Atomelektrostacija
Atomelektrostacija ir tāda veida spēkstacija, kas ražo elektroenerģiju, izmantojot kodolreakciju siltumu. Šīs reakcijas notiek reaktorā. Spēkstacijā ir arī iekārtas, kas no reaktora atdala siltumu, lai darbinātu tvaika turbīnu un ģeneratoru un ražotu elektroenerģiju. Elektrību, ko ražo kodolspēkstacijās, sauc par kodolenerģiju.
Kodolspēkstacijas parasti atrodas netālu no ūdens, lai atdalītu reaktora radīto siltumu. Dažās atomelektrostacijās šim nolūkam izmanto dzesēšanas torņus. Kodolspēkstacijās kā kurināmo izmanto urānu. Kad reaktors ir ieslēgts, urāna atomi reaktorā sadalās divos mazākos atomos. Kad urāna atomi sadalās, tie izdala lielu siltuma daudzumu. Šo atomu sadalīšanos sauc par skaldīšanos.
Vispopulārākie atomi, kurus var skaldīt, ir urāns un plutonijs. Šie atomi ir nedaudz radioaktīvi. Atomi, kas rodas, sadaloties degvielas atomiem, ir stipri radioaktīvi. Mūsdienās skaldīšanās notiek tikai kodolreaktoros. Kodolreaktoros skaldīšanās notiek tikai tad, ja reaktora daļas ir pareizi izvietotas. Kodolspēkstacijas izslēdz reaktorus, kad veco kodoldegvielu nomaina pret jaunu.
Pasaulē ir aptuveni četri simti atomelektrostaciju, no kurām daudzas atrodas ASV, Francijā un Japānā. Dažas slavenas avārijas atomelektrostacijās bija 2011. gada Fukušimaskodolkatastrofa Japānā, 1986. gada Černobiļas katastrofa Ukrainā un 1979. gada Trīs jūdžu salas avārija ASV. Pret kodolenerģiju vērsta kustība Austrālijā iestājas pret jebkādu atomelektrostaciju būvniecību valstī.
Atomelektrostacija ar diviem reaktoriem (Philippsburg, netālu no Karlsrūes, Vācijā).
Kodolelektrostacija ar hermetizētu ūdens reaktoru.
Černobiļas atomelektrostacijas memoriāls.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir atomelektrostacija?
A: Atomelektrostacija ir tāda veida spēkstacija, kas ražo elektroenerģiju, izmantojot kodolreakciju siltumu. Šīs reakcijas notiek reaktorā.
J: Kā atomelektrostacija ražo elektroenerģiju?
A: Atomelektrostacijās izmanto iekārtas, lai no reaktora noņemtu siltumu, kas darbojas tvaika turbīnā un ģeneratorā, lai ražotu elektroenerģiju.
J: Kādu degvielu izmanto kodolspēkstacijās?
A: Kodolspēkstacijās kā kurināmo izmanto urānu. Kad reaktors ir ieslēgts, urāna atomi reaktorā sadalās divos mazākos atomos, izdalot lielu siltuma daudzumu. Šo atomu sadalīšanos sauc par skaldīšanos. Populārākie atomi, kas sadalās, ir urāns un plutonijs. Šie atomi ir nedaudz radioaktīvi.
Jautājums: Kur šodien var notikt tikai kodola skaldīšanās?
A: Skaldīšanās mūsdienās notiek tikai kodolreaktoros, kur, lai tā notiktu, reaktora daļām jābūt pareizi izkārtotām.
J: Cik daudz kodolspēkstaciju ir pasaulē?
A: Pasaulē ir aptuveni četri simti atomelektrostaciju, no kurām daudzas atrodas ASV, Francijā un Japānā.
J: Kādi ir daži slaveni negadījumi atomelektrostacijās?
A: Dažas slavenas avārijas atomelektrostacijās bija 2011. gada Fukušimas kodolkatastrofa Japānā, 1986. gada Černobiļas katastrofa Ukrainā un 1979. gada Trīs jūdzes salas avārija ASV.
Vai Austrālijā ir pret kodolenerģiju vērsta kustība?
A: Jā, Austrālijā ir pret kodolenerģiju vērsta kustība, kas iestājas pret jaunu atomelektrostaciju būvniecību valstī.
