Migrējošā siseņa (Locusta migratoria) — izplatība, pasugas un uzvedība

Migrējošā siseņa (Locusta migratoria) izplatība, pasugas un uzvedība — dziļš pārskats par sugas migrāciju, bioloģiju un reģionālajām variācijām.

Migrējošā siseņa (Locusta migratoria) ir viena no vispazīstamākajām siseņu sugām un vienīgā plaši pazīstamā Locusta ģints suga, kas labi pielāgojusies dzīvei dažādos klimatiskos apstākļos. Tā sastopama visā Āfrikā, Āzijā, Austrālijā un Jaunzēlandē. Agrāk migrējošās siseņas bija plaši izplatītas arī Eiropā, taču mūsdienās tās tur kļuvušas daudz retākas. Šo sugu dažreiz apraksta arī plašākā terminu lokā kā vienu no "siseņu" grupas pārstāvjiem, jo daudzas Orthoptera sugas demonstrē līdzīgu kopīgu un migrējošu uzvedību — šādos gadījumos tekstos bieži tiek izmantots saīsinājums siseņu.

Izplatība un biotopi

Migrējošā siseņa izplatība aptver ļoti dažādus biotopus — zālājus, lauksaimniecības laukus, stepes, smilšainas vietas un pļavas. Tā spēj izdzīvot gan mitrākos, gan sausākos apvidos, ja pieejama pārtika un piemēroti perēšanas apstākļi. Vietējās populācijas var būt pastāvīgas vai sezonālas atkarībā no klimata un barības pieejamības.

Pasugas un taksonomija

Tā kā Locusta migratoria aizņem plašu ģeogrāfisko teritoriju, ir aprakstītas daudzas pasugas un reģionālas formas, kas atšķiras pēc izmēra, krāsojuma un dzīvesveida. Tomēr taksonomijā joprojām pastāv diskusijas, un ne visi entomologi piekrīt visām izdalītajām pasugām. Atšķirības parasti saistītas ar ģeogrāfiju (piem., kontinenta reģionālās formas), kā arī ar sezonālām variācijām un fāžu polimorfismu (skat. zemāk).

Fāžu polimorfisms — vientuļnieks un barots

Viena no svarīgākajām migrējošās siseņas īpašībām ir fāžu polimorfisms: suga var pastāvēt divās galvenajās uzvedības un morfoloģiskajās fazēs — vientuļnieka (solitary) un barota (gregarious) fazē.

• Vientuļnieka fāze: indivīdi ir mazāk aktīvi, izvairās no blīvām kopām, bieži tumšāki vai mazāk spilgti krāsoti un nerada lielas plēsēju masveida kustības.
• Barota fāze: blīvas populācijas rezultātā mainās uzvedība, morfoloģija un krāsojums — siseņas kļūst aktīvākas, sablīvējas, veido kāpurveida grupas (nīmfi) un pēc tam lidojošas kustošās barības (swarms), kas var klejot lielos attālumos un nodarīt ievērojamu kaitējumu lauksaimniecībai.

Fāzes maiņu var izraisīt blīvuma radītie ķīmiskie un mehāniskie stimuli; zinātniskie pētījumi rāda, ka svarīga loma ir neirohormoniem (piem., serotonīnam), kas maina indivīdu uzvedību un fizioloģiju.

Dzīves cikls un uzvedība

• Olu stadija: sieviete iedzen olu podus augsnē, kur olu attīstība ir atkarīga no temperatūras un mitruma; olas var dažu nedēļu līdz vairākām nedēļām dēļ klimata apstākļiem.
• Nīmfas (bezspārnu kāpuri): pārejot pa vairākām instar stadijām, nīmfas sāk kustēties grupās, īpaši barotās fāzēs; šajā posmā tie aktīvi barojas un var pārvietoties kopā lielos daudzumos.
• Pieaugušie: attīstoties spārniem, siseņas spēj lidojot pārnesties uz jaunām teritorijām; pieaugušie pārojas un veido jaunas paaudzes atkarībā no sezonas un klimata.

Ekonomiskā un ekoloģiskā nozīme

Migrējošās siseņas spēj izraisīt pēkšņas un postošas invāzijas lauksaimniecības platībās — barotas un lidojošas grupas var iznīcināt graudaugus, zālājus un citas kultūras. Tāpēc to uzraudzība un savlaicīga kontrole ir svarīga lauksaimniecības drošībai. No otras puses, siseņas ir dabiskas barības ķēdes elements un baro daudzus plēsējus, kas ierobežo to populācijas dabiskos apstākļos.

Kontrole un pārvaldība

Efektīva migrējošo siseņu pārvaldība ietver kombinētu pieeju:

• monitoringu un agrīnu brīdināšanu (novērojumi, satelītuzraudzība, klimata modeļi);
• bioloģiskās kontroles metodes (piem., entomopātogēnas sēnītes kā Metarhizium), kur iespējams;
• ķīmiskos insekticīdus ārkārtas gadījumos, ievērojot vides un cilvēku drošību;
• zemes apsaimniekošanas pasākumus, kas samazina perēšanas vietu pieejamību.

Cilvēka un kultūras nozīme

Vairās kultūrās siseņas tiek izmantotas kā pārtikas avots (ceptas vai žāvētas) — tās ir olbaltumvielām bagāts produkts. Tāpat migrējošās siseņas ir cilvēces vēsturē atzītas gan kā dabas katastrofu izraisītājas (postījumi ražai), gan kā pētījumu objekts etoloģijā, fizioloģijā un vides zinātnēs.

Noslēgums

Dažādās pasaules daļās Locusta migratoria uzvedība un nozīme var atšķirties — vietējie apstākļi, klimatiskie faktori un cilvēku aktivitāte ietekmē to izplatību, fāžu pārejas un ietekmi uz lauksaimniecību. Lai saprastu un pārvaldītu šo sugu, ir svarīgi apvienot lauka novērojumus, taksonomiskus pētījumus un mūsdienīgas uzraudzības metodes. Joprojām pastāv diskusijas par pasugu izdalīšanu, tāpēc taksonomija un ģenētiskie pētījumi šajā jomā ir aktuāla zinātnes tēma.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir migrējoša krupjiņa?

J: Kur var sastapt migrējošo sērsnu?

J: Cik pasugu ir aprakstītas šai sugai?

J: Vai visi eksperti ir vienisprātis par šīm pasugām?

J: Vai ir citas sugas ar līdzīgu uzvedību kā migrējošajai kruponei?

J: Vai Locusta ir ģints vai suga?

Meklēt pēc burta