Darvina spuras
Darvina spuras ir putnu grupa, kas dzīvo Galapagu salās. Patiesībā tās nav spuras, bet gan vārnveidīgo putnu suga.
Čārlzs Darvins izmantoja spāres, lai sniegtu pierādījumus dabiskajai atlasei. Viņš saprata, ka spaiņiem ir dažādi knābji, jo tie ir pielāgoti ēst dažāda veida barību. Piemēram, zilenīte ar lielu knābi ļoti labi šķeļ riekstus, bet zilenīte ar garu knābi ļoti labi ķer kukaiņus. Darvins varēja secināt, ka spaiņiem bija kopīgs priekštečs, tāpēc tie bija tik līdzīgi, izņemot knābjus. Tas galu galā noveda pie evolūcijas teorijas.
Dažu Darvina spaiņu zīmējums, kurā redzamas to knābju atšķirības.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Darvina spuras?
A: Darvina spuras ir Galapagu salās dzīvojošās spuras, kas ir viens no spārnotajiem putniem.
J: Kādam nolūkam Čārlzs Darvins izmantoja spuras?
A: Čārlzs Darvins izmantoja spuras, lai sniegtu pierādījumus dabiskajai atlasei.
J: Kāpēc spaiņiem ir dažādi knābji?
A: Zubriem ir dažādi knābji, jo tie ir pielāgoti ēst dažāda veida barību.
J: Kāds ir piemērs tam, kā spaiļu pielāgošanās palīdz zalkšiem?
A.: Zobaini ar lielu knābi ļoti labi spēj izlauzt riekstus, bet zobaini ar garu knābi ļoti labi ķer kukaiņus.
J: Ko Darvins novēroja par zalkšiem?
A: Darvins varēja novērot, ka zalkšiem bija kopīgs priekštece, tāpēc tie bija tik līdzīgi, izņemot to knābjus.
J: Ko Darvina novērojumi par spaiņiem galu galā izraisīja?
A: Darvina novērojumi par spurasspuras spurdzenēm galu galā noveda pie evolūcijas teorijas.
J: Vai Darvina spuras patiešām ir spuras?
A: Nē, lai gan tās parasti dēvē par spaiņiem, Darvina spaiņi patiesībā ir viens no vārnveidīgo putnu sugām.
