Megabatus sauc arī par Vecās pasaules augļspārņiem. Tie ir sikspārņu (Chiroptera) kārtas Pteropodidae dzimtas Megachiroptera apakšdzimtas sikspārņi.

Šie augļspārņi ir lidojoši zīdītāji, kas dzīvo biezos mežos Āfrikā, Eiropā, Austrālijā un Āzijā. Ir aptuveni 166 augļspārņu sugas. Dažkārt augļēdājsikspārņus dēvē arī par lidojošām lapsaitēm. Šie sikspārņi dzīvo milzīgās kolonijās, ko dēvē par "nometnēm". Šie nakts (visaktīvākie ir naktī) dzīvnieki pa dienu atpūšas, karājoties ar kājām uz augšu.

Morfoloģija un atšķirības no citiem sikspārņiem

Megabati parasti ir lielāki nekā mikro­sikspārņi: dažu lidojošo lapsu spārnu izkliedes var sasniegt vairāk nekā 1,5 metru. Raksturīgas lielas acis, īss snuķis un bieži deguna forma, kas piemērota redzei un smaržai — galvenajiem uztveres līdzekļiem, jo lielākajai daļai šīs dzimtas sikspārņu nav attīstītas sarežģītas ekolokācijas sistēmas. Izņēmums ir dažas sugas (piem., Rousettus), kas spēj radīt klikšķus ar mēli, lietojot tos orientācijai tumsā.

Izplatība un sugu daudzveidība

Pteropodidae sastopami galvenokārt tropu un subtropu zonās Āfrikā, Āzijā, Austrālijā un Klusā okeāna salās. Dažas sugas var atrast arī Vidusjūras reģiona un Dienvideiropas piekrastēs — tomēr Eiropā to izplatība ir ierobežota. Mūsdienu taksonomijā pārstāvji ir aptuveni 190–200 sugās, sadalīti vairākās ģintīs, no kurām pazīstamākās ir, piemēram, Pteropus (flying foxes), Rousettus, Eidolon, Acerodon un citas.

Uzturs un uzvedība

Lielākā daļa megabatu barojas ar augļiem, nektāru un ziediem; dažas sugas papildus izmanto lapas vai nektaru. Dēļ šīs barošanās stratēģijas viņiem ir svarīga loma augu apputeksnēšanā un sēklu izplatīšanā. Piemēram, lidojošās lapsas apputeksnē tropu kultūras un meža augus — starp tiem ir arī ekonomiski nozīmīgi augļi (piem., durians un citi tropu augļi).

Uzvedības ziņā daudzi šie sikspārņi:

  • veido no dažiem desmitiem līdz miljoniem indivīdu lielas kolonijas vai nometnes, kas var atrasties kokos vai alu sistēmās;
  • parasti ir naktī vai krēslā aktīvi (tomēr daļai sugu ir arī dienas aktivitātes);
  • pa dienu atpūšas, karājoties kājām uz augšu un slēpjoties lapotnē vai pazemes dobēs.

Reprodukcija un dzīves cikls

Parasti megabati dzemdē vienu mazuļu (pupi) gadā; dažiem pāriem ir sezona, kas sakrīt ar augļu vai nektāra pieejamību. Mazuļi ātri piestiprinās pie mātes vai tiek nēsāti īsos posmos, jo pieaugušie lido; daudzas sugas dzīvo relatīvi ilgi salīdzinājumā ar to ķermeņa lielumu.

Ekoloģiskā nozīme

Augļspārņi ir nozīmīgi ekosistēmu inženieri:

  • Apputeksnēšana — pārnēsā ziedputekšņus, nodrošinot apputeksnēšanos tāliem meža augiem un kultūraugiem.
  • Sēklu izplatīšana — ēdot augļus un izkliedējot sēklas, tie veicina mežu atjaunošanos un bioloģisko daudzveidību.

Apdraudējumi un aizsardzība

Galvenie apdraudējumi megabatiem ir:

  • mežu izciršana un apmežojuma iznīcināšana, kas samazina barošanās un ligzdošanas vietas;
  • moles (kropļojošas koku mežsaimniecības) un lauksaimniecība — augļu dārzu saimnieki dažkārt veic cīņu ar sikspārņiem, izmantojot tiešu nogalināšanu vai citu represīvu praksi;
  • medības un tirdzniecība ar gaļu vai suvenīriem;
  • ekstremālas klimata parādības — karstuma viļņi, kas var izraisīt masveida nāves gadījumus;
  • iespaidu risks no cilvēka darbībām un slimībām — Pteropodidae var būt vīrusu nēsātāji (piem., henipavīrusi), kas nozīmē, ka cilvēku un sikspārņu mijiedarbība jārisina ar piesardzību un zinātnisku pieeju.

Daudzas sugas ir iekļautas starptautiskajās aizsardzības sarakstos vai ir nacionāli aizsargātas. Aizsardzības pasākumos parasti iekļauj roņošanās vietu aizsardzību, sabiedrības izglītošanu un konflikta risināšanu ar lauksaimniekiem — piemēram, izmantojot neto aizsardzību augļu dārziem un alternatīvas pretkaitēšanas metodes.

Praktiski padomi un cilvēku mijiedarbība

Ja dzīvojat reģionā, kur dzīvo megabati, ieteicams:

  • nevērsties pret sikspārņiem vardarbīgi — meklēt humānākas metodes augļu aizsardzībai;
  • neņemt rokās vai neperturbināt klīniskos vai ievainotos dzīvniekus — sazināties ar vietējām dzīvnieku aizsardzības vai vides aizsardzības institūcijām;
  • atbalstīt un iesaistīties vietējās aizsardzības iniciatīvās, kas strādā pie mežu saglabāšanas un cilvēku izpratnes celšanas par sikspārņu nozīmi ekosistēmā.

Megabati ir svarīga tropu un subtropu ekosistēmu daļa — gan kā apputeksnētāji, gan kā sēklu izplatītāji. Viņu saglabāšana veicina mežu atjaunošanos, bioloģisko daudzveidību un pat cilvēku labklājību, ja pieiet gudri un saudzīgi.