2011. gada Tōhoku zemestrīce un cunami — 9,0 magnitūdu katastrofa Japānā

2011. gada Tōhoku zemestrīce un cunami bija 9,0 magnitūdas zemestrīce, kam sekoja cunami viļņi. Pēc JMA seismiskās intensitātes skalas tā bija 8,4. Zemestrīce notika 2011. gada 11. martā plkst. 05:46:23 UTC 130 km attālumā no Sendai, Mijagi prefektūrā, Japānas Tōhoku austrumu piekrastē. Zemestrīce notika 24,4 km (15,2 jūdzes) dziļumā. Tā bija visspēcīgākā zemestrīce, kas Japānu skārusi vēsturē. Tā bija arī ceturtā spēcīgākā zemestrīce uz Zemes kopš mūsdienu zemestrīču uzskaites sākuma 1900. gadā.

2015. gada 10. februārī Japānas Nacionālās policijas aģentūras ziņojums apstiprināja 15 890 bojāgājušo, 6 152 ievainotos un 2 590 pazudušos.

Tektoniskā izcelsme un trieciena raksturs

Zemestrīce radās, kad Klusā okeāna plates iegrima zem Japānas krasta kontinentu plāksnē (subdukcija) gar Japānas līci. Rūpīgas seismoloģiskas analīzes liecina, ka rupatūra notika gar megatrieciena tipu sprieguma laukumu, kura garums aptuveni sasniedza simtiem kilometru (aptuveni 400–500 km). Šāda plaša rupatūra izraisa ļoti lielu zemes pārvietojumu zem jūras grīdas, kas savukārt radīja milzīgus cunami viļņus.

Cunami — viļņu augstumi un izplatība

Cunami viļņi bija dažāda augstuma dažādās vietās. Run-up augstumi (maksimālā ūdens līmeņa paaugstinājums, kas nokļūst uz zemes) sasniedza desmitiem metru gar Japānas piekrasti. Viena no augstākajām reģistrētajām vērtībām bija ap 40,5 m pie Mijagi/Iwate reģiona krastiem. Cunami viļņi izplatījās pāri Klusajam okeānam un izraisīja brīdinājumus un nelielus bojājumus arī Havaju salās, Ziemeļamerikas rietumkrastā un citās piekrastes teritorijās.

Ietekme uz cilvēkiem un infrastruktūru

Zemestrīce un tai sekojošais cunami izraisīja plašu iznīcināšanu Tōhoku reģionā — pilsētas, ostas, ciemi, ražošanas objekti un lauksaimniecības zemes tika nopietni postītas. Tūkstošiem ēku sagrāva vai nopostīja applūdušie viļņi, ceļi un dzelzceļa infrastruktūra tika nopietni bojāta. Daudzi cilvēki zaudēja mājas un līdzekļus iztikai; sākotnējā posmā simtiem tūkstošu bija bez pajumtes.

Oficiālā 2015. gada Nacionālās policijas aģentūras statistika norāda uz 15 890 bojāgājušajiem, 6 152 ievainotajiem un 2 590 pazudušajiem. Šie skaitļi atspoguļo notikuma mērogu un cilvēku ciešanas, kas izraisīja plašu nacionālu un starptautisku solidaritāti un palīdzību.

Fukušimas Daiiči kodolkatastrofa

Viens no visbūtiskākajiem notikumiem, ko izraisīja zemestrīce un cunami, bija Fukušimas Daiiči atomelektrostacijas avārija. Cunami pārpludināja atomelektrostacijas drošības sistēmas, izraisot elektrotehnikas bojājumus un dzesēšanas sistēmu izslēgšanos. Trīs reaktori piedzīvoja kodolmateriāla izkusušanos, tika izlaista radioaktivitāte, un notika plaša evakuācija ap staciju. Avārija radīja ilgtermiņa seku: evakuāciju, plašu radiācijas monitoringu, radiācijas noplūdes apkopošanu un lielus fona izmaksu un atjaunošanas darbus. Šis incidents mainīja gan Japānas, gan daudzās citu valstu enerģētikas politikas attieksmi pret kodolenerģiju un drošību.

Ķermeņa atjaunošana, glābšanas darbi un starptautiskā palīdzība

Pēc traģēdijas norisinājās masveida glābšanas un atbalsta operācijas. Valsts iestādes, Nacionālā policija, Ugunsdzēsības un glābšanas dienests, pašaizsardzības spēki un simtiem brīvprātīgo strādāja, meklējot izdzīvojušos un nodrošinot medicīnisko un humāno palīdzību. Tika piegādāts pārtikas komplektus, teltis un veselības aprūpe. Daudzas valstis un starptautiskas organizācijas nosūtīja palīdzību — medicīnisko aprīkojumu, glābšanas ekipējumu, naudas ziedojumus un speciālistus.

Ekonomiskās un vides sekas

Ekonomiskās izmaksas bija milzīgas — bojājumi infrastruktūrai, industrijai, lauksaimniecībai un zivju resursiem. Japānas valdība un privātais sektors veltīja ilgus gadus atjaunošanai un infrastruktūras atjaunošanai. Vides sekas ietvēra jūras piesārņojumu, radioaktīvo materiālu izplatību ap Fukušimas staciju un ilgtermiņa ekosistēmu atgūšanas vajadzību.

Atjaunošana un preventīvie pasākumi

Pēc katastrofas Japāna uzsāka plašas atjaunošanas un izturības celšanas programmas: piekrastes aizsargbarjeru nostiprināšana, pilsētu plānošanas pārskatīšana, evakuācijas ceļu un bēgšanas ceļu izbūve, seismiskās izturības stiprināšana infrastruktūrā un agrīnās brīdināšanas sistēmu uzlabošana. Tika arī pastiprinātas drošības prasības kodolstacijām un pārskatīta krīzes pārvaldība.

Mācības un piemiņa

2011. gada Tōhoku zemestrīce un cunami atstāja dziļu nospiedumu Japānas sabiedrībā un pasaulē. Katru gadu tiek rīkoti piemiņas pasākumi, stādīti memoriāli un veiktas izpētes, lai uzlabotu sagatavotību nākotnes katastrofām. Notikums arī uzsvēra starpdisciplināru pieeju: seismoloģiju, cunami prognozēšanu, pilsonisko aizsardzību un komunikāciju svaru, lai samazinātu upuru skaitu un zaudējumus nākotnē.

Noslēgums

2011. gada Tōhoku zemestrīce un cunami bija viena no postošākajām dabas katastrofām mūsdienu vēsturē. Tās sekas — cilvēku upuri, infrastruktūras bojājumi, kodolavārija un plašā starptautiskā atbilde — turpina ietekmēt politiku, zinātni un sabiedrības gatavību krīzēm. Šis notikums paliks atmiņā kā brīdinošs piemērs tam, cik būtiski ir ieguldīt risku novēršanā, brīdināšanas sistēmās un sabiedrības izglītošanā par dabas draudiem.

Cunami

Zemestrīces rezultātā tika izsludināts cunami brīdinājums Japānas Klusā okeāna piekrastē un citās valstīs, tostarp Jaunzēlandē, Austrālijā, Krievijā, Guamā, Filipīnās, Indonēzijā, Papua-Jaungvinejā, Nauru, Havaju salās, Ziemeļmarjanu salās (ASV) un Taivānā. Japānas izdotais cunami brīdinājums bija visnopietnākais tās brīdinājumu skalā. Tā brīdināja, ka viļņu augstums var sasniegt pat 10 metrus. Japānas ziemeļu piekrasti skāra 0,5 metrus augsts vilnis. Ziņu aģentūra Kyodo ziņoja, ka Japānas Ivates prefektūru Japānā skāris četrus metrus augsts cunami. Mijagi prefektūra tika appludināta, un viļņi, virzoties uz iekšzemi, nesa līdzi ēkas un automašīnas. Dažos apgabalos viļņi sasniedza 10 km iekšzemē.

Plkst. 21:28 pēc Latvijas laika Nacionālais meteoroloģijas dienests izsludināja cunami brīdinājumu līdz plkst. 7:00 visā Havaju salu teritorijā. Sagaidāms, ka cunami viļņi Havaju salas sasniegs plkst. 2:59 pēc vietējā laika. Divus metrus augsts vilnis sasniedza Kaliforniju, ceļojot pāri Klusajam okeānam ar ātrumu 500 kilometri stundā. Kāds vīrietis Kalifornijā noslīka pēc tam, kad, mēģinot nofotografēt cunami vilni, tika iemests okeānā.

Bojājumi Hachinohe punktā

Ietekme

Nāves gadījumi, ievainotie un pazudušie

Japānas Nacionālā policijas aģentūra ir oficiāli apstiprinājusi 15 890 bojāgājušo, 6 152 ievainotos un 2 590 bez vēsts pazudušos cilvēkus 18 prefektūrās, kā arī vairāk nekā 126 000 bojātu vai sagrautu ēku.

Kodolkatastrofa

Fukušimas kodolkatastrofa sākās 2011. gada 11. martā, tikai dažas stundas pēc pirmā viļņa. Savienojums ar elektrotīklu bija pārtraukts. Tika zaudēta visa dzesēšanas jauda, un reaktori sāka pārkarst. Reaktorā Nr. 1, 2 un 3 notika daļēja aktīvās zonas kušana; ūdeņraža sprādzieni iznīcināja ēku augšējo daļu, kurās atradās reaktori Nr. 1, 3 un 4; sprādziens sabojāja aizsargpārvalku reaktora Nr. 2 iekšpusē; pie reaktora Nr. 4 izcēlās ugunsgrēki. Neskatoties uz to, ka 5. un 6. reaktors sākotnēji tika izslēgts, tas sāka pārkarst. Izlietotie kodoldegvielas stieņi, kas glabājās baseinos katrā reaktora ēkā, pārkarsa, jo ūdens līmenis baseinos pazeminājās. Šī avārija ir otra lielākā kodolavārija pēc Černobiļas avārijas, taču tā ir sarežģītāka, jo iesaistīti visi reaktori.

Elektroenerģijas piegāde tika pārtraukta 4,4 miljoniem mājsaimniecību, tostarp 11 atomelektrostacijām.

Ģeofiziskā ietekme

Zemestrīces rezultātā Japānas ziemeļaustrumu daļa pietuvojās Ziemeļamerikai par 2,4 metriem, padarot Japānas zemes daļu "plašāku nekā iepriekš", norāda ģeofiziķis Ross Stein. Japānas apgabali, kas atrodas vistuvāk epicentram, pārvietojās visvairāk.

Pati Klusā okeāna plātne, iespējams, ir pavirzījusies uz rietumiem līdz pat 20 m (66 pēdas). Citi aplēses liecina, ka nobīdes apmērs ir līdz pat 40 m (130 pēdas), aptverot aptuveni 300 līdz 400 km garu un 100 km platu teritoriju (190 līdz 250 jūdžu). Ja šis apgalvojums apstiprināsies, tas būtu viens no lielākajiem reģistrētajiem lūzuma pārvietojumiem, kas saistīti ar zemestrīci.

Saskaņā ar Itālijas Nacionālā ģeofizikas un vulkanoloģijas institūta datiem zemestrīce pārvietoja Zemes asi par 25 centimetriem (9,8 collas). Šī novirze izraisīja vairākas nelielas planētas izmaiņas, tostarp dienas garuma un Zemes slīpuma izmaiņas. Zemes rotācijas ātrums palielinājās, saīsinot dienu par 1,8 mikrosekundēm Zemes masas pārdales dēļ.

Aksiālo nobīdi izraisīja masas pārdale uz Zemes virsmas, kas mainīja planētas inerces momentu. Pateicoties leņķiskā momenta saglabāšanai, šādas inerces izmaiņas izraisa nelielas Zemes rotācijas ātruma izmaiņas. Šādas izmaiņas ir sagaidāmas šāda stipruma zemestrīces gadījumā.

Transports

Japānas ziemeļu daļu apkalpojošais Tōhoku ātrgaitas ceļš bija jāslēdz, jo uz ceļiem bija radušās plaisas. Viss dzelzceļa tīkls bija slēgts, taču dažas stundas pēc zemestrīces tas tika atkal atvērts. Līdz 100 000 cilvēku bija iestrēguši, gaidot braucienu tieši no pilsētas.

Televīzijas apraide

Reaģējot uz lielo katastrofu, imperators Akihito televīzijas raidījumā tieši uzrunāja savus iedzīvotājus. Šī bija pirmā reize, kad imperators šādi izmantoja televīziju.

Cilvēki izkāpj no vilciena dzelzceļa tīkla slēgšanas dēļ

Jautājumi un atbildes

J: Kāda bija 2011. gada Tōhoku zemestrīces un cunami jauda?

J: Kur notika zemestrīce?

J: Kad notika zemestrīce?

J: Kā tika izmērīta zemestrīce?

J: Cik dziļa bija zemestrīce?

Jautājums: Cik cilvēku bojāeja tika apstiprināta Japānas Valsts policijas aģentūras ziņojumā?

Jautājums: Vai 2011. gada Tōhoku zemestrīce un cunami bija spēcīgākā zemestrīce Japānas vēsturē?

Meklēt pēc burta