Pārtikas produktu konservēšana
Pārtikas konservēšana ir par veidiem un līdzekļiem, kas palīdz saglabāt pārtiku. Ja pārtiku neapstrādā, tā bojājas no baktērijām. Cilvēki jau tūkstošiem gadu ir izmantojuši pārtikas konservācijas metodes, lai varētu uzglabāt pārtiku, ko ēst vēlāk. Vienkāršākās pārtikas konservēšanas metodes, piemēram, zivju vai gaļas strēmelīšu žāvēšana karstā saulē, ir izmantotas tūkstošiem gadu, un pamatiedzīvotāji tās izmanto vēl šodien. Cita sena metode ir sāls izmantošana, un bieži vien žāvēšanu un sālīšanu veic kopā.
Pārtika sabojājas, jo mikroorganismi to izmaina. Pastāv pieci galvenie paņēmieni, kas nodrošina ilgāku pārtikas produktu derīgumu:
- Mikroorganismu iznīcināšana vai to vairošanās novēršana.
- Tiek novērsts mikroorganismu kontakts ar pārtiku.
- Dažas piedevas novērš vai palēnina mikroorganismu augšanu; to bieži sauc par konservēšanu.
Parasti tiek kombinēti vairāki paņēmieni.
Pārtikas produktu konservēšanas metodes
Izplatīti šādi pārtikas produktu konservēšanas veidi:
- ēdiena sildīšana vai cepšana (ciets kukurūzas miltu cepums saglabājas ēdams daudz ilgāk nekā bļoda ar svaigu kukurūzu).
- Pasterizācija: Luijs Pasterizers atklāja, ka, vienkārši sildot pārtiku, tiek iznīcināta lielākā daļa mikroorganismu un tā ilgāk uzglabājas. Parasti pasterizē šķidrumus, piemēram, pienu. Tomēr karsēšana jāveic precīzi saskaņā ar noteiktu procedūru.
- Pārveidot pārtiku ilgāk uzglabājamā veidā (piemēram, no svaiga kazas piena var izveidot sieru vai jogurtu, kas uzglabājas daudz ilgāk nekā svaigs piens).
- Marinēšana: dārzeņu, gaļas vai zivju ievietošana sālsūdenī (sālījumā). Pārtikas produktu sālīšana: Apberot ar sausu sāli.
- pārtikas produktu ievietošana burkā ar spirtu (etanolu) vai etiķi, ko dēvē arī par marinēšanu.
- Liela cukura daudzuma pievienošana pārtikai (piemēram, ievārījumam vai augļiem burciņās ar cukuru un ūdeni).
- Žāvēšana saulē vai cepeškrāsnī
- Ēdiena kūpināšana ar degošas malkas dūmiem. Parasti to dara ar ēdienu, kas vispirms ir sālīts.
- Pārtikas produktu uzglabāšana aukstumā vai saldēšanā, tostarp žāvēšana ar sasaldēšanu.
- citu konservantu, piemēram, sorbātu (sorbīnskābes), sulfītu un nitrītu, pievienošana.
Dažādas pārtikas produktu konservēšanas metodes industrializētajās valstīs: pārtiku karsē un aizzīmogo burkās vai konservu kārbās.
Vairākas metodes
Daudzās izplatītākajās metodēs vienlaikus tiek izmantotas vairākas no šīm pieejām. Piemēram, burkās konservēti marinēti gurķi tiek karsēti, pēc tam ievietoti etiķa un sālījuma maisījumā. Augļu ievārījumus un želejas karsē un sajauc ar lielu daudzumu cukura. Dažus konservētus augļus karsē un pēc tam sajauc ar alkoholu (piemēram, brendiju) un lielu daudzumu cukura. Kūpinātus šķiņķus konservē sālījumā un pēc tam pakļauj dūmu iedarbībai no degošām šķeldām.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir pārtikas produktu konservēšana?
A: Pārtikas konservēšana ir veidi un līdzekļi, kas palīdz saglabāt pārtiku, lai to varētu uzglabāt vēlākai lietošanai.
J: Kāpēc pārtika bojājas?
A: Pārtika bojājas baktēriju dēļ, kas izraisa mikroorganismu izmaiņas.
J: Kā cilvēki tūkstošiem gadu ir saglabājuši pārtiku?
A: Cilvēki jau tūkstošiem gadu ir izmantojuši tādas metodes kā zivju vai gaļas strēmelīšu žāvēšana karstā saulē un sālīšana, lai saglabātu pārtiku.
J: Kādi ir pieci galvenie paņēmieni, ko izmanto, lai padarītu pārtiku ilgāk uzglabājamu?
A: Pieci galvenie paņēmieni, ko izmanto, lai padarītu pārtiku ilgāk uzglabājamu, ir mikroorganismu nogalināšana, mikroorganismu vairošanās novēršana, mikroorganismu un pārtikas kontakta novēršana, noteiktu piedevu izmantošana, lai novērstu vai palēninātu mikroorganismu augšanu (konservēšana), un vairāku paņēmienu kombinēšana.
Vai konservēšana ir metode, ko izmanto pārtikas produktu konservēšanā?
A: Jā, konservēšanu bieži izmanto kā pārtikas produktu konservēšanas metodi, izmantojot noteiktas piedevas, kas novērš vai palēnina mikrooganismu augšanu.
J: Vai mūsdienu metodes joprojām ir līdzīgas senajām metodēm?
A: Jā, daudzas mūsdienu metodes joprojām ir līdzīgas senajām metodēm, piemēram, žāvēšana un sālīšana.
