The Waste Land
"The Waste Land" ir T. S. Eliota dzejolis. Pirmo reizi tā tika publicēta 1922. gadā. Pēc tam, kad tas bija iespiests Londonā izdevumā The Criterion, tas tika pārpublicēts Ņujorkā izdevumā The Dial. Pēc tam tā tika izdota grāmatas veidā. Dzejolis ir veltīts Ezrai Poundam, kuru T. S. Eliots uzskatīja par savu draugu un dzejas skolotāju. Ezra Pounds bija pirmais dzejoļa lasītājs. Viņš palīdzēja Eliotam padarīt to īsāku un labāku.
Dzejolis ir sadalīts piecās daļās. Tās ir šādas: Mirušo apbedīšana, Šaha spēle, Uguns sprediķis, Nāve ūdenī un Ko sacīja pērkons. To veido 433 rindas. Darbs ir rakstīts brīvā dzejolī un tukšajā pantā.
Dzejolī ir daudz citātu no pasaules literatūras klasikas darbiem. Eliots atsaucas uz Džefriju Čoseru, Viljamu Šekspīru, Oliveru Goldsmitu, Ovidiju, Šarlu Bodlēru, Žerāru de Nervalu un Tomasu Kidu. Viņš izmanto dažādus iedvesmas avotus, tostarp kristietību un budismu. Stāsta pamatā ir kristīgā leģenda par Svētā Grāla meklējumiem. Poēma beidzas ar sanskrita vārdiem Datta. Dayadhvam. Damyata. / Shantih shantih shantih shantih.
"The Waste Land" tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem 20. gadsimta literārajiem darbiem. Tas ir tulkots daudzās valodās. Poļu valodā to tulkojis Nobela prēmijas laureāts Česlavs Miłoszs.
Jautājumi un atbildes
J: Kas sarakstīja "The Waste Land"?
A: T. S. Eliots uzrakstīja "The Waste Land".
J: Kad dzejoli publicēja pirmo reizi?
A: Dzejoli pirmo reizi publicēja 1922. gadā.
J: Kas bija pirmais dzejoļa lasītājs?
A: Ezra Pounds bija pirmais dzejoļa lasītājs, un viņš palīdzēja Eliotam padarīt to īsāku un labāku.
Jautājums: Cik daļu ir dzejolī?
A: Dzejolim ir piecas daļas: "Mirušo apbedīšana", "Šaha spēle", "Uguns sprediķis", "Nāve pie ūdens" un "Ko sacīja pērkons".
J: Cik rindu ir "Tukšā zemē"?
A: "Tukšā zemē" ir 433 rindas.
J: Kāds dzejas veids ir izmantots šajā darbā?
A.: Darbs ir rakstīts brīvajā un tukšajā dzejolī.
J: No kuriem autoriem Eliots iedvesmojās savam darbam?
A: Eliots savā darbā atsaucas uz Džefriju Čoseru, Viljamu Šekspīru, Oliveru Goldsmitu, Ovidiju, Šarlu Bodlēru, Žerāru de Nervalu un Tomasu Kidu. Viņš izmanto arī dažādus iedvesmas avotus, tostarp kristietību un budismu.
