Fukušimas prefektūra (Japāna) — pārskats, ģeogrāfija un 2011. gada avārija
Fukusimas prefektūra — pārskats par ģeogrāfiju, kultūru un Fukušimas Daiči 2011. gada avāriju: radiācijas ietekme, evakuācija un reģiona atveseļošanās ceļš.
Fukusimas prefektūra (福島県, Fukushima-ken) ir Japānas prefektūra. Tā ir daļa no Tōhoku reģiona Honšu salā. Prefektūras galvaspilsēta ir Fukusima.
Šajā prefektūrā atrodas Fukušimas Daiči atomelektrostacija. Spēkstacijā 2011. gada martā notika avārija. Tā piespieda daudzus Fukusimas iedzīvotājus pamest savas mājas, jo īpaši Futabas rajonā.
Ģeogrāfija un ainava
Fukušimas prefektūra atrodas Honšū austrumu daļā un stiepjas no Japānas rietumu iekšzemes zonām līdz Tohoku piekrastes līnijai Japānas austrumkrastā. Teritorija ir daudzveidīga — ziemeļos un centrālajos rajonos dominē kalni (piem., Mount Bandai), dienvidos ir piekrastes līči un līdzenumi. Galvenās upes ir Abukuma upe, un vēl būtiski ir Inawashiro ezers, kas ir viens no lielākajiem ezeriem reģionā.
Klima un daba
Klima prefektūrā ir mērena ar četrām gadalaikām: ziemas mēdz būt aukstas un sniegotas kalnu apvidos, bet piekrastē klimatiskie apstākļi ir maigāki. Reģionā ir vairāki nacionālie un reģionālie parki, piemēram, Bandai-Asahi, kas piesaista tūristus ar dabas takām, vulkāniskām ainavām un termālajiem avotiem (onsen).
Demogrāfija un pilsētas
Prefektūrā dzīvo apmēram 1,8 miljoni iedzīvotāju, taču pēc 2011. gada notikumiem daži rajoni piedzīvoja iedzīvotāju samazināšanos un ilgtermiņa demogrāfiskas izmaiņas. Galvenās pilsētas ir Fukushima (prefektūras centrs), Kōriyama, Iwaki un Aizu-Wakamatsu (vēsturiska Aizu reģiona centrs).
Ekonomika un lauksaimniecība
Fukushima ir svarīgs lauksaimniecības reģions — te audzē ryžu, augļus (piem., persikus), dārzeņus un ražo sojas produktu izejvielas. Reģionā darbojas arī rūpniecība (pārtikas pārstrāde, mašīnbūve), enerģētika un pakalpojumu sektors. Pēc 2011. gada avārijas lauksaimniecības un zvejas nozare saskārās ar vērienīgiem izaicinājumiem, tomēr daudzi ražotāji pakāpeniski atjaunojušies un tiek ieviestas pārbaužu sistēmas pārtikas drošībai.
Transports un infrastruktūra
Fukushima ir labi savienota ar pārējo Japānu — Tōhoku Shinkansen ātrvilcieni apstājas tādās stacijās kā Fukushima un Kōriyama, darbojas arī vietējie dzelzceļa maršruti, autoceļu tīkls un reģionālie ostu termini (piem., Onahama ostā Iwaki). Prefektūrā atrodas arī Fukushima Airport. Vietējās un reģionālās universitātes, tostarp Fukushima University, nodrošina augstāko izglītību un pētniecību.
2011. gada zemestrīce, cunami un atomelektrostacijas avārija
2011. gada 11. martā prefektūru skāra spēcīga Zemes trieciena (9,0 magnitūda) izraisīts cunami. Bija plašas postījumu sekas uz piekrasti, infrastruktūru un iedzīvotājiem. Šo dabas katastrofu pasliktināja Fukušimas Daiči atomelektrostacijas darbības traucējumi: trīs reaktori (1.–3.) piedzīvoja kodolreakciju bojājumus (daļēju izkusušanu), kā arī tika novēroti ūdeņraža eksplozijas un radioaktīvā materiāla izplūde. Avārijas rezultātā tika izsludinātas plašas evakuācijas zonas (sākotnēji 20 km rādiusā ap spēkstaciju, ar papildu ierobežojumiem plašākās joslās), un tūkstošiem cilvēku bija spiesti doties uz pagaidu dzīvesvietām.
Sekas, dezinficēšana un atveseļošanās
- Veselība: lielākā daļa ekspertu ziņo, ka tūlītēju masveida starojuma upuru nav, taču tika uzsākta plaša iedzīvotāju veselības uzraudzība (īpaši bērniem) un ilgtermiņa pētījumi par potenciālajām sekām.
- Evakuācija un sociālās sekas: daudzi iedzīvotāji zaudēja mājas un darbu; evakuācijas izraisīja psiholoģisku un sociālu spriedzi, kā arī noveda pie iedzīvotāju pārvietošanās ārpus prefektūras.
- Vides atjaunošana: tika uzsākta plaša dezinficēšana (aizvākšana un apglabāšana radioaktīvi piesārņotas augsnes, tīrīšana), kā arī parādījās regulas pārtikas drošībai un monitorings. Atomelektrostacijas apkopes, demontāžas un ilgtermiņa radioaktīvā materiāla apsaimniekošana (ieskaitot uzkrātu ūdeni) ir sarežģīts process, kas var ilgt desmitiem gadu.
- Tīrīšana un ūdens pārvaldība: pie Fukušimas Daiči uzkrāts liels apjoms attīrīta, bet joprojām kontrolējama darbības ūdens; valdība un operators plānoja un īstenoja pasākumus šo ūdeņu uzglabāšanai un, pēc starptautiskām diskusijām, arī kontrollētu izplūdi līcī, kas izraisīja starptautiskas debates.
Kultūra, tūrisms un atjaunošana
Fukushima ir bagāta ar vēsturiskām un kultūras vietām: Aizu-Wakamatsu ar Tsuruga pilsmu, vēsturiskā Ouchi-juku, termālajiem avotiem un tradicionālajām sake darītavām. Pēc 2011. gada daudzas vietas un kopienas strādāja, lai atjaunotu tūrisma plūsmu — daļēji, lai atbalstītu vietējo ekonomiku un parādītu, ka daudzas teritorijas ir drošas apmeklēšanai. Festivāli, lauku tūrisms un lauksaimniecības ekskursijas palīdzēja atjaunot interesi par reģionu.
Nākotne un izaicinājumi
Fukušimas prefektūrai priekšā ir ilgtermiņa uzdevumi: demogrāfijas stabilizācija, ekonomiskā atjaunošana, ilgtspējīga lauksaimniecība un vides pārvaldība. Atomelektrostacijas demontāža, piesārņotā materiāla apsaimniekošana un sabiedrības uzticības atgūšana zināmā mērā noteiks reģiona attīstību nākamajos gados. Tomēr ir arī daudz pozitīvu pazīmju: atjaunotas kopienas, atjaunota infrastruktūra un pieaugošs interešu loks par reģiona dabas un kultūras vērtībām.
Vēsture
Līdz Meidži restaurācijai Fukušimas prefektūra bija pazīstama kā Mutsu province. 1871. gadā vienpadsmit klanu teritorijas apvienoja trīs prefektūrās: Fukusima, Wakamatsu un Iwaki. Tās apvienoja 1876. gada 21. augustā, izveidojot pašreizējo Fukusimas prefektūru.
Ģeogrāfija
Fukušima ir prefektūra, kas atrodas Tōhoku reģionā vistālāk uz dienvidiem. Tā ir Tōhoku daļa, kas atrodas vistuvāk Tokijai. Tokija atrodas aptuveni 300 kilometrus tālāk uz dienvidiem. Fukušima atrodas starp 37 un 38 grādiem ziemeļu platuma.
Fukušimu kalnu grēdas sadala trīs reģionos: Aizu, Nakadōri un Hamadōri (no rietumiem uz austrumiem). Hamadōri atrodas Klusā okeāna krastā, un tas ir līdzenākais un mērenākais reģions. Nakadōri ir vissvarīgākā prefektūras lauksaimniecības daļa. Šajā apgabalā atrodas galvaspilsēta Fukusima. Aizu ir tūristu iecienīts galamērķis, un tajā ir daudz kalnu, gleznainu ezeru, mežu un sniegotas ziemas.
Pilsētas
Fukusimas prefektūrā ir trīspadsmit pilsētas:
|
|
Pilsētas un ciemi
Pilsētas un ciemi katrā rajonā:
Ōtama
Kawamata Kōri Kunimi
Futaba Hirono Katsurao Kawauchi Namie Naraha Ōkuma Tomioka
Hanawa Samegawa Tanagura Yamatsuri |
Asakawa Furudono Hirata Išikava Tamakawa
Kagamiishi Tenei
Aizubange Yanaizu Yugawa
Hinoemata Minamiaizu Shimogō Tadami
Izumizaki Nakajima Nishigō Yabuki |
Aizumisato Kaneyama Mišima Shōwa
Iitate Shinchi
Miharu Ono
Bandai Inavaširo Kitashiobara Nishiaizu |
Nacionālie parki
Nacionālie parki aizņem aptuveni 13 % no prefektūras kopējās zemes platības. Tie ietver:
- Bandai-Asahi nacionālais parks
Ekonomika
Fukusimas trīs galvenās nozares ir ražošana, tirdzniecība un lauksaimniecība.
2008. gadā Fukušima bija lielākais ražotājs Tōhoku. Nozare nopelnīja aptuveni 5,5 triljonus jenu (¥5 568 600 000 000). Ražotāji lielā mērā paļāvās uz vietēji saražoto elektroenerģiju, kuras lielāko daļu saražoja kodolspēkstacijās.
Otrā lielākā nozare 2008. gadā bija tirdzniecība, tostarp mazumtirdzniecība. Tās apgrozījums bija 4,7 triljoni jenu (¥4 720 600 600 000 000).
2009. gadā prefektūra no lauksaimniecības produktiem saražoja 245 000 000 000 000 jenu (245 miljardus jenu). Aptuveni 40 % jeb 94 800 000 000 000 jenu (94 miljardi jenu) tika saražoti no rīsiem. Fukusima bija piektais lielākais rīsu ražotājs valstī. Tā ražoja arī lielu daudzumu dārzeņu, gaļas un zivju. Divi lielākie lauksaimniecības produktu ražotāji bija Fukusimas un Koruijamas pilsētas. Šie divi apgabali veidoja vairāk nekā 15 % no prefektūras lauksaimniecības produkcijas.
- Fukušimas bezgaumīgs produkts
Saistītās lapas
- Japānas provinces
- Japānas prefektūras
- Japānas reģionu saraksts
- Japānas salu saraksts
- Kodolnegadījumi Japānā
Meklēt