Pārtikas konservēšana: definīcija, galvenās metodes un principi

Pārtikas konservēšana ir visu to metožu un līdzekļu kopums, kas palīdz saglabāt pārtiku drošu un lietojamu ilgāku laiku. Ja pārtiku neapstrādā vai neuzglabā pareizi, tā bojājas no baktērijām, pelējuma, raugiem un citiem faktoriem. Cilvēki jau tūkstošiem gadu izmanto dažādas konservēšanas metodes, lai nodrošinātu pārtikas pieejamību sezonās, ceļojumos vai krīzes situācijās. Vienkāršākās metodes — piemēram, zivju vai gaļas žāvēšana karstā saulē — tiek praktizētas jau tūkstošiem gadu un daļa pamatiedzīvotāju tās lieto vēl šodien. Cits sena metode ir sāls izmantošana; žāvēšana un sālīšana bieži tiek apvienotas, lai pastiprinātu efektu.

Pārtika sabojājas galvenokārt tāpēc, ka mikroorganismi un pārtikas pašas fermentatīvās un oksidatīvās reakcijas to izmaina. Lai palielinātu derīguma termiņu un drošību, parasti tiek kombinēti vairāki paņēmieni. Ir vairākas pamatprincipu grupas, kas vada konservēšanas izvēli un efektivitāti.

Galvenie principi

Mikroorganismu iznīcināšana vai to vairošanās novēršana. To sasniedz ar termisku apstrādi (vārīšana, pasterizācija, sterilizācija, konservēšana burkās), starojumu (irradiācija) vai modernām metodēm kā augstspiediena apstrāde (HPP).
Mikroorganismu kontakta ierobežošana ar pārtiku. Iekļauj aseptisku iepakošanu, vakuuma iešūšanu, hermētiskus bundžojumus un higiēnas pasākumus ražošanas laikā, lai netiktu ievadīti piesārņotāji.
Pievienotas vielas, kas palēnina vai aptur mikroorganismu augšanu. Tā ir piedevas un konservanti (piem., sāls, cukurs, etiķskābe, nitrīti, sulfīti), ko lieto, lai novērstu bojāšanos; šo darbību bieži sauc par konservēšanu.
Ūdens aktivitātes (aw) samazināšana. Mikroorganismiem ir nepieciešama pieejama ūdens daļa. Žāvēšana, sālīšana, cukurošana un saldēšana samazina pieejamā ūdens daudzumu vai pieejamību, tādējādi palēninot mikrobu vairošanos.
Īpašas vides parametru mainīšana. To veic, mainot temperatūru (vēdināšana, saldēšana, atdzesēšana), pH vērtību (skābināšana, marinēšana, fermentācija) vai skābekļa pieejamību (vakumpakāšana, modificētā atmosfēra — MAP).

Galvenās metodes — īss pārskats

Žāvēšana un dehidratācija: samazina ūdens saturu; piemērots augļiem, dārzeņiem, gaļai un zivīm.
Sālīšana un kūpināšana: sāls izsūc ūdeni un kavē mikrobus; kūpināšana papildus piešķir antisepisku efektu un garšu.
Saldēšana: palēnina mikrobu aktivitāti un faktorisku reakciju ātrumu; pareizi iepakota saldēta pārtika var ilgstoši saglabāt kvalitāti.
Aukstā uzglabāšana (refrigerācija): lēnina mikroorganismu augšanu, bet neiznīcina visas mikrobu formas — derīguma termiņš tomēr ierobežots.
Sterilizācija un pasterizācija: termiska apstrāde, kas iznīcina patogēnos mikroorganismus; pasterizācija ir maigāka (piem., piena apstrāde), sterilizācija tiek lietota konserviem.
Konservēšana ar cukuru (sīrupos) un ievārījumi: augsta cukura koncentrācija samazina ūdens aktivitāti.
Skābēšana (marinēšana, pickling) un fermentācija: samazina pH, kas kavē patogēnus; fermentēti produkti bieži satur labvēlīgas mikrofloras sugas.
Hermētiskā iepakošana, vakuums un MAP: ierobežo skābekļa piekļuvi un aizkavē oksidāciju un aerobos mikroorganismus.
Modernas tehnoloģijas: starojums (irradiācija), augstspiediena apstrāde (HPP), pulsa elektriskie lauki un aseptiskā apstrāde nodrošina ilgāku glabāšanu, saglabājot uzturvielas un garšu.

Praktiski padomi un drošība

Apvienošana (hurdle tehnoloģija): bieži izmanto vairākus konservēšanas “barjeras” vienlaikus (piem., sālīšana + žāvēšana vai pasterizācija + hermētiska iepakošana), lai nodrošinātu drošību un labāku kvalitāti.
Ikdienā svarīgi ievērot higiēnu, pareizas temperatūras un laika režīmus (piem., termiskās apstrādes receptes), pārbaudīt iepakojuma integritāti (izsace, caurumi) un pareizi marķēt mājas konservus (datums, saturs). Uzmanieties no bojātiem konserviem (uzpūstas bundžas, neparasta smaka) un nepieļaujiet krustenisku piesārņojumu starp izejvielām.

Kopsavilkumā: pārtikas konservēšana balstās uz mikroorganismu iznīcināšanu vai to augšanas kavēšanu, voda aktivitātes samazināšanu, vides parametru maiņu un higiēniskiem pasākumiem. Gan tradicionālas, gan mūsdienīgas metodes ir svarīgas — izvēle atkarīga no pārtikas veida, pieejamajiem resursiem un vēlamā ilguma. Pareiza metožu kombinācija nodrošina uzturvērtību, garšu un, svarīgākais, drošību.

Pārtikas produktu konservēšanas metodes

Izplatīti šādi pārtikas produktu konservēšanas veidi:

ēdiena sildīšana vai cepšana (ciets kukurūzas miltu cepums saglabājas ēdams daudz ilgāk nekā bļoda ar svaigu kukurūzu).
Pasterizācija: Luijs Pasterizers atklāja, ka, vienkārši sildot pārtiku, tiek iznīcināta lielākā daļa mikroorganismu un tā ilgāk uzglabājas. Parasti pasterizē šķidrumus, piemēram, pienu. Tomēr karsēšana jāveic precīzi saskaņā ar noteiktu procedūru.
Pārveidot pārtiku ilgāk uzglabājamā veidā (piemēram, no svaiga kazas piena var izveidot sieru vai jogurtu, kas uzglabājas daudz ilgāk nekā svaigs piens).
Marinēšana: dārzeņu, gaļas vai zivju ievietošana sālsūdenī (sālījumā). Pārtikas produktu sālīšana: Apberot ar sausu sāli.
pārtikas produktu ievietošana burkā ar spirtu (etanolu) vai etiķi, ko dēvē arī par marinēšanu.
Liela cukura daudzuma pievienošana pārtikai (piemēram, ievārījumam vai augļiem burciņās ar cukuru un ūdeni).
Žāvēšana saulē vai cepeškrāsnī
Ēdiena kūpināšana ar degošas malkas dūmiem. Parasti to dara ar ēdienu, kas vispirms ir sālīts.
Pārtikas produktu uzglabāšana aukstumā vai saldēšanā, tostarp žāvēšana ar sasaldēšanu.
citu konservantu, piemēram, sorbātu (sorbīnskābes), sulfītu un nitrītu, pievienošana.

Dažādas pārtikas produktu konservēšanas metodes industrializētajās valstīs: pārtiku karsē un aizzīmogo burkās vai konservu kārbās.

Vairākas metodes

Daudzās izplatītākajās metodēs vienlaikus tiek izmantotas vairākas no šīm pieejām. Piemēram, burkās konservēti marinēti gurķi tiek karsēti, pēc tam ievietoti etiķa un sālījuma maisījumā. Augļu ievārījumus un želejas karsē un sajauc ar lielu daudzumu cukura. Dažus konservētus augļus karsē un pēc tam sajauc ar alkoholu (piemēram, brendiju) un lielu daudzumu cukura. Kūpinātus šķiņķus konservē sālījumā un pēc tam pakļauj dūmu iedarbībai no degošām šķeldām.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir pārtikas produktu konservēšana?

A: Pārtikas konservēšana ir veidi un līdzekļi, kas palīdz saglabāt pārtiku, lai to varētu uzglabāt vēlākai lietošanai.

J: Kāpēc pārtika bojājas?

A: Pārtika bojājas baktēriju dēļ, kas izraisa mikroorganismu izmaiņas.

J: Kā cilvēki tūkstošiem gadu ir saglabājuši pārtiku?

A: Cilvēki jau tūkstošiem gadu ir izmantojuši tādas metodes kā zivju vai gaļas strēmelīšu žāvēšana karstā saulē un sālīšana, lai saglabātu pārtiku.

J: Kādi ir pieci galvenie paņēmieni, ko izmanto, lai padarītu pārtiku ilgāk uzglabājamu?

A: Pieci galvenie paņēmieni, ko izmanto, lai padarītu pārtiku ilgāk uzglabājamu, ir mikroorganismu nogalināšana, mikroorganismu vairošanās novēršana, mikroorganismu un pārtikas kontakta novēršana, noteiktu piedevu izmantošana, lai novērstu vai palēninātu mikroorganismu augšanu (konservēšana), un vairāku paņēmienu kombinēšana.

Vai konservēšana ir metode, ko izmanto pārtikas produktu konservēšanā?

A: Jā, konservēšanu bieži izmanto kā pārtikas produktu konservēšanas metodi, izmantojot noteiktas piedevas, kas novērš vai palēnina mikrooganismu augšanu.

J: Vai mūsdienu metodes joprojām ir līdzīgas senajām metodēm?

A: Jā, daudzas mūsdienu metodes joprojām ir līdzīgas senajām metodēm, piemēram, žāvēšana un sālīšana.