Fukusimas I AES avārija
Fukušimas kodolkatastrofa ir virkne iekārtu avāriju, reaktoru kušanas un radioaktīvo materiālu noplūdes Fukušimas Daiči atomelektrostacijā pēc 2011. gada 11. martā notikušās zemestrīces un cunami Tōhoku. Spēkstacijā ir seši atsevišķi kodolreaktori, kurus uztur Tokijas elektroenerģijas uzņēmums (TEPCO). Šī avārija ir otrā lielākā kodolnegadījums pēc 1986. gada Černobiļas katastrofas, taču sarežģītāka, jo tajā iesaistīti visi reaktori.
Zemestrīces laikā 4. reaktors bija atvienojis degvielu, bet 5. un 6. reaktors bija aukstā režīmā, lai veiktu plānoto apkopi. Pārējie reaktori pēc zemestrīces izslēdzās automātiski, bet visa spēkstacija tika appludināta, tostarp zemi novietoti ģeneratori un elektriskās sadales iekārtas reaktoru pagrabos, kā arī ārējie sūkņi dzesēšanas jūras ūdens padevei. Savienojums ar elektrotīklu bija pārtraukts. Zuda visa dzesēšanas jauda, un reaktori sāka pārkarst. Reaktoros Nr. 1, 2 un 3 notika daļēja aktīvās zonas kušana; ūdeņraža sprādzieni iznīcināja ēku augšējo daļu, kurās atradās reaktori Nr. 1, 3 un 4; sprādziens sabojāja aizsargpārvalku reaktora Nr. 2 iekšpusē; 4. reaktorā izcēlās ugunsgrēki. Neskatoties uz to, ka 5. un 6. reaktors sākotnēji tika izslēgts, tas sāka pārkarst. Izlietotie kodoldegvielas stieņi, kas glabājās baseinos katrā reaktora ēkā, pārkarsa, jo ūdens līmenis baseinos pazeminājās.
Bažas par radiācijas noplūdi izraisīja 20 km (12 jūdžu) rādiusa evakuāciju ap spēkstaciju, bet darbinieki cieta no radiācijas iedarbības un dažādos laikos tika uz laiku pārvietoti. 20. martā daļā spēkstacijas tika atjaunota elektroenerģijas padeve, taču plūdu, ugunsgrēku un sprādzienu rezultātā bojāto 1.-4. reaktora iekārtu darbība joprojām bija traucēta. Ar radioaktīvo ūdeni applūduši 1.-4. bloka pagrabi, un tas joprojām neļauj piekļūt remontdarbu veikšanai. Mērījumi Japānas ziemeļu apgabalos 30-50 km attālumā no spēkstacijas uzrādīja pietiekami augstu radioaktīvā cēzija līmeni, lai radītu bažas. Šajā teritorijā audzētu pārtiku ir aizliegts pārdot. Tika izteikts pieņēmums, ka visā pasaulē veiktie joda-131 un cēzija-137 mērījumi liecina, ka Fukušimas noplūdes ir tāda paša lieluma kā šo izotopu noplūdes Černobiļas katastrofas laikā 1986. gadā;
Tokijas amatpersonas paziņoja, ka bērnu ēdiena pagatavošanai nedrīkst izmantot krāna ūdeni. Plutonija piesārņojums ir konstatēts augsnē divās stacijas vietās. Divi darbinieki, kas 25. martā piesardzības pasākumu dēļ tika hospitalizēti, bija pakļauti radiācijas iedarbībai no 2000 līdz 6000 mSv, kad, stāvot ūdenī 3. blokā, viņu potītes bija pakļautas radiācijas iedarbībai. Radiācijas līmenis laika un vietas ziņā bija ļoti atšķirīgs.
Kodolnegadījumi Japānas kodolspēkstacijā Fukušima I un citās kodoliekārtās radīja jautājumus par kodolenerģijas nākotni. Enerģētikas ziņu tīmekļa vietnē Platts teikts, ka "krīze Japānas Fukušimas atomelektrostacijās ir pamudinājusi vadošās enerģiju patērējošās valstis pārskatīt savu esošo reaktoru drošību un apšaubīt plānotās paplašināšanas ātrumu un mērogu visā pasaulē". Pēc Fukušimas kodolkatastrofas Starptautiskā Enerģētikas aģentūra uz pusi samazināja savu aplēsi par papildu kodolspēkstaciju jaudu, kas jāuzbūvē līdz 2035. gadam.
Lielāko ugunsdzēsības dienestu ūdens torņu transportlīdzekļi ir bijuši neatņemama avārijas dzesēšanas operāciju sastāvdaļa.
2011. gada Fukušimas kodolkatastrofas laikā Japānā sprādzienu rezultātā tika bojāti trīs kodolreaktori.
Starptautiskajā humānās palīdzības reisā tiek veikta radioaktīvā dekontaminācija
Saistītās lapas
- Japānas Atomenerģijas aģentūra
Jautājumi un atbildes
J: Kas izraisīja Fukušimas kodolkatastrofu?
A: Fukušimas kodolkatastrofu izraisīja virkne nepārtrauktu iekārtu kļūmju, reaktoru kušana un radioaktīvo materiālu noplūde Fukušimas Daiči atomelektrostacijā pēc 2011. gada 11. marta zemestrīces un cunami Tōhoku.
Jautājums: Cik reaktoru zemestrīces laikā uzturēja TEPCO?
A: Zemestrīces laikā Tokijas elektroenerģijas uzņēmums Tokyo Electric Power Company (TEPCO) uzturēja sešus atsevišķus kodolreaktorus.
J: Kas notika pēc tam, kad visi reaktori automātiski izslēdzās?
A.: Pēc visu reaktoru automātiskās izslēgšanās tika appludināta visa spēkstacija, tostarp zemi novietoti ģeneratori un elektriskās sadales iekārtas reaktoru pagrabos, kā arī ārējie sūkņi dzesēšanas jūras ūdens padevei. Savienojums ar elektrotīklu tika pārtraukts, un tika zaudēta visa dzesēšanas jauda, izraisot reaktoru pārkaršanu.
Kādas, domājams, ir šīs katastrofas sekas?
A: Viena no šīs katastrofas sekām, domājams, ir tā, ka joda-131 un cēzija-137 mērījumi visā pasaulē liecina, ka joda-131 un cēzija-137 noplūdes no Fukušimas ir tāda paša lieluma kā 1986. gadā Černobiļā. Turklāt Fukušimas apkārtnē audzēto pārtiku ir aizliegts pārdot, jo netālu no elektrostacijas ņemtajos augsnes paraugos ir konstatēts plutonija piesārņojums.
J: Kā darbinieki cieta no radiācijas iedarbības?
A.: Darbinieki cieta no radiācijas iedarbības, stāvot ūdenī 3. bloka iekšpusē, kas viņus pakļāva radiācijai līdz 6000 mSv pie potītēm.
Jautājums: Kā šis notikums ietekmēja plānus attiecībā uz nākamajām kodolelektrostacijām?
A. Šis notikums pamudināja vadošās enerģiju patērējošās valstis pārskatīt esošo reaktoru drošības pasākumus, vienlaikus apšaubot plānoto paplašināšanas ātrumu un mērogu visā pasaulē. Rezultātā Starptautiskā Enerģētikas aģentūra uz pusi samazināja savu aplēsi par papildu kodolspēkstaciju jaudu, kas tiks uzbūvēta līdz 2035. gadam.
