Miacis — izmiris Miacidae plēsējs, priekštecis mūsdienu plēsējiem

Miacis ir mazs izmiris gaļēdājs no Miacidae dzimtas. Tie bija mazi zīdītāji, kas dzīvoja mežos un aktīvi kāpelēja pa kokiem; ķermenis parasti bija slaids ar gariem asti un kustīgiem locītavas savienojumiem, kas palīdzēja balansēšanā. Tiem saglabājās senču zīdītāju 44 zobi, kas norāda uz primitīvu zobu formulu un ļāva gan sagriezt, gan samalt dažādu veidu barību. Miacis bija salīdzinoši lielākas smadzenes nekā kreodontiem, un lielāks smadzeņu izmērs, salīdzinot ar ķermeņa izmēru, liecina, ka viņu uzvedība bija elastīgāka un, iespējams, inteliģentāka — piemēram, labāk organizēta medību taktika un spēja pielāgoties dažādiem barošanās avotiem.

Izskats un anatomija

Miacidi parasti bija mazi dzīvnieki — no dažiem simtiem gramu līdz pāris kilogramiem — ar slaidu ķermeni, gariem astes galiem un spēcīgām ķepām. Īpaši piemērotas kāpelēšanai bija kustīgas plaukstu un potīšu locītavas, kā arī nagi, kas ļāva satvert koksnes stumbrus un zarus. Zobukmens un zobu komplekss bija pietiekami daudzveidīgs, lai apstrādātu mazu dzīvnieku gaļu, kukaiņus, olas un arī augus vai augļus.

Taksonomija un evolūcija

Miacidi tiek uzskatīti par agrīnajiem Carnivora kārtas pārstāvjiem vai par to tuvu radniecīgu grupu, ko dažkārt apzīmē kā Carnivoramorpha. Tomēr šo fosilo dzīvnieku taksonomija ir sarežģīta — Miacis kā ģints var nebūt striktā monofilikā grupā (t.i., varētu veidot vairākas atsevišķas atzars), un daļa sugu laika gaitā tiek pārvietotas uz citām ģintīm vai atsevišķām grupām. Viens no viedokļiem paleontoloģijā ir, ka lielākā daļa Miacis sugu ir tiešie vai netiešie mūsdienu vainagveidīgo grupas Carnivora priekšteči — no tiem vēlāk attīstījās galvenās plēsēju līnijas, kas deva sākumu gan feliformiem, gan caniformiem.

Uzturs un dzīvesveids

Miacidi bija nelieli visēdāji — dominēja sīkā faunas laupījuma izmantošana: kukaiņi, gliemji, mazi zīdītāji, rāpuļi un putni. Viņi, visticamāk, izmantoja arī olu, augļu un citu augu materiālu papildus gaļai, padarot viņus ekoloģiski elastīgus. Sakaļoties un medījot kokā vai pie koku stumbra, tie izmantoja ātras, manevrējošas kustības. Pretstatā lielajiem, specializētajiem plēsējiem (piem., kreodontiem), miacidi izrādīja adaptācijas, kas ļāva izmantot dažādus barošanās resursus.

Fosilijas, stratigrāfija un izplatība

Miacidi dzīvoja galvenokārt paleocēna un eocēna posmos — aptuveni pirms 60–50 miljoniem gadu (laika nogrieznī, kad klimats bija siltāks un plašas mežu joslas pārklāja lielas zemes platības). Fosilijas atrastas dažādās Ziemeļamerikas, Eiropas un Āzijas vietās, liecinot, ka tie bija plaši izplatīti un veiksmīgi adaptējušies dažādos meža biotopos. Paleontoloģiskie atradumi palīdz rekonstruēt, kā no maziem, visēdājiem miacidiem varēja izveidoties specializētāki mūsdienu plēsēju paveidi.

Nozīme evolūcijā

  • Priekšvēsture mūsdienu plēsējiem: Miacidi tiek uzskatīti par svarīgu posmu plēsēju evolūcijā, no kura iespējams izveidojās mūsdienu Carnivora grupas.
  • Adaptīva elastība: To kombinācija no kāpelēšanai piemērotām ķermeņa īpašībām, visēdājas diētas un salīdzinoši lielākām smadzenēm veicināja plašu ekoloģisko nišu apgūšanu.
  • Taksonomisks izaicinājums: Fosiliju fragments un morfoloģiskā dažādība padara precīzu sugu un ģinšu attiecību noteikšanu sarežģītu; tāpēc miacidu grupas definīcija laika gaitā tiek koriģēta.

Kopumā Miacis ir nozīmīgs paraugs, kas palīdz saprast, kā no primitīviem zīdītājiem veidojās specializētākas plēsēju līnijas, un parāda evolūcijas soļus, kas noveda pie mūsdienu kaķu, suņu un citu plēsēju grupu rašanās.

Rekonstruēts Miacis galvaskaussZoom
Rekonstruēts Miacis galvaskauss

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Miacis?


A: Miacis ir mazs izmiris gaļēdājs no Miacidae dzimtas.

J: Kur dzīvoja Miacis?


A: Miacis dzīvoja mežos un kāpelēja pa kokiem.

J: Ar ko ēda Miacis?


A: Miacis ēda sīku barību, piemēram, mazus zīdītājus, rāpuļus un putnus, un, iespējams, ēda arī olas un augļus.

J: Cik zobu bija Miacis?


A: Miacis bija senču zīdītāju dzimtas 44 zobi, vēlāk to skaits sāka samazināties.

J: Vai Miacis bija inteliģents?


A: Lielāks Miacis smadzeņu izmērs salīdzinājumā ar ķermeņa izmēru liecina, ka viņu uzvedība kļuva elastīgāka un, iespējams, inteliģentāka.

J: Kad dzīvoja Miacis?


A: Miacis dzīvoja pirms 50 līdz 60 miljoniem gadu.

J: Vai Miacis ir viena suga vai sugu grupa?


A: Daži eksperti uzskata, ka Miacis ir parafilētisks taksons un aptver vairākas dažādas sugas.

AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3