Megofrīdi (Megophryidae): maskētā varžu dzimta Dienvidaustrumu Āzijā

Megofrīdi: maskētās Dienvidaustrumu Āzijas vardes, kas izskatās kā nokaltušas lapas — sugu daudzveidība, adaptācijas, biotopi un to noslēpumainā kamuflāža.

Megophryidae ir liela varžu dzimta. Tās sugas ir raksturīgas Āzijas siltajos dienvidaustrumos — no Himalaju pakājēm uz austrumiem, uz dienvidiem līdz Indonēzijai un Lielajām Sundas salām Dienvidaustrumu Āzijas piejūras daļā un tālāk līdz Filipīnām. Atkarībā no taksonomiskajiem avotiem, kopējais sugu skaits tiek lēsts apmēram 70–100 sugu, kas iedalītas aptuveni 12 ģintīs. Šo dzimtu bieži sauc par megofrīīdiem.

Izskats un maskēšanās

Megofrīdi ir labi pazīstami ar savu maskēšanos, it īpaši sugas, kas dzīvo mežos. Daudzi no tiem atgādina nokaltušas lapas — ķermeņa krāsojums un raksts iebūdina spējīgu maskēšanos meža paklājā. Tām bieži ir virs acīm vai uz ķermeņa paplašinājumi vai ādas krokas, kas atgādina lapu dzīslas vai “ragu” formas izaugumus; šīs struktūras palīdz pārraut ķermeņa kontūras un padara dzīvniekus mazāk pamanāmus plēsējiem un laupījumu.

Izmēri un dzīves cikls

Megofrīdu izmērs svārstās — pieaugušie parasti ir no 2 cm līdz apmēram 12,5 cm garumā, atkarībā no sugas. Pieaugušo īpatņu mēle bieži ir izteikti lāpstiņveidīga, kas atvieglo barības satveršanu. To nīlzirgi (šo jēdzienu precīzāk sauc par varžu kāpuriem) ir sastopami dažādos ūdeņos, bet īpaši dīķos un strautos; daudzu sugu kāpuri ir pielāgojušies straumainiem upes posmiem, tiem ir plakanāki ķermeņi un spēcīgāk attīstītas astes, kas palīdz piekļauties akmeņainiem substrātiem.

Biotopi un uzvedība

Megofrīdi apdzīvo dažādus biotopus — no kalnu mežiem un mitrām augsnēm līdz zemāko platību tropu mežiem un piekrastes salām. Tie parasti ir teritoriāli vai izmanto sēdošu “gaidīšanas” medību stratēģiju, sēžot maskēti uz augsnes vai zem lapām, gaidot nelielus bezmugurkaulniekus. Daudzas sugas ir nakts dzīvnieki, bet ir arī dienas aktivitātes piemēri.

Uzturs

Barojas galvenokārt ar kukaiņiem un citiem maziem bezmugurkaulniekiem — ērces, skudras, kāpuri, lapsenes un citi. Lielākas sugas var ķert arī lielākus posmkājainos un citus nelielus mezofaunas pārstāvjus.

Draudi un aizsardzība

Daudzas megofrīdu sugas sastopas ar draudiem, kas ir saistīti galvenokārt ar biotopu iznīcināšanu (mežu izciršanu, lauksaimniecību un urbanizāciju), kā arī ar piesārņojumu, klimata pārmaiņām un slimībām (piem., čitrīdijs). Dažas sugas tiek uzskatītas par apdraudētām vai kritiski apdraudētām — nepieciešamas mērķtiecīgas aizsardzības un biotopu saglabāšanas programmas. Taksonomiskās pārskatīšanas un jaunu sugu apraksti turpina atklāt ģimenes bioloģisko daudzveidību, kas ir svarīgi aizsardzības plānošanā.

Papildinformācija

Megofrīdi ir interesanta grupa dabaszinātnēs un ekoloģijā — tie demonstrē, kā adaptācijas (piem., maskēšanās, ķermeņa forma un kāpuru pielāgošanās) ļauj abiniekiem dzīvot dažādos, pat strauji mainīgos apstākļos. Lai uzzinātu vairāk par konkrētām sugām vai to izplatību, ir vērts skatīt jaunākos taksonomiskos pētījumus un reģionālos sugu sarakstus.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Megophryidae?

J: Kur dzīvo Megophryidae?

Jautājums: Cik daudz varžu sugu ir sadalītas 12 ģintīs?

J: Kā mēdz saukt megofrīdus?

J: Ar ko ir pazīstami megofrīīdi?

J: Kāds ir megofrīīdu izmēru diapazons?

J: Kur var atrast megofrīdu pundurus?

Meklēt pēc burta