Fukušimas Daiči atomelektrostacija

Kodolreaktori

Kodolreaktorus 1., 2. un 6. blokam piegādāja General Electric, 3. un 5. blokam - Toshiba, bet 4. blokam - Hitachi. General Electric bloku arhitektūras projektu veica Ebasco. Visus būvdarbus veica Kajima. Kopš 2010. gada septembra 3. bloku darbina ar MOX kurināmo| jaukta oksīda (MOX) kurināmo. 1.-5. blokam bija/ir 1. markas tipa (spuldzes formas toruss) aizsargkonstrukcija, 6. blokam ir 2. markas tipa (virs/zem) aizsargkonstrukcija.

1. bloks ir 1967. gada jūlijā uzbūvēts 439 MW jaudas verdoša ūdens reaktors (BWR3). Tas sāka komerciāli ražot elektroenerģiju 1971. gada 26. martā, un to bija plānots slēgt 2011. gada martā. Tas tika bojāts 2011. gada Sendai zemestrīces un cunami laikā. Reaktora izgatavošanas laikā tam bija augsts atomdrošības un zemestrīču drošības līmenis, taču tagad tas ir gan novecojis, gan novecojis. Neviens nezināja, ka Japānā var notikt tik spēcīga zemestrīce. Pirmais bloks tika projektēts zemestrīces maksimālajam zemes grūdiena paātrinājumam 0,18 g (1,74 m/s² ) un seismiskās reakcijas spektram, kas balstīts uz 1952. gada Kernas apgabala zemestrīci. Visi bloki tika pārbaudīti pēc 1978. gada Mijagi zemestrīces, kad 30 sekunžu laikā zemes seismiskais paātrinājums bija 0,125 g (1,22 m/s² ), bet nekādi reaktora kritisko daļu bojājumi netika konstatēti.

Vienība	Tips	Pirmo reizi gāja atomāri "kritiski	Izgūtā elektroenerģija	Reaktors, ko piegādā	Izstrādājis	Izbūvēts ar
Fukušima I - 1	BWR-3	1970. gada oktobris	460 MW	General Electric	Ebasco	Kajima
Fukušima I - 2	BWR-4	1974. gada 18. jūlijā	784 MW	General Electric	Ebasco	Kajima
Fukušima I - 3	BWR-4	1976. gada 27. marts	784 MW	Toshiba	Toshiba	Kajima
Fukušima I - 4	BWR-4	1978. gada 12. oktobris	784 MW	Hitachi	Hitachi	Kajima
Fukušima I - 5	BWR-4	1978. gada 18. aprīlis	784 MW	Toshiba	Toshiba	Kajima
Fukušima I - 6	BWR-5	1979. gada 24. oktobris	1 100 MW	General Electric	Ebasco	Kajima
Fukušima I - 7 (plānots)	ABWR	oktobris 2016	1 380 MW
Fukušima I - 8 (plānots)	ABWR	oktobris 2017	1 380 MW

Tipisks BWR I markas I tipa apvalks, kāds izmantots 1.-5. blokā.

2011. gada Fukušimas kodolkatastrofa

Skatīt arī: Fukušimas kodolkatastrofa

2011. gada martā, drīz pēc Sendai zemestrīces un cunami, Japānas valdība izlaida cilvēkus no elektrostacijas apkārtnes un Fukušimas I stacijā sāka piemērot vietējos ārkārtas likumus.Japānas Kodoldrošības padomes pārstāvis Rjohei Šiomi bija noraizējies par iespējamu pirmā bloka kušanas avāriju. Nākamajā dienā valdības galvenais sekretārs Jukio Edano (Yukio Edano) paziņoja, ka daļēja kušanas avārija trešajā blokā ir "ļoti iespējama".

Nuclear Engineering International grupa bija ziņojusi, ka 1., 2. un 3. bloks tika automātiski izslēgti. Bloki Nr. 4, Nr. 5 un Nr. 6 jau bija apturēti tehniskās apkopes nolūkā. Rezerves ģeneratorus cunami bija sabojājis; sākumā tie iedarbojās, bet pēc stundas apstājās.

Japānas valdība paziņoja, ka tai bija ārkārtas situācija kodolspēkstacijā, kad radās dzesēšanas problēmas, jo sabojājās rezerves dīzeļģeneratori. Dzesēšana ir nepieciešama, lai atomelektrostacijā notiekošo sabrukšanas siltumu atomelektrostacijas ilgstošo reakciju dēļ atomelektrostacijā varētu izvadīt pat tad, kad tā ir slēgta. Tika ziņots, ka simtiem Japānas karavīru uz notikuma vietu nogādāja ģeneratorus un akumulatorus.

Ziņojumi par reaktora un ģeneratoru bojājumiem (09.53 UTC, 2011. gada 16. 3. 16)

Pēc rezerves dīzeļģeneratoru sūkņu atteices avārijas baterijas izsīka pēc aptuveni astoņām stundām. Uz notikuma vietu tika nosūtītas baterijas no citām kodolspēkstacijām, un mobilie elektriskie un dīzeļģeneratori ieradās 13 stundu laikā, bet 12. martā plkst. 15.04 joprojām turpinājās darbs, lai pieslēgtu pārnēsājamās ģenerācijas iekārtas ūdens sūkņu darbināšanai. Parasti dīzeļģeneratorus pieslēgtu, pārslēdzot pārnesumkārbas spēkstacijas ēku pagrabstāvā, taču cunami to bija applūdinājis.

Dati aprēķināti pēc JAIF (Japānas Atomenerģijas rūpniecības foruma) aplēsēm.

Reaktoru statuss plkst. 22:00 21. martā JST	1	2	3	4	5	6
Elektrojauda (MWe)	460	784	784	784	784	1100
Reaktora tips	BWR-3	BWR-4	BWR-4	BWR-4	BWR-4	BWR-5
Darbības statuss zemestrīces laikā	Darbā	Darbā	Darbā	Pārtraukums (bez degvielas)	Pārtraukums (plānots)	Pārtraukums (plānots)
Degvielas bojājumu līmenis	70% bojāti	33% bojāti	Bojāts	Nav bojāts	Nav bojāts	Nav bojāts
Primārā norobežojuma bojājumu līmenis	Nav bojāts	Aizdomas par bojājumiem	Varētu būt "Nav bojāts"	Nav bojāts	Nav bojāts	Nav bojāts
Kodola dzesēšanas sistēma 1 (ECCS/RHR)	Nav funkcionāls	Nav funkcionāls	Nav funkcionāls	Nav nepieciešams	Nav nepieciešams, pieejams maiņstrāvas barošanas avots	Nav nepieciešams, pieejams maiņstrāvas barošanas avots
Kodola dzesēšanas sistēma 2 (RCIC/MUWC)	Nav funkcionāls	Nav funkcionāls	Nav funkcionāls	Nav nepieciešams	Nav nepieciešams	Nav nepieciešams
Ēkas bojājumu līmenis (sekundārā izolācija)	Smagi bojāts sprādziena rezultātā	Nedaudz bojāts sprādzienā	Smagi bojāts sprādziena rezultātā	Smagi bojāts sprādziena rezultātā	Jumtā izurbti ventilācijas caurumi	Jumtā izurbti ventilācijas caurumi
Ietekme uz vidi (uz ziemeļiem no dienesta ēkas)	2019 µSv stundā 21. martā plkst. 15:00
Spiediena tvertne, ūdens līmenis	Daļēji vai pilnībā atsegta degviela	Daļēji vai pilnībā atsegta degviela	Daļēji vai pilnībā atsegta degviela	Drošs	Droša un auksta izslēgšana	Droša un auksta izslēgšana
Spiediena tvertne, spiediens	Stabils	Nezināms	Nezināms	Drošs	Drošs	Drošs
Izturīgās vienības spiediens	Stabils	Stabils	Samazinot	Drošs	Drošs	Drošs
Vai reaktora aktīvajā zonā tika ievadīts jūras ūdens	Turpinājums	Turpinājums	Turpinājums	Nav nepieciešams	Nav nepieciešams	Nav nepieciešams
Vai primārajā hermetizācijas tvertnē tika ievadīts jūras ūdens?	Turpinājums	Tiks nolemts	Turpinājums	Nav nepieciešams	Nav nepieciešams	Nav nepieciešams
Aizsargiekārtas ventilācija	Jā, bet uz laiku apturēta	Jā, bet uz laiku apturēta	Jā, bet uz laiku apturēta	Nav nepieciešams	Nav nepieciešams	Nav nepieciešams
Izlietotās degvielas bojājumu līmenis	Nav zināms, tiek apsvērta ūdens iesmidzināšana	Nezināms, jūras ūdens ievadīšana tika veikta 20. martā	SFP ūdens līmenis ir zemsJūras ūdens izsmidzināšana turpinās, ir aizdomas par degvielas stieņu bojājumiem	SFP ūdens līmenis ir zemsJūras ūdens izsmidzināšana turpinās, ir aizdomas par degvielas stieņu bojājumiem	SFP dzesēšanas jauda ir atjaunota	SFP dzesēšanas jauda ir atjaunota
Evakuācijas zonas rādiuss	20 km no NPS
INES	5. līmenis (novērtējusi Japānas NISA un akceptējusi starptautiskā SAEA); 6. līmenis (novērtējusi Francijas kodolenerģētikas iestāde un Somijas kodolenerģētikas iestādes); de facto 5. līmenis (reaktora aktīvās zonas hermetizācija ir pārkāpta).

Vēlāk drošības sistēmas apturēja arī netālu esošās Fukušimas II atomelektrostacijas 4. bloku. Tagad ir pieejams enerģijas avots ārpus objekta, bet spēkstacijas bojājumu līmenis ir slikts.

Ierosinātā ilgtermiņa drošības darbība

Bors

Amatpersonas ir apsvērušas iespēju izlietotās kodoldegvielas baseinos neitronu absorbēšanai iestrādāt vai no gaisa iemest radiāciju nogalinošu borskābi, bora plastmasas lodītes vai bora karbīda granulas. Francija 2011. gada 17. martā uz Japānu nogādāja 95 tonnas bora. Neitronus absorbē borskābe, kas tika ievadīta reaktoru serdeņos, bet nav skaidrs, vai bors tika iekļauts arī ar šļūtenēm un ugunsdzēsēju mašīnu ūdens smidzināšanā uz izlietoto kodoldegvielu.

Sarkofāga kapenes un šķidrais metāls

18. martā ziņu aģentūra Reuters ziņoja, ka Japānas kodolenerģijas aģentūras pārstāvis Hidehiko Nišijama, jautāts par reaktoru apglabāšanu smilšu un betona kapenēs, atbildēja: "Šis risinājums ir mūsu prātā, bet mēs esam koncentrējušies uz reaktoru dzesēšanu."

Pēc Černobiļas katastrofas atomdrošības darbinieki izmantoja 1800 tonnas smilšu un māla, lai nosegtu spēkstaciju. Tas radīja problēmu, jo tie bija siltumizolatori un iesprostoja siltumu iekšpusē. Tāpēc vispirms uz tās jāuzklāj neiztvaikošs dzesēšanas šķidrums, piemēram, šķidrs metāls. Pēc tam, kad tas viss ir atdzisis, jāizveido tāda struktūra kā Černobiļas atomelektrostacijas "sarkofāga kapenes".

Tokijas ugunsdzēsības dienesta ūdenstornis; Fukusimā ir izvietotas arī citas "ūdenstorņa" ugunsdzēsēju automašīnas.

Ietekmes

Fukušimas Daiči un citu kodoliekārtu avārijas izraisīja jautājumus par kodolenerģijas nākotni. Platts norādīja, ka "krīze Japānas Fukušimas atomelektrostacijās ir pamudinājusi vadošās enerģiju patērējošās valstis pārskatīt savu esošo reaktoru drošību un apšaubīt plānotās paplašināšanas ātrumu un mērogu visā pasaulē". Pēc Fukušimas kodolkatastrofas Starptautiskā Enerģētikas aģentūra uz pusi samazināja savu aplēsi par papildu kodolspēkstaciju jaudu, kas jāuzbūvē līdz 2035. gadam.