Megabat

apputeksnēšana un sēklu izplatīšanās

Lidojot no auga uz augu, lai iegūtu barību, augļspārņi arī apputeksnē augus, kurus tie apmeklē. Turklāt, ēdot tie izkliedē augu sēklas. Daudzi augi, tostarp daži avokado, dateles, mango un persiki, ir atkarīgi no šiem sikspārņiem vai nu apputeksnēšanas, vai sēklu izplatīšanas.

Jūtas un uzturs

Augļu sikspārņi galvenokārt ēd augļu sulu un ziedu nektāru. Tās košļā augļus, pēc tam izspļauj sēklas, mizas un mīkstumu. Augļu sikspārņi, tāpat kā citi Megachiropteran sikspārņi, izmanto ožu, lai atrastu barību - augļus un/vai nektāru. Lai gan tām ir lielas acis un tās labi redz, augļēdāji neizmanto redzi kā galveno maņu. Augļu sikspārņi ēd arī citas lietas.

Ebolas vīrusa nēsātāji

Daži megabati ir bīstamu slimību pārnēsātāji. Pirmais reģistrētais Ebolas vīrusa uzliesmojums cilvēkam notika 1976. gadā, bet vīrusa avots joprojām nav zināms. Nesen veiktie testi liecina, ka Ebolas vīrusa uzliesmojuma laikā savāktie dažu sugu augļēdāju sikspārņi ir saslimuši ar šo vīrusu, taču tiem nav nekādu pazīmju. Turpmāki pētījumi arī liecina, ka Ebolas vīruss var vairoties augļspārņu un citu Tadarida ģints sikspārņu vidū. Tas varētu nozīmēt, ka sikspārņi ir vīrusa avots. Arī Marburgas vīruss, kas ir radniecīgs Ebolas vīrusam, ir konstatēts augļēdāju sikspārņu vidū Ugandā.

Vēl viens izskaidrojums ir tāds, ka augļēdāji varētu būt starpsaimnieks, jo nav pārliecības, ka augļēdāji ir Ebolas vīrusa indeksa gadījums. Svarīgi arī atzīmēt, ka dažas augļēdāju sikspārņu sugas Āfrikā ir imūnas pret Ebolas vīrusu un ka to DNS vai RNS ir līdzīga Zairas Ebolas vīrusam. Tas varētu izskaidrot izplatīšanos uz cilvēkiem, jo cilvēki šajā reģionā mēdz ēst augļēdājsikspārņus.

Citu vīrusu pārnēsātāji

Zināms, ka Austrālijas skraidošās lapsas pārnēsā divas infekcijas, kas var radīt nopietnu risku cilvēku veselībai - Austrālijas sikspārņu lizsavīrusu un hendras vīrusu (Henipavīrusu). Šīs sikspārņu pārnēsātās slimības, kas raksturīgas tikai Kvīnslendai, ir vieni no nāvējošākajiem vīrusiem Rietumu pasaulē. Lai gan šīs slimības sastopamas reti, tās joprojām rada neizpratni medicīnas speciālistiem. Šīs sikspārņu pārnēsātās slimības gandrīz vienmēr ir nāvējošas. Cilvēku inficēšanās ar šiem vīrusiem, par laimi, notiek ļoti reti.

Hendra vīruss ir vīruss, kas galvenokārt inficē megabatus (lielus augļēdājsikspārņus jeb "lidojošās lapsas"), kurus var pārnest uz zirgiem. Tāpat kā ebolas un marburgas vīruss, hendra ir hemorāģisks drudzis ar augstu vai ļoti augstu mirstību (50-90 %). Gan ebolas, gan marburgas vīruss ir saistīts ar megabatiem kā infekcijas pārnēsātājiem. Tiek uzskatīts, ka zirgi ar Hendra vīrusu inficējas, uzņemot barību vai ūdeni, kas inficēts ar inficētu megabatu ķermeņa šķidrumiem un ekskrementiem. Vīruss var būt nāvējošs gan cilvēkiem, gan zirgiem. Ja ar lidojošajām lapsaitēm nenotiek manipulācijas vai tiešs fizisks kontakts, sabiedrības veselības apdraudējums ir nenozīmīgs.

Ir zināms, ka tikai trīs cilvēki ir izdzīvojuši no sikspārņu pārnēsātā Hendra vīrusa. Līdz šim vairāk nekā puse no visiem cilvēkiem, kas inficējušies ar Hendras vīrusu, sešu nedēļu laikā ir miruši, tomēr nav bijis neviena, kas būtu izdzīvojis no otras Kvīnslendas sikspārņu pārnēsātās slimības. Lyssavirus - tuvs trakumsērgas vīrusa radinieks - 1994. gadā pirmo reizi tika atklāts lidojošai lapsei, kurai bija simptomi netālu no Ballina, NSW (kas atrodas uz robežas ar Kvīnslendas štatu). No lizavīrusa ir miruši tikai trīs cilvēki, kas ar to jebkad bija saslimuši.

Saistītās lapas

• Ēģiptes augļu sikspārnis