Fukušimas kodolkatastrofa ir virkne iekārtu avāriju, reaktoru kušanas un radioaktīvo materiālu noplūdes Fukušimas Daiči atomelektrostacijā pēc 2011. gada 11. martā notikušās zemestrīces un cunami Tōhoku. Spēkstacijā ir seši atsevišķi kodolreaktori, kurus uztur Tokijas elektroenerģijas uzņēmums (TEPCO). Šī avārija ir otrā lielākā kodolnegadījums pēc 1986. gada Černobiļas katastrofas, un Starptautiskās notikumu skalas (INES) vērtējumā tai piešķirts 7. līmenis — vissmagākais.

Cēloņi

Galvenie katastrofas cēloņi bija spēcīga zemestrīce, kam sekoja lielais cunami, kas pārpludināja spēkstaciju. Zemestrīces gaitā daudzi reaktori tika automātiski izslēgti, taču cunami appludināja zemi novietotos rezerves dīzeļģeneratorus un elektriskās sadales iekārtas, izraisot tā saukto "staciju bez enerģijas" (station blackout). Bez ārējās strāvas un rezerves ģeneratoriem pazuda dzesēšanas iespējas, kas izraisīja reaktoru pārkaršanu un avārijas situācijas.

Katastrofas norise

Zemestrīces laikā 4. reaktors bija atvienojis degvielu, bet 5. un 6. reaktors atradās aukstā režīmā plānoto remontdarbu dēļ. Pārējie reaktori pēc zemestrīces izslēdzās automātiski, taču cunami appludināja spēkstaciju, tostarp zem reaktoru ēkām novietotos ģeneratorus, sadales skapjus un ārējos sūkņus, kas nodrošina dzesēšanas jūras ūdens padevi. Savienojums ar elektrotīklu bija pārtraukts, zuda visa dzesēšanas jauda, un reaktori sāka pārkarst.

  • Reaktoros Nr. 1, 2 un 3 notika daļēja aktīvās zonas kušana (meltdowns).
  • Ūdeņraža sprādzieni iznīcināja ēku augšējo daļu reaktoru Nr. 1, 3 un 4 ēkās; reaktora Nr. 2 aizsargpārvalka iekšienē sprādziens izraisīja bojājumus.
  • 4. reaktorā izcēlās ugunsgrēki, un arī 5. un 6. reaktori, kas sākotnēji bija izslēgti, pieredzēja pārkaršanu un sarežģījumus dzesēšanā.
  • Izlietotās kodoldegvielas stieņi, kas atradās baseinos katras reaktora ēkas augšējos stāvos, pārkarsa, jo ūdens līmenis baseinos samazinājās.

Plūdu, sprādzienu un ugunsgrēku dēļ bojātas 1.–4. reaktora iekārtas, un pagrabos uzkrājās radioaktīvais ūdens, kas apgrūtināja piekļuvi remontdarbiem. Mērījumi Japānas ziemeļu apgabalos 30–50 km attālumā no spēkstacijas uzrādīja pietiekami augstu radioaktīvā cēzija līmeni, lai radītu bažas; vietējā lauksaimniecībā audzētas pārtikas realizācija šajās teritorijās tika ierobežota vai aizliegta. Tika arī reģistrēti joda-131 un cēzija-137 izmeši, kas atklāja radioaktivitātes izplatīšanos gan reģionāli, gan ārpus Japānas robežām.

Evakuācija, darbinieku un iedzīvotāju ietekme

Bažas par radiācijas noplūdi izraisīja plašu cilvēku pārvietošanu — tika noteikta 20 km (aptuveni 12 jūdzes) rādiusa evakuācija ap spēkstaciju, vēlāk noteikumi un ieteikumi tika precizēti atkarībā no radiācijas līmeņa. Daudzi darbinieki, kas strādāja pie avārijas seku novēršanas, cieta no radiācijas iedarbības un dažkārt tika uz laiku pārvietoti. Tokijas amatpersonas brīdināja, ka bērnu ēdiena pagatavošanai nedrīkst izmantot krāna ūdeni, un vietējos produktos noteica pārdodamības ierobežojumus.

Plutonija piesārņojums tika konstatēts augsnē vairākās spēkstacijas vietās. 25. martā divi darbinieki tika hospitalizēti ar iespējamām starojuma iedarbības sekām; aprēķinātās devas dažkārt bija lielas, piemēram, aprēķini liecināja par devām no 2000 līdz 6000 mSv konkrētās situācijās, bet starojuma līmenis vietu un laiku ziņā bija ļoti mainīgs.

Radioaktīvais ūdens un apkopes problēmas

Avārijas rezultātā pagrabos uzkrājās liels daudzums radioaktīva ūdens — gan pieplūdis jūras ūdens, gan ūdens, ko izmantoja dzesēšanai. TEPCO un Japānas varas iestādes ilgstoši risināja radioaktīvā ūdens uzkrāšanas, filtrēšanas un uzglabāšanas jautājumus, lai mazinātu tā noplūdes risku jūrā un apkārtējā vidē. Šī problēma vēl ilgu laiku palika par vienu no galvenajiem remonta un atjaunošanas izaicinājumiem.

Sekas un ilgtermiņa ietekme

Kodolnegadījums radīja plašas vides, sociālas un ekonomiskas sekas:

  • Ilgtermiņa atstātas teritorijas un atkārtoti ierobežoti jeb slēgti lauksaimniecības zemes gabali tuvu spēkstacijai.
  • Veselības monitorings un ģenerālās veselības uzraudzības programmas iedzīvotājiem un darbiniekiem, kuriem bija iespējama paaugstināta starojuma iedarbība.
  • Ilgstoša atomelektrostacijas dekontaminācija un demontāža — process, kas var aizņemt vairākus desmitgadēs, kā arī būtiskas izmaksas un tehniskas grūtības, it īpaši bojātu reaktoru un izlietoto kodoldegvielu baseinu dēļ.

Ietekme uz kodolenerģijas politiku

Kodolnegadījums Japānā izraisīja plašas diskusijas par kodolenerģijas drošību un nākotni visā pasaulē. Enerģētikas nozares plāni tika pārskatīti, daudzas valstis pārbaudīja esošo reaktoru drošības standartus un pārskatīja paplašināšanas plānus. Piemēram, pēc Fukušimas notikumiem Starptautiskā Enerģētikas aģentūra samazināja savas aplēses par papildu kodolspēkstaciju jaudu, kas jāuzbūvē līdz 2035. gadam, bet daudzas valdības pastiprināja drošības prasības vai pieņēma politiskus lēmumus par kodolprogrammu tempu un apjomu.

Secinājums

Fukušimas Daiči katastrofa bija sarežģīta, daudzšķautņaina avārija, kurā ievērojami savstarpēji ietekmējās dabas katastrofa (zemestrīce un cunami), inženiertehniskas vājības un operatīvas problēmas. Tā radīja ilgtermiņa vides un sociālas sekas, piespieda pārvērtēt drošības standartus un ietekmēja globālas enerģētikas politikas izvēles. Atjaunošana, dekontaminācija un reaktoru demontāža turpinās un prasīs vēl daudzus gadus.