Megalodons
Megalodons bija visu laiku lielākā haizivs. Tās zinātniskais nosaukums ir Carcharocles megalodon. Tas dzīvoja no oligocena beigu līdz pleistocēna sākumposmam, pirms 15 līdz 2,6 miljoniem gadu (mya).
Uzskatīja, ka šī milzīgā haizivs ir milzīga mūsdienu lielās baltās haizivs Carcharodon carcharias versija. Megalodona zobi bija vieni no lielākajiem, kādi jebkad atrasti - vairāk nekā 18 cm (7 collas) gari. Nikolajs Steno (Nicolaus Steno) bija pirmais, kurš atzina, ka šie zobi ir milzu haizivs zobi. Paleontologi aprēķinājuši, ka haizivs garums bija līdz 52-56 pēdām (16-17 m) un svars - līdz 48-49 metriskām tonnām.
Megalodona skelets bija veidots no skrimšļiem, bet to stiprināja kalcijs. Savukārt megalodona zobi bija kaulaini, un tos var atrast visos okeānos. Citas atrastās atliekas ir skriemeļi.
Megalodona zobs ar slīpuma augstumu (diagonāles garums) vairāk nekā 170 mm.
Megalodona uz pusēm pārkostā vaļa mugurkaula centrs. Uz mugurkaula centra redzamas lielas koduma pēdas (dziļi iegriezumi).
Paleoekoloģija
C. megalodon fosiliju dati liecina, ka tas sastopams subtropu un mērenajos platuma grādos. Pirms Panamas šauruma veidošanās jūras bija relatīvi siltākas. Tas būtu ļāvis sugai dzīvot visos pasaules okeānos.
C. megalodon dzīvoja daudzās jūras vidēs (t. i., kontinentālā šelfa ūdeņos, piekrastes viļņošanās, purvainās piekrastes lagūnās, smilšainos jūras lītoros un jūras dziļūdens vidēs) un pārvietojās no vienas vietas uz citu. Pieaugušie C. megalodon nebija plaši sastopami seklūdens vidē un pārsvarā slēpās jūrā. C. megalodon dažādos dzīves posmos varēja pārvietoties starp piekrastes un okeāna ūdeņiem.
Tās laupījums
Megalodons medīja lielus un vidēja lieluma vaļus, uzbrūkot tādām kaulainām vietām kā krūtis, spuras vai aste. Tas varēja apturēt vaļu vai arī ātri nogalināt ar nāvējošu kodienu krūškurvja rajonā. Megalodona kodiens tiek uzskatīts par vienu no spēcīgākajiem kodieniem dzīvnieku valstības vēsturē.
Tā lielais izmērs, ātrgaitas peldspēja un spēcīgās žokļa spailes kopā ar iespaidīgu nogalināšanas aparātu padarīja to par augstāko plēsēju, kas apēd visdažādāko faunas sugu pārstāvjus.
Fosilās liecības liecina, ka C. megalodon plēsis vaļveidīgos (t. i., delfīnus, mazos vaļus un Odobenocetops, kā arī lielos vaļus (tostarp kašmergļus, garkanasarus un rorquallus, roņveidīgos, jūras cūkdelfīnus, jūras cūkdelfīnus, sirēnas un milzu jūras bruņurupučus.
Jūras zīdītāji bija regulārs C. megalodon upura mērķis. Daudzos vaļu kaulos ir atrastas skaidras pazīmes, kas liecina par lielām koduma pēdām (dziļi iegriezumi), ko radījuši C. megalodon zobi, un dažādos izrakumos ir atklāti C. megalodon zobi, kas gulēja netālu no vaļu sakostajām atliekām un dažkārt bija tieši kopā ar tām. Pastāv arī fosilijas, kas liecina par C. megalodon un roņveidīgo mijiedarbību. Viens no interesantiem novērojumiem - 127 mm (5,0 collas) C. megalodon zobs tika atrasts ļoti tuvu jūras lauvas pārkostajam ausu kaulam.
Radinieki
Tika uzskatīts, ka Carcharocles megalodon ir Carcharodon carcarias lielāka versija. Megalodonam bija daudz lielāka aste nekā Carcharodon carcarias. Tomēr Carcharodon carcarias zobi bija plānāki nekā Carcharocoles megalodon. Ir apstiprināts, ka Carcharocoles megalodon pieder pie dzimtas ar nosaukumu Otodontidae. Tas nozīmē, ka Carcharocoles megalodon un Carcharodon caracarias nebija radniecīgas un Carcharodon megalodon bija vairāk kopīgs ar Otodontidae nekā ar Lamnidae.
Kodiena spēks
Varētu domāt, ka karharokla megalodonam bija vājāks kodiens nekā tiranozaurim rex. Tomēr zinātnieki aprēķinājuši, ka Carcharocles megalodon koduma spēks ir līdz 24 000 līdz 40 000 mārciņu, bet T. rex koduma spēks ir 11 100 mārciņas, kas nozīmē, ka Carcharocles megalodon ir spēcīgākais kodums.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir megalodons?
A: Megalodons bija visu laiku lielākā haizivs.
J: Kāds ir megalodona zinātniskais nosaukums?
A: Megalodona zinātniskais nosaukums ir Otodus megalodon.
J: Kad dzīvoja megalodons?
A: Megalodons dzīvoja no miocēna sākuma līdz pliocēna laikmetam, pirms 23 līdz 3,6 miljoniem gadu (mya).
Vai megalodons ir cieši saistīts ar mūsdienu lielo balto haizivi?
A: Nē, megalodons nav cieši radniecīgs mūsdienu lielajai baltajai haizivij.
J: Kāda lieluma bija megalodona zobi?
A: Megalodonam bija vairāk nekā 18 cm (7,1 collas) gari zobi, kas ir vieni no lielākajiem jebkad atrastajiem.
J: Cik garš bija megalodons?
A: Paleontologi lēš, ka megalodons bija līdz 20 m (66 pēdas) garš, bet vidējais garums bija 17 metri (56 pēdas).
J: Cik megalodons svēra?
A: Megalodons svēra līdz 48-103 metriskām tonnām.
