu ar ķermeņa garumu.
Zobi un ēdienkarte
Megalodona zobi ir vislabāk saglabājušās un visbiežāk atrastās atliekas. Tie ir:
- lieli, trīsstūra formas, ar asiem, smalki zobainiem malām;
- bez saknēm kaula izpratnē — zobi ir dentīna un emalja struktūras, kas fosilizējas labi;
- izplatīti visos okeānos — lielākie atrastie zobi pārsniedz 18 cm (7 collas) garumu.
Megalodons bija augšējā līmeņa plēsējs, kura barības klāstā, visticamāk, bija lieli zīdītāji (piem., senie vaļveidīgie un vaļi), kā arī lielas zivis. Pētījumi, kuros analizētas vaļu kaulu lūzumu šķautnes, rāda raksturīgas griezuma traumas, kas atbilst megalodona zobu formai un spēkam. Dažos aprēķinos megalodona kodiena spēks sasniedzis ļoti lielus skaitļus — daudz lielāks nekā mūsdienu lielajām haizivīm — tomēr šie skaitļi ir aptuveni un atkarīgi no izmantotās metodes.
Fosilijas un atradumi
Visizplatītākās megalodona fosilijas ir zobi; retāk sastopami ir skriemeļi un ļoti reti — citas skrimšļveida struktūras, kas daļēji mineralizējušās. Zobi tiek atrasti dažādos nogulumos gar piekrastes joslām, upju grunts slāņos un fosiliju piedāvājumu tirgos. Slavenākās vietas ir Ziemeļamerikas austrumu krasts, Atlandijas piekraste, Dienvidamerikas, Eiropas un Austrālijas dažādas vietas.
- Skriemeļu atradumi palīdz noteikt vecumu un attīstības posmus, taču tie ir reti, jo skrimšļi ātri sadalās.
- Lielie zobi tiek izstādīti muzejos un bieži tiek atrasti kolekcionāru vidē.
Taksonomija un attiecības ar mūsdienu haizivīm
Kā minēts, megalodona klasifikācija ir diskusiju priekšmets. Agrāk to tieši saistīja ar Carcharodon carcharias, tomēr morfoloģiskie un filogenētiskie pētījumi liecina par iespējamām atšķirībām — megalodons, iespējams, attīstījās no citiem lamnīdu (malašķu) senčiem vai Otodus līnijas. Šī atšķirība ir svarīga, lai izprastu evolūciju un to, kā radās mūsdienu lieli plēsēji.
Izdzīvošanas beigas un reālie mīti
Nav pierādījumu, ka megalodons pastāvētu mūsdienās. Tas, kāpēc suga izzuda, joprojām tiek pētīts. Galvenie iemesli, ko min zinātnieki:
- klimata atdzišana un jūras līmeņa svārstības — mainījās barības bāze un dzīvotnes;
- varošanās par barību ar citiem plēsējiem (piem., vaļu evolūcija) un varbūt konkurence ar jaunākām haizivju sugām;
- pūstošas ekosistēmas un samazināta pieejamā prede lieliem plēsējiem.
Populāri mīti (piem., par dzīvi megalodoniem okeānā) nav pamatoti ar zinātniskiem pierādījumiem. Ja megalodons būtu pastāvējis nesenā pagātnē, būtu jābūt atbilstošiem pierādījumiem — svaigiem lielu faunu bojājumiem, novērojumiem un citām liecībām, taču tādu nav.
Kāpēc megalodons ir nozīmīgs
Megalodons palīdz saprast okeānu ekosistēmu attīstību, plēsēju lomu pārtikas tīklos un haizivju evolūciju. Tā zobi ir arī populārs pivots izglītībai, muzeju izstādēm un sabiedrības interesi raisoša tēma paleontoloģijā.
Par megalodona atklājumiem un pētījumiem vairāk uzzināsiet, apmeklējot speciālistu rakstus un muzeju kolekcijas, kur Nikolajs Steno (Nicolaus Steno) un citi pētnieki tiek pieminēti kā agrākie fosiliju interpretētāji. Megalodona pētījumi turpinās — jauni atradumi un metodes regulāri papildina mūsu zināšanas.
Megalodona zobs ar slīpuma augstumu (diagonāles garums) vairāk nekā 170 mm.
Megalodona uz pusēm pārkostā vaļa mugurkaula centrs. Uz mugurkaula centra redzamas lielas koduma pēdas (dziļi iegriezumi).
Paleoekoloģija
C. megalodon fosiliju dati liecina, ka tas sastopams subtropu un mērenajos platuma grādos. Pirms Panamas šauruma veidošanās jūras bija relatīvi siltākas. Tas būtu ļāvis sugai dzīvot visos pasaules okeānos.
C. megalodon dzīvoja daudzās jūras vidēs (t. i., kontinentālā šelfa ūdeņos, piekrastes viļņošanās, purvainās piekrastes lagūnās, smilšainos jūras lītoros un jūras dziļūdens vidēs) un pārvietojās no vienas vietas uz citu. Pieaugušie C. megalodon nebija plaši sastopami seklūdens vidē un pārsvarā slēpās jūrā. C. megalodon dažādos dzīves posmos varēja pārvietoties starp piekrastes un okeāna ūdeņiem.
Tās laupījums
Megalodons medīja lielus un vidēja lieluma vaļus, uzbrūkot tādām kaulainām vietām kā krūtis, spuras vai aste. Tas varēja apturēt vaļu vai arī ātri nogalināt ar nāvējošu kodienu krūškurvja rajonā. Megalodona kodiens tiek uzskatīts par vienu no spēcīgākajiem kodieniem dzīvnieku valstības vēsturē.
Tā lielais izmērs, ātrgaitas peldspēja un spēcīgās žokļa spailes kopā ar iespaidīgu nogalināšanas aparātu padarīja to par augstāko plēsēju, kas apēd visdažādāko faunas sugu pārstāvjus.
Fosilās liecības liecina, ka C. megalodon plēsis vaļveidīgos (t. i., delfīnus, mazos vaļus un Odobenocetops, kā arī lielos vaļus (tostarp kašmergļus, garkanasarus un rorquallus, roņveidīgos, jūras cūkdelfīnus, jūras cūkdelfīnus, sirēnas un milzu jūras bruņurupučus.
Jūras zīdītāji bija regulārs C. megalodon upura mērķis. Daudzos vaļu kaulos ir atrastas skaidras pazīmes, kas liecina par lielām koduma pēdām (dziļi iegriezumi), ko radījuši C. megalodon zobi, un dažādos izrakumos ir atklāti C. megalodon zobi, kas gulēja netālu no vaļu sakostajām atliekām un dažkārt bija tieši kopā ar tām. Pastāv arī fosilijas, kas liecina par C. megalodon un roņveidīgo mijiedarbību. Viens no interesantiem novērojumiem - 127 mm (5,0 collas) C. megalodon zobs tika atrasts ļoti tuvu jūras lauvas pārkostajam ausu kaulam.
Radinieki
Tika uzskatīts, ka Carcharocles megalodon ir Carcharodon carcarias lielāka versija. Megalodonam bija daudz lielāka aste nekā Carcharodon carcarias. Tomēr Carcharodon carcarias zobi bija plānāki nekā Carcharocoles megalodon. Ir apstiprināts, ka Carcharocoles megalodon pieder pie dzimtas ar nosaukumu Otodontidae. Tas nozīmē, ka Carcharocoles megalodon un Carcharodon caracarias nebija radniecīgas un Carcharodon megalodon bija vairāk kopīgs ar Otodontidae nekā ar Lamnidae.
Kodiena spēks
Varētu domāt, ka karharokla megalodonam bija vājāks kodiens nekā tiranozaurim rex. Tomēr zinātnieki aprēķinājuši, ka Carcharocles megalodon koduma spēks ir līdz 24 000 līdz 40 000 mārciņu, bet T. rex koduma spēks ir 11 100 mārciņas, kas nozīmē, ka Carcharocles megalodon ir spēcīgākais kodums.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir megalodons?
A: Megalodons bija visu laiku lielākā haizivs.
J: Kāds ir megalodona zinātniskais nosaukums?
A: Megalodona zinātniskais nosaukums ir Otodus megalodon.
J: Kad dzīvoja megalodons?
A: Megalodons dzīvoja no miocēna sākuma līdz pliocēna laikmetam, pirms 23 līdz 3,6 miljoniem gadu (mya).
Vai megalodons ir cieši saistīts ar mūsdienu lielo balto haizivi?
A: Nē, megalodons nav cieši radniecīgs mūsdienu lielajai baltajai haizivij.
J: Kāda lieluma bija megalodona zobi?
A: Megalodonam bija vairāk nekā 18 cm (7,1 collas) gari zobi, kas ir vieni no lielākajiem jebkad atrastajiem.
J: Cik garš bija megalodons?
A: Paleontologi lēš, ka megalodons bija līdz 20 m (66 pēdas) garš, bet vidējais garums bija 17 metri (56 pēdas).
J: Cik megalodons svēra?
A: Megalodons svēra līdz 48-103 metriskām tonnām.
Meklēt