Hēravards Atmodas anglosakšu līderis pret Vilhelmu Iekarotāju
Hēravards Atmodas bija anglosakšu muižnieks, kurš kļuva par vienu no pazīstamākajiem pretiniekiem Vilhelmam Iemācītājam. Viņa galvenā bāze bija Elijas sala Austrumanglijā, un leģenda stāsta, ka viņš klejoja pa Fensu apgabalu — teritoriju, kas aptvēra Ziemeļkembridžšīru, dienvidu Linkolnšīru un rietumu Norfolku. Tur viņš organizēja un vadīja vietējo iedzīvotāju pretestību pret normāņu pārvaldi pēc 1066. gada.
Izsūtīšana un agrīnā dzīve
Pēc vairāku viduslaiku avotu versijām Hēravards tika izsūtīts no Anglijas ap 1060. gadu — precīzs laiks nav droši zināms — kad viņam bija aptuveni 14–18 gadi. Daži leģendu un hroniku avoti norāda, ka izsūtīšanu pieprasīja viņa paša tēvs, jo jaunais Hēravards esot bijis nemierniecisks vai problemātisks. Citi avoti sacīja, ka viņš pavadījis laiku kontinentā, iespējams, Flandrijā vai pie Skandināvijas pagastiem, kur papildinājis militārās prasmes un izveidojis kontaktus ar brīvprātīgajiem vai jūrasbraucējiem.
Cīņas un taktika
Par Hēravarda darbību pēc Normanu iekarošanas ir saglabājušās dažādas liecības, un daļa no tām ir apvīta leģendām. Sākotnēji viņš izmantojis fenu teritoriju — purvainu, grūti pieejamu apvidu — kā militāru priekšrocību, vadot g bezregulārus uzbrukumus, izlūkošanas darbības un slazdus pret normāņu garnizoniem. Dažās hronikās minēta sadarbība ar citiem anglosakšu līderiem un vietējiem iedzīvotājiem, kā arī iespējamā palīdzība no Skandināvijas vai dāņu jūras spēkiem, taču precīzs alianses raksturs un apjoms avotos atšķiras.
Avoti un leģendārais tēls
Par Hēravarda dzīvi un darbiem galvenokārt ziņo viduslaiku teksti, piemēram, Gesta Herewardi un Liber Eliensis (Elijas grāmata). Šie avoti bieži sajauc vēsturiskus notikumus ar mītisku izvērtējumu, tādēļ daudzas detaļas ir pretrunīgas vai grūti pārbaudāmas. Viņa iesauka “Atmodas” (angliski “the Wake”) tulkojama dažādi — to skaidro kā “modrs”, “uzmanīgs” vai arī saista ar ģimenes vārdu; precīza izcelsme nav pilnībā skaidra.
Mantojums
Hēravards ir palicis kā tautas varonis un pretestības simbols pret svešu varu. Viņa stāsts iedvesmojis romānus, lugas un folkloru, un Ēlijas apkārtne vēl ilgi pēc viduslaikiem turpināja asociēties ar šī līdera varoņdarbiem. Mūsdienu vēsturni cenšas nošķirt faktus no mītiem, bet Hēravarda tēls joprojām ieņem svarīgu vietu Lielbritānijas lokālajā un literārajā mantojumā.
Normandiešu uzbrukums Elijas salai
Nav precīzi zināms, kad notika nākamais notikums, taču tiek uzskatīts, ka tas notika ap 1069. un 1070. gadu. Pēc izsūtījuma Herevards atgriezās dzimtas mājās, kur atklāja, ka normāņi bija nogalinājuši viņa brāli un novietojuši viņa galvu virs durvīm. Herevards vēlējās atriebties un nogalināja vairākus normāņus, viņu galvas novietojot brāļa galvas vietā. Pēc tam Hēvervalds aizbēga uz Fensu, kur viņu patvērumu sniedza abats Tūrstans.
Ap 1070. gada pavasarī Hēravards Būdams un Dānijas karalis Svins ieņēma Eli salu. Hēvervalds šo salu padarīja par savu bāzi sacelšanās sacelšanai pret normāņiem.
1070. gada 1070. gada jūnijā Hēvervalds iebruka Pīterboro abatijā, lai izrādītu nepakļaušanos normāņiem. Viņš paziņoja, ka aizvedīs abatijas dārgumus glabāšanā prom no normāņiem. Dažos avotos minēts, ka viņa tēvocis bija abatijs, un Herevards pierunāja tēvoci viņu nogalināt.
Primārie avoti
Par Hēravarda dzīvi ir vairāki pirmavoti. To precizitāti ir grūti novērtēt. Tie ir Pēterboro abatijā rakstītās anglosakšu hronikas versija ("E manuskripts" jeb Pēterboro hronika), Domesday Book (DB), Liber Eliensis (Elijas grāmata) un visdetalizētākā - Gesta Herewardi (Gesta).
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas bija Hēravards Atmodas vīrs?
A: Herevards Atmodas bija anglosakšu dižciltīgais, kurš pretojās Viljamsam Iemācītājam.
J: Kur atradās Herevarda Atmodas bāze?
A: Herevarda Atmodas bāze bija Elijas sala Austrumanglijā.
J: Kāda ir leģenda par Hereward the Wake?
A: Saskaņā ar leģendu Hereward the Wake klīda pa Fens, aptverot Ziemeļkembridžšīru, Dienvidu Linkolnšīru un Rietumnorfolku, un vadīja tautas pretestību Viljamam iekarotājam.
J: Kāpēc Hereward the Wake tika izsūtīts no Anglijas?
A: Edvards Konfesors izsūtīja Hēvervardu Veiku no Anglijas ap 1060. gadu, lai gan precīzs datums nav zināms. Daži avoti norāda, ka izsūtīšanu pieprasīja viņa paša tēvs, jo viņš bija nemiernieks.
J: Kāds bija Herevarda Atmodas vecums, kad viņu izsūtīja no Anglijas?
A: Hereward the Wake bija aptuveni 14 vai 18 gadus vecs, kad viņu no Anglijas izsūtīja Edvards Confessor.
J: Kur Hēvervalds Veiks vadīja tautas pretestību pret Viljamu Iemācītāju?
A: Herevards Veiks vadīja tautas pretestību pret Viljamu Iemācītāju Fensā, kas aptver Ziemeļkembridžšīru, Dienvidu Linkolnšīru un Rietumnorfolku.
J: Ko darīja Hēvervalds Veiks, lai pretotos Viljamam iekarotājam?
A: Herevards Veiks pretojās Viljamam iekarotājam, jo viņš vadīja tautas pretestību Fensā.
