Šī cilvēces zeme

Sižeta kopsavilkums

Šajā Cilvēces zemē ir stāsts par Minki. Viņš ir javiešu mazgadīgais karalis, kurš mācās holandiešu Hogere Burger skolā. Tajā laikā tur parasti varēja mācīties tikai eiropieši. Minke ir talantīgs jauns rakstnieks. Viņa darbi ir publicēti vairākos holandiešu valodā izdotos žurnālos. Tie ir populāri. Taču daudzi Minkes klasesbiedri viņu ienīst, jo viņš ir vietējais iedzīvotājs. Visi viņa klasesbiedri ir vismaz daļēji eiropiešu izcelsmes.

Minke iepazīstas ar neparastu indonēzieti Nyai Ontosoroh. Viņa ir holandieša Hermana Mellemas sieva. Minke iemīlas viņu meitā Annelīsā. Viņi apprecas islāma kāzās. Taču saskaņā ar Nīderlandes likumiem viņi nav precējušies, jo tas bija vietējais un Anneliesas holandiešu aizbildņi to neapstiprināja.

Vietējās sievietes bieži kļuva par Austrumindijā dzīvojošo holandiešu vīriešu konkubīnēm. Viņu bērni bija vai nu ārlaulības "vietējie", un zaudēja likumīgās tiesības. Vai arī, ja viņu tēvs viņus pieņēma kā savus bērnus, viņus sauca par "indiešiem". Tad māte zaudēja visas tiesības uz saviem bērniem. Nyai Ontosoro cieš sava zemā statusa un tiesību trūkuma dēļ. Taču viņa uzskata, ka izglītība ir veids, kā parādīt savu pamata cilvēcību. Viņa uzskata, ka mācīšanās ir veids, kā pretoties rasismam, muļķībai un nabadzībai. Tomēr, izlemjot savus bērnus padarīt par Hermana Mellema bērniem, viņiem rodas briesmīgas problēmas.

Publicēja bijušie politieslodzītie

Pēc atbrīvošanas no apcietinājuma 1980. gada aprīlī Prāmidža un Hašims Račmans tikās ar Džozefu Isaku. Račmans bija laikraksta Eastern Star redaktors. Isaks agrāk strādāja par žurnālistu laikrakstā Merdeka. Viņš atradās Salemba cietumā. Viņi vienojās publicēt bijušo politieslodzīto darbus, kurus citi izdevēji nepublicētu.

Par pirmo grāmatu viņi izvēlējās šo cilvēces zemi (Bumi Manusia). Prāmedija sāka cītīgi strādāt pie dokumentiem, ko viņš bija atvedis no Buru salas. Cietuma darbinieki bija paņēmuši lielāko daļu no viņa rakstītajiem darbiem. Tajā pašā laikā Hašims un Džuzefs sarunājās ar valdības amatpersonām, tostarp ar viceprezidentu Adamu Maliku. Viņi bija pozitīvi noskaņoti par plāniem.

1980. gada jūlijā grāmatas "Šī cilvēces zeme" manuskripts tika nosūtīts uz Aga Press tipogrāfiju. 12 dienu laikā tika pārdoti 5000 šīs cilvēces zemes eksemplāru. Drīz vien arī citi izdevēji Honkongā, Malaizijā, Nīderlandē un Austrālijā lūdza Hasta Mitras izdevējiem atļauju veikt tulkojumus. Malaizijas izdevniecība Wira Karya maksāja autoratlīdzību līdz pat 12% tieši Pramoedya.

Līdz novembrim Hasta Mitra bija iznācis jau trešais izdevums, kas tika pārdots aptuveni 10 000 eksemplāru tirāžā. Grāmata tika atzinīgi novērtēta kritiķu. Tā tika nodēvēta par "labāko mūsdienu literatūras darbu". Bruņoto spēku dienas laikraksts to nosauca par "jaunu ieguldījumu Indonēzijas literatūras dārgumu krātuvē".

Aizliegts

Indonēzijas ģenerālprokurors 1981. gadā aizliedza šo cilvēces zemi. Viņš apgalvoja, ka tā propagandē marksisma-ļeņinisma idejas un komunismu. Grāmatā nav nevienas no šīm idejām.

Pirmkārt, Ampat Lima tipogrāfijai tika pavēlēts nedrukāt nekādas Hasta Mitras izdotās grāmatas. Lielāko plašsaziņas līdzekļu redaktoriem tika paziņots, ka viņiem nav atļauts recenzēt vai slavēt "Cilvēces zemi" vai citus Prāmedijas darbus.

1981. gada aprīlī dažas Jaunās kārtības jauniešu grupas kritizēja Prāmedjas rakstīto. Plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka cilvēkiem nepatīk Pramoedya darbi. Jaunās kārtības plašsaziņas līdzekļi, piemēram, Suara Karya, Pelita un Karya Dharma, sāka publicēt kritiku par šo cilvēces zemi un tās autoru.

Tajā gadā Indonēzijas izdevniecību asociācija (IKAPI) bija plānojusi grāmatu izstādi. Viņi anulēja Hasta Mitras dalību asociācijā. IKAPI bija ar entuziasmu aicinājusi izdevēju kļūt par tās biedru un iesaistīties tās aktivitātēs. Laikraksti, kas agrāk atbalstīja Prāmodiju, pārtrauca publicēt viņa rakstus. Tās arī sāka noraidīt to autoru rakstus, kuri atbalstīja Pramoedya.

Visbeidzot, 1981. gada 29. maijā ģenerālprokurors publicēja rīkojumu SK-052/JA/5/1981, ar kuru aizliedza filmu "Šī cilvēces zeme" un tās turpinājumu "Visu tautu bērns" (Anak Semua Bangsa). Rīkojumā bija minēta Suharto vēstule.

Ģenerālprokuratūra atņēma visus grāmatu "Šī cilvēces zeme" un "Visu tautu bērns" eksemplārus un mēģināja izņemt visus šo grāmatu eksemplārus no visām grāmatnīcām. Tomēr līdz 1981. gada augustam viņi paņēma tikai 972 grāmatu eksemplārus, lai gan bija izdoti aptuveni 20 000 eksemplāru.

Grāmatas This Earth of Mankind tulkotājs angļu valodā Maksvels Leins bija Austrālijas vēstniecības Džakartā darbinieks. Austrālijas valdība viņu atsauca 1981. gada septembrī. Ģenerālprokuratūras un Iekšlietu ministrijas spiediena dēļ tika slēgta Ampat Lima tipogrāfija.

Tulkojumi citās valodās

• Bumi Manusia, Hasta Mitra, 1980 (Džakarta, Indonēzijas)
• Aarde Der Mensen, Manus Amici, 1981 (Amsterdama, holandiešu)
• Ren Shi Jian, Beijing Da Xue, 1982 (Pekina, ķīniešu)
• Ren Shi Jian, Dou Shi Chu Ban Selangor, 1983 (Malaizija, ķīniešu)
• Bumi Manusia, Wira Karya, 1983, (Kuala Lumpura, Malaizija)
• This Earth of Mankind, Penguin Book, 1983 (Austrālija, angļu)
• Garten der Menschheit, Express Editio, 1984 (Berlīne, vācu)
• Im Garten der Menschheit, Albert Klutsch-Verlags-Vertrag, 1984 (vācu valodā)
• Människans Jord, Förlaget Hjulet, 1986 (Stokholma, Zviedrija)
• Ningen No Daichi, Shinkuwara Mekong Publicēts, 1986 (japāņu valodā)
• MИP ЧEЛOBEЧECKИЙ, Radooga Moskwa 1986 (krievu valodā)
• CBIT ЛЮДCbKЙ, Ukraiņu valodā, 1986 (ukraiņu valodā)
• Garten der Menschheit, Rowohlt Taschenbuch Verlag, 1987 (vācu)
• Aarde der mensen, Unieboek, 1987 (Amsterdama, holandiešu val.)
• Ang Daigdig ng Tao, Solidaridad Publishing House, 1989 (Manila, filipīniešu)
• Questa Terra Dell'Uomo, Il Saggiatore, 1990 (Milāna, Itālija)
• Minke, O Neul Publishing, 1990 (korejiešu valodā)
• This Earth of Mankind, Penguin Book, 1990 (Ņujorka, angļu valodā)
• This Earth of Mankind, William Morrow & Co., Inc, 1991 (Ņujorka, angļu valodā)
• Människans Jord, Norstedts Förlag AB, 1992 (Stokholma, Zviedrija)
• Tierra Humana, Txalaparta, 1995 (Navarra, spāņu val.)
• Erbe Einer Versunkenen Welt, Verlag Volt und Welt, 1996 (vācu valodā)
• Aarde der mensen, Uitgeverij De Geus, 1999 (Breda)
• Šī cilvēces zeme, Penguin Book, 2000 (Itālija)
• Le Monde des Hommes, Payot & Rivages, 2001 (Parīze, franču valodā)
• Menneskenes Jord, Pax Forlag A/S, 2001 (Oslo, norvēģu val.)
• Tiera Humana, Edisiones Destino, S.A., 2001 (Barselona, spāņu val.)
• Šī cilvēces zeme, Bertrand Editorial, 2002 (portugāļu valodā)
• Šī cilvēces zeme, Leopard Förlag, 2002 (zviedru valodā)
• Bumi Manusia, Radio 68H, 2002 (Radio raidījums, indonēziešu valodā)
• Esta estranha terra, Livros Quetzal, 2003 (portugāļu valodā)
• Människornas Jord, Leopard Förlag, 2003 (Stokholma, Zviedrija)
•  ?, Alfa-Narodna Knjiga, 2003 (serbu valodДЃ)
• แผ่นดินของชีวิต, Kobfai Publishing, 2003 (taju)
• Bumi Manusia, Lentera Dipantara, 2005 (indonēziešu val.)
• دھرتی کا دکھ, Mas'ud Ash'ar, 2009 (Lahore, urdu)
• 'Manushya Bhoomi' tr.by S.A.Qudsi,(Malayalam-Indian)- Chintha Pub-2011

Pielāgošana

Filma "Šī cilvēces zeme" tika uzņemta indonēziešu valodā. Filmas ražošana sākās 2006. gadā. Armantono uzrakstīja scenāriju. Indonēzijas kinoteātros filma tika demonstrēta 2019. gada augustā.