Gavēšana: definīcija, vēsture, veidi un reliģiskās tradīcijas

Gavēšana: izpratne, vēsture un dažādie veidi reliģijās — no Bībeles līdz budismam. Uzzini tradīcijas, noteikumus un mūsdienu pielietojumu.

Gavēšana ir sava veida atturība, kad persona brīvi izvēlas uz noteiktu laiku ierobežot vai pilnībā atteikties no ēšanas un/vai dzeršanas. Gavēšana var nozīmēt pilnīgu bada periodu, ūdens gavēni, vai arī daļēju ierobežojumu — piemēram, ēdiena veidu atlaišana (veģetārisms, atteikšanās no gaļas u. c.). Dažkārt ar to tiek saprasts arī atturēšanās no citiem baudas veidiem, piemēram, no dzimumdzīves vai masturbācijas, ja tā paredz noteikta reliģiska vai garīga prakse. Galvenais kritērijs ir brīvprātība — gavēnis zaudē nozīmi, ja tas tiek uzspiests pret personas gribu.

Vēsture un kultūrvēsturiska nozīme

Gavēšana kā prakse ir ļoti sena un sastopama daudzās reliģijās un kultūrās. Gavēšanas tradīcijas un filozofija minētas dažādos senajos tekstos, piemēram, Korānā, Mahabharatā, Upanišādēs un Bībelē — gan Vecajā, gan Jaunajā Derībā. Arī budismā tiek mācīts, ka paškontrole un mērena ēšana ir ceļš uz nirvānu un garīgu attīstību. Historiciski gavēšanu izmantoja kā grēku nožēlas līdzekli, rituālu tīrīšanu, meditācijas un sevis disciplīnas instrumentu, kā arī kā politiskā protesta formu (piem., badastreiki).

Gavēšanas veidi un formas

• Pilnais (bada) gavēnis: atteikšanās no ēdiena, reizēm arī no ūdens, uz noteiktu laiku.
• Ūdens gavēnis: tiek lietots tikai ūdens; ilgstošas formas prasa medicīnisku uzraudzību.
• Sausais (dry) gavēnis: atteikšanās no ēdiena un šķidrumiem; riskantāks un parasti īsāks.
• Daļējais gavēnis: ierobežota ēdienkarte (piem., bez gaļas, no piena produktiem vai bez sāls).
• Laika ierobežota ēšana / intermitējošais gavēnis: piemēram, 16:8 (ēšana 8 stundas dienā, gavēnis 16 stundas); populārs mūsdienu veselības un režīma pielietojums.
• Reliģiskie periodiskie gavēņi: piemēram, mēneša ilgais Ramadāns islāma tradīcijā (gavēšana no rīta līdz saulrietam), kristīgā Lieldienu gavēšana (lente), jūdu Jomkipurs (25 stundas bez ēdiena un dzēriena) u. c.
• Medicīniski vai terapeitiski gavēņi: īslaicīga uztura pārtraukšana pirms operācijām, pārbaudēm vai kā daļa no ārstēšanas protokoliem (piem., noteiktas diētas, kas veicina vielmaiņas pārslēgšanos).

Gavēšana reliģiskajās tradīcijās — daži piemēri

• Islāms: Ramadāna mēnesī ticīgie gavē no rīta līdz saulrietam; gavēnis ir viens no pieciem islāma pīlāriem.
• Kristietība: Lentes periods, kā arī atsevišķas gavēšanas dienas (piem., Katrā diena vai īpaši svētki atkarībā no denominācijas). Dažās baznīcās tiek praktizēta arī gavēšana kopā ar lūgšanām un nožēlu.
• Judaism: Jomkipurs (Nožēlas diena) ir stingrs 25 stundu gavēnis; ir arī citi mazāki gavēšanas dienas.
• Hinduism: regulāri ekadāši un citi svētku vai rituālu laikos notiek gavēšana; prakse un stingrība atšķiras pēc tradīcijas un ģeogrāfijas.
• Budisms: monastiskajās kopienās parasti tiek ievēroti noteikti ēšanas laiki un mērenība; lajiem ir svētku vai meditācijas laikā novērojami gavēšanas periodi.

Kam parasti ir izņēmumi — kuras personas netiek aicinātas gavēt

Gandrīz visos gadījumos ir izņēmumi attiecībā uz gavēņa ievērošanu. Tie attiecas uz šādām cilvēku grupām:

• mazgadīgie un bērni, kuriem augšana un attīstība prasa regulāru barošanu;
• grūtnieces un sievietes, kas baro bērnu ar krūti, jo barošana ietekmē gan mātes, gan bērna veselību;
• cilvēki ar hroniskām slimībām (diabēts, sirds slimības, nieru un aknu slimības u. tml.) vai tie, kas lieto regulāras zāles, kuru devas ir atkarīgas no ēdienreižu režīma;
• vecāka gadagājuma cilvēki ar vāja veselības stāvokļa pazīmēm;
• posesijas situācijās, kurās vajadzīga paātrināta atveseļošanās vai kur gavēšana var pasliktināt stāvokli;
• cilvēki, kas veic intensīvas fiziskās aktivitātes vai darbus, kuri prasa regulāru enerģijas uzņemšanu.

Ieguvumi un riski

Gavēšanai var būt gan pozitīvas, gan negatīvas sekas, atkarībā no ilguma, veida un personas veselības stāvokļa. Iespējamie ieguvumi (dažkārt atbalstīti pētījumos) var ietvert svara zudumu, uzlabotu insulīna jutību, psiholoģisku disciplīnu un subjektīvu garīgās skaidrības sajūtu. Tomēr ilgstoša vai nepareizi vadīta gavēšana var radīt dehidratāciju, elektrolītu traucējumus, vāju darbaspēju, galvassāpes, reiboni un nopietnākos gadījumos — orgānu bojājumu. Sauss gavēnis ir īpaši riskants, un to nedrīkst praktizēt bez profesionālas uzraudzības.

Praktiski ieteikumi un drošība

• Pirms sākt ilgāku vai eksperimentālu gavēšanu, konsultējieties ar ārstu, īpaši ja jums ir hroniskas slimības vai regulāri jālieto zāles.
• Sāciet ar īsākiem periodiem un vērojiet, kā jūtaties; pievērsiet uzmanību rehidrācijai un elektrolītu balansam, ja gavējat ilgāk par 24 stundām.
• Ja gavēšana ir reliģiska prakse, noskaidrojiet savas ticības kopienas noteikumus un iespējamus izņēmumus (piem., grūtnieces, slimiem). Daudzas reliģijas paredz atbrīvojumus konkrētās situācijās.
• Atgriežoties pie parastās ēdienreizes pēc ilgāka gavēņa, ēdiena uzņemšanu palieliniet pakāpeniski, lai neradītu gremošanas traucējumus.

Sociālā un ētiskā dimensija

Gavēšana nav tikai personiska izvēle — tā var būt sociāla vai politiska rīcība (piem., badastreiki), solidaritātes žests vai kopienas rituāls. Jebkurā gadījumā svarīgi respektēt indivīda izvēli un veselības vajadzības, un izvairīties no spiediena piespiest citus ievērot gavēni vai no tā bīstami atteikties.

Gavēšana ir daudzslāņaina prakse ar ilgu vēsturi un dažādām formām. Lai tā būtu droša un jēgpilna, nepieciešama apdomāta pieeja — ņemot vērā veselību, motivāciju un tradīciju prasības.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir gavēnis?

J: Vai ir izņēmumi no gavēņa ievērošanas?

J: Cik ilgi tiek praktizēts gavēnis?

J: Vai gavēņa laikā ir atļauti dzimumakti?

J: Vai gavēnis ietver atturēšanos no noteikta veida pārtikas?

J: Vai gavēņa laikā ir aizliegta masturbācija?

J: Kas budismā ir nirvāna?

Meklēt pēc burta