Atriebība
Atriebība ir kaut kas tāds, kas dara pāri citam cilvēkam, jo viņš uzskata, ka šis cilvēks viņu ir sāpinājis. To sauc arī par atriebību, atriebību, atriebību vai atriebību. Tā var būt arī reāla vai šķietama apvainojuma atriebšana. Atriebība ir tikpat sena kā cilvēki. tā ir dabiska tieksme, ko ir pētījuši psihologi, filozofi, tiesību zinātnieki, dzejnieki, dramaturgi un citi. Antropologi ir atklājuši, ka šimpanzes cenšas atriebties zagļiem, kuri nozog viņu pārtiku.
"Grāfs Monte Kristo" ir klasisks romāns par atriebību.
Atriebības psiholoģija
2004. gada žurnāla Science numurā šveiciešu pētnieki skenēja vairāku cilvēku smadzenes, kuri eksperimentā bija apzināti "nodarījuši pāri". Pēc tam viņiem tika dota iespēja izrēķināties ar personu, kura, viņuprāt, viņus aizvainoja. Kad viņi domāja par to, kā varētu atriebties, viņu smadzeņu aktivitāte uzrādīja aktivitātes uzplūdus kaudāta kodolā. Šī ir smadzeņu daļa, kas apstrādā atlīdzību. Tas sniedz zināmu psiholoģisku apstiprinājumu teicienam Atriebība ir salda.
Atriebības slazdi
Senais ķīniešu filozofs Konfūcijs teica: "Pirms dodies atriebības ceļojumā, izraksti divus kapus." Mūsdienīgāka versija ir: "Atriebība ir barga!". Cilvēks, kas meklē atriebību, bieži vien tiek ievainots tikpat smagi kā viņa upuris. Bieži vien atriebības meklētājam nākas uzņemties tieši tās īpašības, kuras viņš vai viņa ienīda vispirms.
Tas kļūst par "tu mani sāpini, es tev atbildēšu". Atriebjoties kādam, viņš var atriebties un atriebties jums. Šis process turpinās turp un atpakaļ, līdz tas kļūst par asinssirdību, kurā iesaistītas ģimenes, ciltis, pat tautas. Pasaules mērogā nesaskaņas turpinās jau gadsimtiem ilgi. Vēlme pēc atriebības rodas no cilvēku kopīgās vēlmes pēc taisnīguma. Taču atriebība izkropļo taisnīgumu tā, kā tas ir vajadzīgs konkrētajā brīdī.
Arvien vairāk pierādījumu liecina, ka vardarbībā cietuši bērni bieži vien atriebjas paši sev un apkārtējiem. Viņiem nav veselīgas attīstības, jo viņiem nav veselīgas taisnīguma izjūtas. Tā kā nav izveidojusies veselīga izpratne par starppersonu attiecībām, tas var novest pie noziedzīgas uzvedības. Nepilngadīgo likumpārkāpēju un ieslodzīto pētījumi liecina par ciešu saikni starp noziedzīgu uzvedību un bērnībā piedzīvotu vardarbību. Pusaudžu vecumā daudzi iesaistās atriebības fantāzijās.
Saistītie termini
Dažkārt atriebība vai atriebības akti patiesībā ir citas jūtas, kas maskētas kā atriebība.
- Greizsirdība rodas, ja kāds jūtas aizskarts. Cilvēks, kurš jūt skaudību, vēlas ievainot vai pārņemt personu vai lietu, kuru viņš ienīst. Viņi cenšas atriebties skaudības dēļ.
- Pašaizsardzība bieži vien ir paredzēta, lai aizsargātu kādu vai kaut ko pret citu. Pašaizsardzības apgalvojumu dažkārt var izmantot, lai slēptu kaut ko, kas patiesībā izdarīts atriebības nolūkos.
- Grēkāžus sauc par grēkāžiem, kurus vaino par to, ko patiesībā ir izdarījis kāds cits. Tā var būt arī persona, kuru kāds vēlas likt ciest, lai atriebtos par kaut ko.
Cita lapa
- Nemesis
