Ebolas vīruss: apraksts, simptomi, izplatība un profilakse
Ebolas vīruss ir ļoti bīstams vīruss, kas pieder Filoviridae dzimtai un var izraisīt smagu asinsizplūduma jeb hemorāģisko drudžu. Slimība parasti sākas pēkšņi ar drudzi un vispārējām nespecifiskām pazīmēm, un tā var progresēt līdz smagai daudzorgānu disfunkcijai un iekšējām vai ārējām asiņošanām. Termins "hemorāģisks" nozīmē, ka pacientam var rasties asiņošana gan no iekšējiem orgāniem, gan no ādas un gļotādām. Mirstības rādītājs atkarībā no vīrusa sugas un pieejamas medicīniskās aprūpes svārstās no aptuveni 25% līdz pat 90%.
Apraksts un vīrusa sugas
Ebolas vīruss pieder Ebolavirus genam. Ir vairākas ebolavirusa sugas; cilvēkos slimību ir konstatējušas galvenokārt Zaire, Sudan, Bundibugyo un Taï Forest sugas. Dažas sugas (piem., Reston) skar primātus un retos gadījumos cilvēkus, bet parasti izraisa mazāk vai nav simptomātiskas infekcijas. Jaunākie pētījumi norāda arī uz citām sugām, kas atrastas dzīvniekos (piem., Bombali).
Pārnešana un dabiskie avoti
- Dabiskie avoti: galvenais aizdomās turamais rezervoārs ir augļu sikspārņi (fruit bats). Vīruss var pāriet no sikspārņiem uz citām dzīvām būtnēm, piemēram, primātiem vai cilvēkiem.
- Pārnešana cilvēkam: tiešs kontakts ar inficētas personas asinīm, ķermeņa šķidrumiem (urīnu, siekalām, vemstiem, izkārnījumiem), inficētām audu vai ķermeņa daļām vai materiāliem, kas piesārņoti ar šiem šķidrumiem (piem., drēbes, medicīniskie instrumenti) — visi šie ceļi var izraisīt pārnesi.
- Riska situācijas: tradicionālas bēru prakses, kurās tiek pieskartas mirušo ķermeņiem, laupīšana vai sadalīšana inficēta dzīvnieka gaļai (bushmeat), un neatbilstoša slimnīcu infekciju kontrole pastiprina izplatību.
- Nav tipiska gaisa pilienu izplatība: Ebolu parasti nepārnēsā apkārtējā gaisā tādā veidā kā gripu; galvenais pārnešanas ceļš ir tiešs kontakts ar infekcioziem šķidrumiem.
Simptomi un slimības gaita
Inkubaācijas periods parasti ir 2–21 dienas (biežāk 8–10 dienas). Sākotnējie simptomi ir nespecifiski un līdzinās citām vīrusu slimībām:
- ātra temperatūras paaugstināšanās (drudzis), galvassāpes, muskuļu sāpes, nogurums;
- drīz pēc tam var parādīties caureja, vemšana, sāpes vēderā, apetītes zudums;
- smagos gadījumos — asinsizplūdumi no gļotādām vai zem ādas, asiņošana no deguna, smagāka iekšēja asiņošana;
- vari aizdomāties par Ebolu, ja ar šiem simptomiem ir bijusi iespējama saskare ar inficētu personu vai braukts uz inficētu reģionu.
Laboratoriski bieži redzams leikopēnija, trombocitopēnija un paaugstināti aknu enzīmi.
Diagnoze
Īpaši svarīgi ātri izolēt aizdomas gadījumus. Diagnostikai izmanto molekulāros testus (PCR) vīrusa noteikšanai asins paraugos, kā arī antigēnu testus un seroloģiskus testus (antivielas) vēlākās stadijās. Diagnostikai jānotiek specializētā laboratorijā, ievērojot bios drošības prasības.
Ārstēšana
Specifiskas zāles bieži nav pieejamas visos gadījumos, tāpēc ārstēšana parasti ir atbalstoša:
- intravenozi šķidrumi un elektrolīti, lai novērstu dehidratāciju;
- skābekļa terapija pēc vajadzības un atbalsts elpošanas funkcijai;
- ārstēšana komplikācijām, piemēram, bakteriālām sekundārinfekcijām;
- mūsdienās ir pieejami arī eksperimenti un apstiprinātas terapijas noteiktām sugām — piemēram, monoklonālo antivielu preparāti (REGN-EB3, mAb114/Inmazeb u.c.) — kuru efektivitāte un pieejamība atšķiras.
Savlaicīga medicīniskā aprūpe būtiski uzlabo izdzīvošanas iespējas.
Profilakse un kontroles pasākumi
- Infekciju kontrole veselības iestādēs: stingra personīgās aizsardzības līdzekļu (PPE) lietošana, izolācija, droša pacientu aprūpe un pareiza medicīniskā atkritumu apsaimniekošana.
- Droši bēru un kapu aprūpes ieradumi: samazināt tiešu kontaktu ar mirušajiem ķermeņiem vai nodrošināt drošu, uzraudzītu bēru praksi.
- Sabiedrības izglītošana: informēt par riskiem un par pareizām rīcībām (izvairīties no bushmeat, meklēt medicīnisko palīdzību, ja bijusi saskare ar inficēto personu).
- Vakcinācija: pret Zaire ebolavirus ir pieejama vakcīna (rVSV-ZEBOV, pazīstama kā Ervebo), kuru izmanto izplatību apturošās vakcinācijas kampaņās un riska grupām. Vakcinācijas pieejamība un rekomendācijas atšķiras pēc reģiona un epidemioloģiskās situācijas.
- Ceļošanas padomi: ņemt vērā veslības iestāžu brīdinājumus par Ebolas izplatību reģionā, izvairīties no kontaktēšanās ar slimiem cilvēkiem vai dzīvniekiem un ievērot higiēnas prasības.
Izplatība un nozīmīgi uzliesmojumi
Ebolas uzliesmojumi galvenokārt notiek Āfrikas reģionos, kur vīruss dabā cirkulē starp dzīvniekiem un cilvēkiem. Pirmie dokumentētie gadījumi bija Sudānā un Zairā (tagad Kongo Demokrātiskā Republika). Reizēm gadījumi parādās arī citur pasaulē, piemēram, slimnieku importēšanas un medicīniskās aprūpes gadījumos; Āfrikā ir visvairāk gadījumu, bet Eiropā un ASV ir ļoti maz gadījumu, parasti saistītu ar ceļošanu vai medicīnisku pārnešanu.
Ko darīt, ja aizdomas par inficēšanos
- Ja bijusi saskare ar inficētu personu vai ceļots uz reģionu ar Ebolas izplatību un rodas simptomi, nekavējoties meklēt medicīnisko palīdzību un informēt veselības darbiniekus par iespējamo ekspozīciju.
- Nekādā gadījumā neiet pie ārstiem vai slimnīcas bez iepriekšēja paziņojuma par iespējamo Ebolas gadījumu; tas palīdzēs slimnīcai sagatavot atbilstošu izolāciju un aizsardzību.
Īsumā: Ebolas vīruss ir bīstama slimība ar augstu mirstību, taču ar ātru diagnostiku, stingru infekciju kontroli, atbalstošu ārstēšanu un vakcinācijas pasākumiem ir iespējams mazināt izplatību un glābt dzīvības.
Nosūtīšana
Ebolas vīruss, kas izraisa cilvēku saslimšanu, dzīvo dažu sugu dzīvnieku, kas nav cilvēki, asinīs un citos šķidrumos un mitrās lietās, tos nenogalinot. Zinātnieki uzskata, ka dzīvnieki, kuros tas dzīvo, galvenokārt ir dažu veidu pērtiķi vai augļēdāji. Ja cilvēki pieskaras dzīvniekiem, kuros ir vīruss, vai mitrām lietām, kas izkļuvušas no šiem dzīvniekiem, viņi var saslimt.
Ar Ebolas vīrusu nevar inficēties pa gaisu vai atrodoties slimu cilvēku tuvumā. Vīruss var nokļūt cilvēka organismā tikai no šķidrumiem. Tas nozīmē, ka ar Ebolas vīrusu var inficēties, pieskaroties slima cilvēka asinīm, siekalām, gļotām, spermai, caurejai, vemšanai vai citiem šķidrumiem, kas izplūst no slima cilvēka ķermeņa.
Ja cilvēks no slimības nemirst, viņš vēl gandrīz divus mēnešus pēc tam, kad pārtraucis slimot, var inficēt citus cilvēkus, nodarbojoties ar seksu. Tas ir tāpēc, ka vīruss pēc ilgāka laika joprojām var atrasties vīrieša spermā.
1. Kad vīruss iekļūst cilvēka organismā caur gļotādu virsmām, ādas nobrāzumiem vai ievainojumiem vai tiešas vecāku transmisijas ceļā, tas saplūst ar šūnām, kas izklāj elpceļus, acis vai ķermeņa dobumus.
2. Tas iebrūk makrofāgos un dendrītiskajās imūnšūnās un atbrīvo savu ģenētisko saturu. Šūnu sprādziens izraisa proiekaisuma citokīnu sekrēciju, kas izraisa "citokīnu vētru". Ģenētiskais materiāls pārņem šūnas mehānismu, lai pats sevi pavairotu; veidojas jaunas vīrusa kopijas, kas izdalās sistēmā.
3. Pēc tam vīruss uzbrūk liesai, nierēm un pat smadzenēm. No asinsvadiem apkārtējos audos noplūst asinis un šķidrums. Šī netipiskā recēšana un asiņošana vienlaikus ārēji izpaužas izsitumu veidā.
4. Vīruss izraisa arī citu dzīvībai svarīgu orgānu, piemēram, aknu un plaušu, darbības pārtraukšanu. Patiesībā tas spēj invadēt gandrīz visas cilvēka šūnas, izmantojot katram šūnu tipam (izņemot limfocītus) atšķirīgus pieķeršanās mehānismus. Tās pašas šūnas, kas paredzētas cīņai ar infekciju, tiek izmantotas kā pārnēsātājas, lai izplatītu infekciju uz citām ķermeņa daļām.
5. Ir konstatēts, ka ar ebolas vīrusu inficētās šūnas nepakļaujas normālai apoptozei, bet tām ir vakuolizācija un nekrozes pazīmes.
Ebolas vīrusa 3D medicīniskā animācija
Atskaņot multivides Vienkāršs video skaidrojums par Ebolas vīrusu
Simptomi
Kad cilvēki saslimst ar Ebolas vīrusu, pirmie simptomi izskatās kā dažu citu slimību gadījumā. Cilvēki drudžaina un jūtas ļoti noguruši. Var sāpēt galva, vēders, locītavas un kakls. Dažreiz cilvēki domā, ka viņiem ir citas slimības, piemēram, malārija vai vēdertīfs.
Vēlāk cilvēki kļūst daudz slimāki. Viņi asiņo gan ķermeņa iekšienē, gan ārpusē. Viņiem ir asinis caurejā un vemšanā. Asinis asiņo no deguna, mutes un dzimumorgāniem/ dzimumorgāniem. Viņi piedzīvo šoku: zems asinsspiediens, paātrināts pulss (sirdsdarbība) un vāja asinsrite organismā. Var pārstāt darboties orgāni. Ebolas vīruss arī izraisa stīvumu visā ķermenī, kas apgrūtina slimnieku pārvietošanos.
No katriem desmit cilvēkiem, kas saslimst ar Ebolas vīrusu, pieci līdz deviņi mirst.
Ārstēšana
Ebolas vīrusu nav iespējams izārstēt, taču, ja cilvēki slimnīcā ātri saņem ārstu un medmāsu palīdzību, vairāk no viņiem dzīvo. Cilvēkiem ar Ebolas vīrusu nepieciešams daudz šķidruma, lai aizstātu šķidrumu, kas zaudēts caurejas, vemšanas un asiņošanas dēļ. Vissvarīgākā aprūpe ir dot viņiem ūdeni ar ļoti mazu sāls un cukura daudzumu. To sauc par perorālo rehidratāciju. Tā palīdz aizstāt šķidrumus un asinis. Svarīgi ir arī dot medikamentus, ja viņiem pasliktinās asinsspiediens un asinsrite.
Profilakse
2016. gada decembrī pētījumā tika konstatēts, ka VSV-EBOV vakcīna ir ļoti efektīva (aptuveni 70-100%) pret Ebolas vīrusu, tādējādi tā ir pirmā vakcīna pret šo slimību.
Desmit gadu laikā pirms 2014. gada tika izstrādātas daudzas vakcīnas pret Ebolas vīrusu, taču līdz 2014. gada oktobrim ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) vēl nebija apstiprinājusi nevienu no tām izmantošanai cilvēkiem.
Pētījumi
World Community Grid ir skaitļošanas projekts, kurā tiek meklēti iespējamie zāļu ārstēšanas veidi. Cilvēki ziedo projektam savu datoru brīvo laiku.
Atsauce
1. ↑ Kevin J. Olival et al. (2013). "Ebolas vīrusa antivielas augļēdājsikspārņiem Bangladešā". Emerging Infectious Disease. CDC. 19 (2). doi:10.3201/eid1902.120524.CS1 maint: uses authors parameter (link)
2. ↑ "Ebolas vīrusa slimības faktu lapa Nr. 103". Pasaules Veselības organizācija. 2014. gada marts. Skatīts 2014. gada 12. aprīlī.
3. ↑ "2014. gada Ebolas vīrusa slimības (EVD) uzliesmojums Rietumāfrikā". PVO. 2014. gada 21. aprīlis. Skatīts 2014. gada 3. augustā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Ebolas vīruss?
A: Ebolas vīruss jeb Ebolas vīrusa slimība (EVD) ir ļoti bīstams vīruss, kas pieder Filoviridae dzimtai.
Q: Cik ir Ebolas vīrusa veidu?
A: Ir četri dažādi Ebolas vīrusa veidi.
J: Kādus simptomus izraisa inficēšanās ar Ebolas vīrusu?
A: Inficēšanās ar Ebolas vīrusu izraisa hemorāģisko drudzi, kas sākas pēkšņi un var izraisīt asiņošanu gan ķermeņa iekšienē, gan ārpusē. Tas arī uzbrūk gandrīz visiem cilvēka ķermeņa orgāniem un audiem, izraisot vairāku orgānu bojājumus vienlaicīgi.
J: Cik nāvējoša ir Ebolas vīrusa infekcija?
A: No katriem 100 cilvēkiem, kas inficējas ar Ebolas vīrusu, vidēji 25 līdz 90 no tiem mirst.
J: Kur tika konstatēts pirmais Ebolas vīrusa gadījums?
A: Pirmais Ebolavīrusa gadījums tika konstatēts Sudānā.
Jautājums: Kur tas visbiežāk sastopams mūsdienās? A.: Mūsdienās tā galvenokārt ir sastopama Āfrikā, lai gan Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs ir ziņots par ļoti nedaudziem saslimšanas gadījumiem.
