Mikromoti (mikrolepidoptera) — mazie tauriņi: definīcija un bioloģija

Mikromoti (mikrolepidoptera) — noslēpumainie mazie tauriņi: definīcija, bioloģija, dzīvesveids, aizsardzība un praktiskas identifikācijas pieejas dabas pētniekiem.

Autors: Leandro Alegsa

Mikromoti jeb mikrolepidoptera ir neformāla grupa mazu tauriņu dzimtu. Tie ir ļoti bieži sastopami un parasti daudz mazāki nekā labi pazīstamie tauriņi un varmākas. Parasti par mikromotēm dēvētos lepidopterus raksturo neliels izmērs — pieaugušo spārnu izplešanās vai garums vienā vai otrā mērījumā parasti nepārsniedz apmēram 20 mm — tāpēc tos laukā ir grūti pamanīt un noteikt bez palielināmajām ierīcēm.

Definīcija un taksonomija

Termins "mikromoti" nav stingri taksonomisks: šī grupa nav monofilētiska, proti, tajā iekļautās dzimtas neveido vienu kopīgu cilti, kas ietver visus pēctečus. Tā ir ērta laicīga katēgorija, ko izmanto lauksaimnieki, entomologi un kolekcionāri, lai atšķirtu mazākas formas no lielajām — makrolepidoptērām, kas parasti ir izmēros lielākas. Mikromotes aptver daudz dažādu dzimtu, kuru bioloģija un uzbūve var būt ļoti atšķirīga.

Izskats un izmēri

Mikromotu pieaugušie parasti ir smalki, ar šauriem vai gareniem spārniem un smalku ķermeni. Krāsojumā dominē brūni, pelēki un dzeltenīgi toņi, taču ir arī dažas krāšņas sugas. Mazs izmērs apgrūtina lauka noteikšanu — bieži nepieciešama mikroskopa vai lielā palielinājuma lēcas izmantošana, lai redzētu raksturīgos zīmējumus un detaļas spārnos.

Dzīves cikls un barošanās veidi

Seko klasiskajam lepidopteru ciklam: ola → kāpurs (larva) → kūniņa (pupa) → pieaugušais (imago). Tomēr kāpuru dzīvesveidi ir ārkārtīgi daudzveidīgi:

  • daudzi ir lapu mineļi (leaf miners) — kāpuri dzīvo un barojas lapas iekšienē;
  • daži veido apaļus vai cilindriskus maisiņus (casebearers) vai zīmē tīklus uz augu virsmas;
  • ir stublāju un sakņu bojātāji, gliemežu vai sēnu barotāji, kā arī tie, kas barojas ar trupu vai kokmateriālu;
  • daļa sugu ir saprofitiskas vai fungivoras — barojas ar sēnēm, trūdošiem materiāliem vai pat ķīmiskajiem pārpalikumiem;
  • ir arī kaitēkļi, kas bojā saimniecības produktus un tekstilu (piemēram, Tineidae ģimenes sugas).

Ekoloģija un aizsardzības stratēģijas

Mikromotu kāpuri bieži ir nozīmīga barības bāze putnu, abinieku, posmkāju un abinieku mazuļiem. Viņu nelielais izmērs un izkliedētā dzīvesvieta nozīmē, ka daudzas sugas ir mazāk redzamas plēsējiem. Lai izvairītos no plēsoņas, kāpuri izmanto dažādas stratēģijas:

  • ķīmiskā aizsardzība: daži kāpuri sekvestrē (uzkrāj) toksiskas vai rūgtas vielas no barības augiem, padarot sevi neuzņemamus putniem;
  • maskēšanās un slēptuves: dzīve lapas iekšienē, zem mizas vai maisiņos samazina redzamību;
  • optimalitātes princips: daži plēsēji, piemēram, putni un sikspārņi, izvēlas lielāku, enerģētiski izdevīgāku upuri — tātad ļoti mazas šūnas var tikt izlaistas, jo to iegūšanai nepieciešamā enerģija nav tā vērta;
  • mimikrija un uzvedība: daži kāpuri izskatās nepiesātināmi vai uzvedas tā, lai izvairītos no uzmanības.

Nozīme cilvēkam

Mikromotes ir svarīgas gan ekoloģiski, gan ekonomiski. Dažas sugas ir meža un lauksaimniecības kaitēkļi, kas bojā ražu, kokmateriālu vai kultūraugus. Citām ir pozitīva loma — tās palīdz sadalīt organisko vielu, apsaimnieko sēnes vai kalpo par barību citiem dzīvniekiem. Tās arī var būt bioindikatori — nosakot sugu sastāvu, var spriest par biotopa stāvokli.

Identifikācija un pētīšanas metodes

Izmēra un slēptā dzīves veida dēļ mikromošu noteikšana lauka apstākļos bieži nav iespējama. Entomologi izmanto vairākas metodes:

  • gaismas un spoles slazdi (light traps) — pievilina pieaugušos naktīs;
  • laumu slazdi un lapu izpēte — meklē lapu mīnas, tīklus un maisiņus;
  • kultivēšana — kāpuru savākšana un izauklēšana līdz pieaugušajam, lai novērotu imago pazīmes;
  • mikroskopiska analīze — īpaši dzimumorgānu (genitāliju) izmeklēšana, kas bieži nepieciešama sugas līmeņa noteikšanai;
  • DNS barkodēšana (DNA barcoding) — molekulārā metode, kas palīdz atšķirt morfoloģiski līdzīgas sugas.

Daudzveidība un izplatība

Mikromotes pārstāv lielu daļu no kopējā tauriņu sugu skaita pasaulē — tūkstošiem sugu ir aprakstītas, un daudz jaunu sugu tiek atklātas regulāri. Tās sastopamas visos biotopos — no pilsētvides līdz mežiem, purviem un kalnu zonām.

Kopumā termins "mikromoti" ir praktisks līdzeklis, ar kura palīdzību lepidopterologi un dabas interesenti apraksta un pēta mazos tauriņus, taču jāatceras, ka tas nesaskan ar stingru taksonomisku dalījumu. Lai izprastu to bioloģiju, aizsardzības stratēģijas un ietekmi uz cilvēku saimniecību, nepieciešama specifiska pētīšana un metožu kombinācija.

Dažas tipiskas mikrolepidoptera. Augšpusē centrā attēlota Alucitid daudzplūmeņu varde; centrā - balta Pterophorid plūmeņu varde.Zoom
Dažas tipiskas mikrolepidoptera. Augšpusē centrā attēlota Alucitid daudzplūmeņu varde; centrā - balta Pterophorid plūmeņu varde.

Saistītās lapas

  • Drēbju varavīksne

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir mikromoti?


A: Mikromoti ir tauriņu dzimtas tauriņu grupa, kas ir mazāki par pazīstamākajiem tauriņiem un varavīksnītēm.

J: Kāds ir mikromotiju spārnu vēziens?


A: Mikromotiju spārnu platums ir mazāks par 20 mm.

J: Kāpēc mikromotijas ir grūti atpazīt?


A: Mikromotijas ir grūti atpazīt, jo tās ir ļoti mazas un to spārnu garums ir mazāks par 20 mm.

J: Vai mikromoti ir monofiliska grupa?


A: Nē, mikromoti nav monofiliska grupa, tāpēc termins "mikromoti" ir tikai ērts apzīmējums.

J: Vai pie mikromotiem pieder arī tauriņi?


A: Nē, mikromoti nav tauriņu, bet tām ir vairākas diennakti lidojošas grupas.

J: Kas ir galvenais mikromotiju plēsējs?


A.: Mikromotļu galvenais plēsējs ir putni, kas ņem kāpurus, lai pabarotu savus mazuļus.

J: Kā mikromotijas aizsargājas pret plēsējiem?


A: Mikromoti aizsargājas pret plēsēju, jo putnam "nav vērts viņus vajāt", jo putna patērētā enerģija nav tā vērta, lai to iegūtu, apēdot upuri. Tie putniem ir arī nepatīkami, jo no augiem, ko tie apēd, izdalās indīgi savienojumi.


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3