Tundra — definīcija, tipi, klimats, flora un fauna

Fiziskajā ģeogrāfijā tundra ir vieta, kur koku augšanu kavē zema temperatūra un īss veģetācijas periods. Termins "tundra" cēlies no tūndâr, kas nozīmē "augstiene, tundra, kalni bez kokiem".

Pastāv trīs tundras veidi: Arktikas tundra, Antarktikas tundra un Alpu tundra. Visos šajos tipos augi pārsvarā ir zāle, sūnas un ķērpji. Dažās tundras daļās aug koki. Robežu starp tundru un mežu dēvē par koku līniju jeb Timberline.Pati teritorija aptver Ziemeļu puslodes Ziemeļu Ledus okeānu. Tundras bioma klimatu veido aukstums un sausums ziemā un aukstas vasaras. Tundras zeme ir neauglīga, bieži klāta ar akmeņiem.

Lielākā daļa ūdens tundrā ir sasalusi augsnē. Pastāvīgi sasalušo augsni sauc par mūžīgo sasalumu. Mūžīgais sasalums un spēcīgie vēji neļauj lielajiem kokiem izaugt ar dziļām saknēm. Augi tundrā ir mazi un aug tuvu zemei. Augi, ko sauc par spilveniem, tundrā aug ciešos kuplos, bet dominējošie augi ir ķērpji. Līšņaugi klāj klintis. Daži koki, kas aug tundrā, ir pundurvītolu vītolu un bērzu sugas.

Dziļais un aukstais sniegs ļoti apgrūtina dzīvi tundrā. Katram dzīvniekam ir jāpielāgojas, lai izdzīvotu. Dažiem ir biezs kažoks, kas ziemā kļūst balts. Citi ziemas mēnešos atrod vietas, kur pārziemot. Daži piemēri dzīvniekiem, kas dzīvo tundrā, ir grauzēji, zaķi, staltbrieži, karibu, vilki, polārlapsas, lāči, jūraszirgi, roņi un sniega pūces.

Kādi ir tundras veidi un to īpatnības

Arktikas tundra ir plašāk sastopamā forma un raksturo apgabali ap Ziemeļu Ledus okeānu. Tā ietver lielas zemes platības Kanādā, Alaskā, Grenlandē, Skandināvijā un Sibīrijā. Antarktikas tundra atrodama Antarktikas piekrastes un salās, kur apstākļi ļauj izdzīvot tikai sūnām, ķērpjiem un dažiem nezālju veidiem. Alpu (kalnu) tundra parādās augstkalnēs visā pasaulē — tur, kur temperatūra un skarbie apstākļi neļauj augt kokiem, neatkarīgi no ģeogrāfiskās platuma.

Klimats, augsne un mūžīgais sasalums

Tundras klimatu raksturo garas, aukstas ziemas un īss, vēss vai auksteni mitrs vasaras periods. Nokrišņu daudzums parasti ir zems, tāpēc tundru var saukt arī par aukstu tuksnesi dažos aspektos. Lielākā daļa ūdens klimata veidā paliek sasalis augsnē — to sauc par mūžīgo sasalumu (permafrostu). Virs mūžīgā sasaluma vasarā atdziest un atkusnē paliek plāna aktīvā slāņa grunts, kurā attīstās augi.

Mūžīgais sasalums ietekmē augsnes struktūru — bieži veidojas purvi, mitrāji, kā arī akmeņaina, neauglīga augsne ar zemu mikroorganismu aktivitāti. Tas arī nozīmē, ka tundra uzkrāj lielu daudzumu organiskā materiāla un oglekļa, kas var tik atbrīvots atmosfērā, ja permafrosts kūst.

Flora — kā augi pielāgojas

Tundras augi pielāgojušies aukstam, vējam un īsam veģetācijas periodam. Raksturīgas īpašības:

• augi ir zemi un blīvi — spilvenu veida augšana (cushion plants) palīdz saglabāt siltumu un pasargāt no vēja;
• īsi dzinumi un plašas lapas, kas ļauj ātri izmantot saules gaismu vasarā;
• daudzi augi ir sīki sakņi vai sakņu bumbuļi, kas glabā barības vielas;
• ķērpji, sūnas un zālaugi bieži dominē, jo tie iztur skarbus apstākļus;
• pundurkrūmi, piemēram, pundurvītolu vītolu un dažādas bērzu formas, var rasties vietās ar nedaudz siltāku mikroklimatu.

Tundrā sastopamie nozīmīgākie augi: ķērpji, sūnas, zāles, tundras makaroni (silītes), sīkie krūmi un dažas liānas vai izdzīvojušas koku formas. Veģetācijas sezona parasti ir tikai dažas nedēļas vai mēnešus.

Fauna — dzīvnieku pielāgošanās un dzīves cikli

Dzīvnieki tundrā attīstījuši īpašas pielāgošanās stratēģijas, lai izturētu aukstumu, ierobežotu pārtikas pieejamību un sezonālas izmaiņas:

• iepakojums un izolācija — bieza kažoka vai tauku slāņa uzkrāšana (piemēram, lāči, polārlapsas);
• krāsu maiņa sezonāli — dažu sugu kažoks ziemā kļūst balts, lai nodrošinātu maskēšanos (piem., sniega pūces, dažas lapsu populācijas);
• migrācija — daudzi putni un lieli zālēdāji, piemēram, karibu un staltbrieži, pavasarī migrē uz tundru baroties un vairoties, bet ziemā dodas uz dienvidiem;
• ziemošana un pārziemošana — grauzēji un citi mazie dzīvnieki izmanto alās vai sniega tuneles siltākai mikrovidei;
• ūdens dzīvnieki pie piekrastes — roņi, jūras putni un citi okeāna iemītnieki izmanto piekrastes resursus.

Konkrēti piemēri: grauzēji (piem., lazdas un zemes peles), zaķi (tundras zaķi), karibu un staltbrieži, plēsēji kā vilki un polārlapsas, lieli zīdītāji kā lāči, piekrastes jūras dzīvnieki — roņi un citas sugas, kā arī putni, piemēram, sniega pūces.

Cilvēki tundrā un ietekme

Ilgstoši tundrā dzīvojušās vietējās tautas (piem., samji, Neneci, Inuiti u. c.) pielāgojušās sarežģītajiem apstākļiem — nodarbojas ar medībām, zveju un dzīvnieku ganīšanu (piem., briežu vai renģu ganīšana). Mūsdienās tundru ietekmē arī rūpnieciskas darbības: naftas, gāzes ieguve, ceļu būve un ieguves rūpniecība, kas var iznīcināt delikātās augsnes un veicināt permafrostu iznīcināšanu.

Klimata pārmaiņas un aizsardzība

Globālās sasilšanas ietekmē tundra ir viena no visjutīgākajām zonām. Galvenie riski:

• permafrosta kūstoša — tas var izraisīt oglekļa un metāna atbrīvošanos, pastiprinot sasilšanu;
• krūmīguma palielināšanās (shrubification) — siltāks klimats ļauj krūmiem un pat kokiem izplatīties tuvāk ziemeļiem vai uz kalnu virsotnēm, mainot biotopus;
• migrējošu sugu izmaiņas un invazīvie organismi — jaunas sugas var iekarot vietu un mainīt ekosistēmu funkcijas;
• cilvēku spiediens — infrastruktūras izbūve, izcirtumi un resursu ieguve var neatgriezeniski bojāt tundras virsmas un augsni.

Lai saglabātu tundras bioloģisko daudzveidību un samazinātu klimata ietekmi, vajadzīga kombinācija no vietējās tautas zināšanām, zinātniskām izpētēm, ilgtspējīgas resursu apsaimniekošanas un starptautiskām vides aizsardzības iniciatīvām.

Svarīgākie secinājumi

• Tundra ir zema koku augšanas zonu, raksturo auksts klimats, īss vasaras periods un mūžīgais sasalums.
• Flora un fauna ir cieši pielāgojusies skarbajiem apstākļiem, taču ekosistēma ir jutīga pret klimata izmaiņām un cilvēka iejaukšanos.
• Permafrosts darbojas kā būtisks oglekļa krātuve — tā izmaiņas var radīt plašas sekas globālajam klimata sistēmam.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir tundra?

J: No kurienes cēlies termins "tundra"?

J: Kādi ir trīs tundras veidi?

J: Kādi augi aug tundrā?

J: Kā sauc robežu starp mežu un tundru?

J: Kāds klimats var būt tunda biomā?

J: Kādi dzīvnieki dzīvo tunda biomos?

Meklēt pēc burta