Metriacanthosaurus ir teropodu dinozauru ģints, kas dzīvoja Eiropā vidējās juras periodā, pirms aptuveni 160 miljoniem gadu. Nosaukums nozīmē "mēreni spīļojoša ķirzaka" — to nosaka pakāpeniski paaugstinātie muguras skriemeļu spīles (neirālās spines), kas ir augstākas nekā daudziem citiem gaļēdājiem, piemēram, allosauriem, taču nepārsniedz akrokantosauru spīļu garumu, salīdzinot ar akrokantosauriem. Tāpat kā lielākā daļa teropodu, Metriacanthosaurus bija gaļēdājs ar trīs pirkstiem katrā rokā un asiem, āķim līdzīgiem nagiem, ko izmantoja (satveršanai un turēšanai) pirms nāvīga žokļu kodiena.
Izskats un izmēri
Metriacanthosaurus pēc izskata bija mēreni liels divkāju predators. Precīzi izmēri atkarīgi no atrastajiem indivīdiem, taču aprēķini liecina, ka tas varēja sasniegt aptuveni 6–7 metru garumu un svaru no dažiem simtiem kilogramu līdz aptuveni tonnai, atkarībā no vecuma un indivīda uzbūves. Raksturīgā iezīme ir paaugstinātas muguras skriemeļu spīles — tās var dot ķermenim nedaudz paceltu profilu pāri krustkaklam un mugurai, bet ne tik izteikti kā akrokantosauriem.
Kauli, zobi un medību ierīces
Fosilajos atradumos parasti sastopami mugurkaula fragmenti, ribas, daļa iegurnes un locekļu kauli. Žokļos atrasti zobi ir zāģveidīgi un asas malas, piemēroti gaļas plēšanai. Rokas bija ar trim pirkstiem, katrs pirksts beidzās ar asu, izliektu nagu — instruments upuru satveršanai un piespiešanai. Šie elementi kopā liecina par aktīvu, plēsīgu dzīvesveidu.
Atklāšana un izplatība
Metriacanthosaurus fosilijas lielākoties nāk no vidējas juras slāņiem Eiropā, it sevišķi Lielbritānijā. Atrastie kauli parāda, ka šī grupa pastāvēja tajā reģionā tajā pašā ģeoloģiskajā periodā, kur dzīvoja citi lielāki un mazāki dinozauri. Dažas ziņas liecina par iespējamu radniecību ar populārām juras faunas formām citos reģionos, tomēr galvenā pierādījumu bāze ir Eiropā.
Sistematika un taksonomija
Sākotnēji Metriacanthosaurus tika klasificēts starp megalozauriem (Megalosauridae), taču jaunākie taksonomiski pētījumi liek to izvietot atsevišķā grupā — Metriacanthosauridae. Šī pārskatīšana palīdz labāk saprast attiecības starp vidējās juras teropodiem un to evolūcijas ceļiem, tai skaitā līdzībām ar allosauriem un citām tuvām grupām.
Dzīves veids un ekoloģija
Kā aktīvs plēsējs Metriacanthosaurus droši vien medīja dažādus vidēja līdz lielā izmēra zālēdājus. Iespējamie upuri varēja ietvert arī lielākus sauropodus, kas tajā reģionā un laikā sastopami; piemēram, fosilajā ierakstā minēti ģintai līdzīgi sauropodi, piemēram, pelorozaurus. Tika izmantoti nagi un žokļi — nagi, lai satvertu un noturētu upuri, žokļi — lai nodarītu graujošus kodienus.
Zinātniskā nozīme
Metriacanthosaurus ir svarīgs taksonoms un paleontologiem, jo tas sniedz informāciju par to, kā attīstījās režģveida morfoloģiskās iezīmes (piem., muguras skriemeļu spīles) un plēsēju ekoloģija juras laikmetā Eiropā. Tā pārskatītā klasifikācija uzsver, ka jūras teropodu daudzveidība bija lielāka un sarežģītāka, nekā agrāk domāts.
Par daudzām detaļām joprojām notiek pētījumi — jaunas atradnes un klīniskie salīdzinājumi var mainīt uzskatus par izmēru, uzvedību un precīzāku taksonomiju. Tomēr pamatīpašības — trīs pirksti, asas naglas, paaugstinātas muguras spīles un plēsīga dzīvesveida pazīmes — saglabā Metriacanthosaurus kā tipisku un interesantu juras teropodu.