Ebolas vīruss ir ļoti bīstams vīruss, kas pieder Filoviridae dzimtai un var izraisīt smagu asinsizplūduma jeb hemorāģisko drudžu. Slimība parasti sākas pēkšņi ar drudzi un vispārējām nespecifiskām pazīmēm, un tā var progresēt līdz smagai daudzorgānu disfunkcijai un iekšējām vai ārējām asiņošanām. Termins "hemorāģisks" nozīmē, ka pacientam var rasties asiņošana gan no iekšējiem orgāniem, gan no ādas un gļotādām. Mirstības rādītājs atkarībā no vīrusa sugas un pieejamas medicīniskās aprūpes svārstās no aptuveni 25% līdz pat 90%.

Apraksts un vīrusa sugas

Ebolas vīruss pieder Ebolavirus genam. Ir vairākas ebolavirusa sugas; cilvēkos slimību ir konstatējušas galvenokārt Zaire, Sudan, Bundibugyo un Taï Forest sugas. Dažas sugas (piem., Reston) skar primātus un retos gadījumos cilvēkus, bet parasti izraisa mazāk vai nav simptomātiskas infekcijas. Jaunākie pētījumi norāda arī uz citām sugām, kas atrastas dzīvniekos (piem., Bombali).

Pārnešana un dabiskie avoti

  • Dabiskie avoti: galvenais aizdomās turamais rezervoārs ir augļu sikspārņi (fruit bats). Vīruss var pāriet no sikspārņiem uz citām dzīvām būtnēm, piemēram, primātiem vai cilvēkiem.
  • Pārnešana cilvēkam: tiešs kontakts ar inficētas personas asinīm, ķermeņa šķidrumiem (urīnu, siekalām, vemstiem, izkārnījumiem), inficētām audu vai ķermeņa daļām vai materiāliem, kas piesārņoti ar šiem šķidrumiem (piem., drēbes, medicīniskie instrumenti) — visi šie ceļi var izraisīt pārnesi.
  • Riska situācijas: tradicionālas bēru prakses, kurās tiek pieskartas mirušo ķermeņiem, laupīšana vai sadalīšana inficēta dzīvnieka gaļai (bushmeat), un neatbilstoša slimnīcu infekciju kontrole pastiprina izplatību.
  • Nav tipiska gaisa pilienu izplatība: Ebolu parasti nepārnēsā apkārtējā gaisā tādā veidā kā gripu; galvenais pārnešanas ceļš ir tiešs kontakts ar infekcioziem šķidrumiem.

Simptomi un slimības gaita

Inkubaācijas periods parasti ir 2–21 dienas (biežāk 8–10 dienas). Sākotnējie simptomi ir nespecifiski un līdzinās citām vīrusu slimībām:

  • ātra temperatūras paaugstināšanās (drudzis), galvassāpes, muskuļu sāpes, nogurums;
  • drīz pēc tam var parādīties caureja, vemšana, sāpes vēderā, apetītes zudums;
  • smagos gadījumos — asinsizplūdumi no gļotādām vai zem ādas, asiņošana no deguna, smagāka iekšēja asiņošana;
  • vari aizdomāties par Ebolu, ja ar šiem simptomiem ir bijusi iespējama saskare ar inficētu personu vai braukts uz inficētu reģionu.

Laboratoriski bieži redzams leikopēnija, trombocitopēnija un paaugstināti aknu enzīmi.

Diagnoze

Īpaši svarīgi ātri izolēt aizdomas gadījumus. Diagnostikai izmanto molekulāros testus (PCR) vīrusa noteikšanai asins paraugos, kā arī antigēnu testus un seroloģiskus testus (antivielas) vēlākās stadijās. Diagnostikai jānotiek specializētā laboratorijā, ievērojot bios drošības prasības.

Ārstēšana

Specifiskas zāles bieži nav pieejamas visos gadījumos, tāpēc ārstēšana parasti ir atbalstoša:

  • intravenozi šķidrumi un elektrolīti, lai novērstu dehidratāciju;
  • skābekļa terapija pēc vajadzības un atbalsts elpošanas funkcijai;
  • ārstēšana komplikācijām, piemēram, bakteriālām sekundārinfekcijām;
  • mūsdienās ir pieejami arī eksperimenti un apstiprinātas terapijas noteiktām sugām — piemēram, monoklonālo antivielu preparāti (REGN-EB3, mAb114/Inmazeb u.c.) — kuru efektivitāte un pieejamība atšķiras.

Savlaicīga medicīniskā aprūpe būtiski uzlabo izdzīvošanas iespējas.

Profilakse un kontroles pasākumi

  • Infekciju kontrole veselības iestādēs: stingra personīgās aizsardzības līdzekļu (PPE) lietošana, izolācija, droša pacientu aprūpe un pareiza medicīniskā atkritumu apsaimniekošana.
  • Droši bēru un kapu aprūpes ieradumi: samazināt tiešu kontaktu ar mirušajiem ķermeņiem vai nodrošināt drošu, uzraudzītu bēru praksi.
  • Sabiedrības izglītošana: informēt par riskiem un par pareizām rīcībām (izvairīties no bushmeat, meklēt medicīnisko palīdzību, ja bijusi saskare ar inficēto personu).
  • Vakcinācija: pret Zaire ebolavirus ir pieejama vakcīna (rVSV-ZEBOV, pazīstama kā Ervebo), kuru izmanto izplatību apturošās vakcinācijas kampaņās un riska grupām. Vakcinācijas pieejamība un rekomendācijas atšķiras pēc reģiona un epidemioloģiskās situācijas.
  • Ceļošanas padomi: ņemt vērā veslības iestāžu brīdinājumus par Ebolas izplatību reģionā, izvairīties no kontaktēšanās ar slimiem cilvēkiem vai dzīvniekiem un ievērot higiēnas prasības.

Izplatība un nozīmīgi uzliesmojumi

Ebolas uzliesmojumi galvenokārt notiek Āfrikas reģionos, kur vīruss dabā cirkulē starp dzīvniekiem un cilvēkiem. Pirmie dokumentētie gadījumi bija Sudānā un Zairā (tagad Kongo Demokrātiskā Republika). Reizēm gadījumi parādās arī citur pasaulē, piemēram, slimnieku importēšanas un medicīniskās aprūpes gadījumos; Āfrikā ir visvairāk gadījumu, bet Eiropā un ASV ir ļoti maz gadījumu, parasti saistītu ar ceļošanu vai medicīnisku pārnešanu.

Ko darīt, ja aizdomas par inficēšanos

  • Ja bijusi saskare ar inficētu personu vai ceļots uz reģionu ar Ebolas izplatību un rodas simptomi, nekavējoties meklēt medicīnisko palīdzību un informēt veselības darbiniekus par iespējamo ekspozīciju.
  • Nekādā gadījumā neiet pie ārstiem vai slimnīcas bez iepriekšēja paziņojuma par iespējamo Ebolas gadījumu; tas palīdzēs slimnīcai sagatavot atbilstošu izolāciju un aizsardzību.

Īsumā: Ebolas vīruss ir bīstama slimība ar augstu mirstību, taču ar ātru diagnostiku, stingru infekciju kontroli, atbalstošu ārstēšanu un vakcinācijas pasākumiem ir iespējams mazināt izplatību un glābt dzīvības.