Fen (sārmainais purvs): īpašības, flora un atjaunošana
Sārmainais purvs (fen) ir viens no četriem galvenajiem mitrāju veidiem. To baro ar minerālvielām bagāts virszemes ūdens vai gruntsūdeņi, tāpēc ūdens parasti ir neitrāls vai sārmains ar salīdzinoši augstu izšķīdušo minerālvielu saturu, bet ar ierobežotu citu augu barības vielu piegādi. Sārmainie purvi ir minerotrofiskas sistēmas — to raksturo pastāvīga vai periodiska pieplūde no apkārtējās ainavas vai dziļākiem gruntsūdeņiem, kas uztur konkrētu ķīmisko sastāvu (augstāku bāzu saturs un pH) un atšķirīgu biotopu no skābajiem purviem.
Īpašības un ūdens režīms
Sārmainajiem purviem raksturīgs:
- pH un minerālvielas: ūdens bieži ir neitrāls līdz sārmaināks (parasti apmēram pH 6–8), ar paaugstinātu kalcija, magnija un citu bāzu saturu;
- Augsnes tips: veidojas rindu vai platlapu kūdra un bieži vien dominē segveida kūdra, kas atšķiras no skābo purvu sfagnu kūdras;
- Ūdens režīms: fenus uztur pastāvīgs vai sezonāls minerālvielām bagāts ūdens plūsmas režīms — mazas upes, piesātināti gruntsūdeņi vai svārstības pie ezeriem un upēm;
- Fluktuācijas nozīme: daudzu fenu augu sugu izplatība ir cieši saistīta ar ūdens līmeņa sezonalitāti un barības vielu koncentrāciju — pat nelielas izmaiņas ūdens režīmā var kardināli mainīt biotopu.
Raksturīgā flora un indikatorsugas
Sārmainajos purvos parasti dominē zāles un grīšļi, kā arī plašs variozītāšu klāsts citiem zālaugiem un sūnām. Bieži sastopamas brūnas sūnas, tostarp Scorpidium vai Drepanocladus — tās ir tipiskas fenu sugas, kas atšķiras no skābo purvu sfagnu sūnām.p8
Tipiskas fenu grupas un sugu piemēri:
- Stiprākās zālaugu sugas: dažādas Carex (grīšļu) sugas, piemēram, pļavgrīšļi (Carex rūtiņas sugas) un ūdensgrīšļi (Carex rostrata); dažkārt sastopami arī Phragmites australis (jūras niedre) un Juncus sugas;
- Sūnas: brūnās sugas kā Scorpidium un Drepanocladus, kas norāda uz minerālvielām bagātu vidi;
- Kartupeļaugi un retas ziedaugi: fenos bieži ir daudzveidība — orhidejas (piem., Dactylorhiza sugas), sārmainas pļavas augi un pat plēsīgie augi, piemēram, Pinguicula (maltītāji), kuri izmanto kukaiņus kā papildus barības avotu.ch9
Purvājiem ir raksturīgs augu sugu kopums, kas bieži tiek izmantots kā vides apstākļu rādītāji — tās sauc par purvu indikatorsugām. Šīs sugas palīdz noteikt fen tipoloģiju un ūdens ķīmiskās īpašības.
Atšķirības no skābiem purviem (peļķēm)
Sārmainie purvi atšķiras no skābiem purviem, kas ir skābi, ar zemu minerālvielu saturu, kur parasti dominē grīšļi un krūmāji, kā arī bagātīgās sfagnu sūnas. Skābie purvi veido citas kūdras kvalitātes un atbalsta citus organismu kopienas, tādēļ gan aizsardzības, gan apsaimniekošanas pieejas var atšķirties.p8
Ekosistēmas pakalpojumi un nozīme
- Biodaudzveidība: fenos dzīvo daudzas retas un specializētas augu un bezmugurkaulnieku sugas;
- Uzturvērtības filtrācija: minerālvielu bagātie ūdeņi tiek daļēji stabilizēti un filtrēti, fenos notiek ķīmiskas mijiedarbības starp ūdeni un substrātu;
- Ogļskābās emisijas un oglekļa krājums: purvi uzkrāj kūdru un darbojas kā oglekļa krātuves — to degradācija var izraisīt CO2 emisijas;
- Klimata atspoguļošana: fenu veselība reaģē uz klimata un hidrologa izmaiņām, tāpēc tie ir svarīgi monitoringa objekti.
Apdraudējumi
Agrāk un arī mūsdienās sārmainie purvi ir cietuši no vairākām cilvēka darbībām:
- Meliorācija un drenāža: lauksaimniecības un mežsaimniecības drenāža pazemina gruntsūdens līmeni, veicinot kūdras oksidāciju un biotopu izmaiņas;
- Kūdras ieguve: kūdras izciršana maina substrātu un iznīcina fenu stādījumus;
- Barības vielu piesārņojums: minerālmēslojumu noplūdes un attīrīšanas notekūdeņi var bagātināt fenus ar slāpekli un fosforu, veicinot invazīvu veģetāciju un zudumus speciālajām sugām;
- Kokaugu invāzija: egļu, priedes vai kļavas ieaudzēšanās var pārveidot atklātas mitrās pļavas par krūmājiem vai mežiem;
- Klimata pārmaiņas: ilgstoši sausumi, siltāks klimats vai izmaiņas nokrišņu režīmā var mainīt ūdens līmeni un fenu funkcijas.
Atjaunošana un apsaimniekošana
Daudzi sārmainie purvi šobrīd tiek atjaunoti, izmantojot mūsdienīgas apsaimniekošanas metodes. Galvenie atjaunošanas mērķi ir atjaunot dabisko ūdens plūsmas režīmu, saglabāt vai uzlabot ūdens kvalitāti un novērst kokaugu invāziju.ch13
Parasti veicamie pasākumi:
- Meliorācijas ierobežošana un drenāžas aizvēršana: grāvju aizbēršana ar kūdras/ķieģeļu/ koka aizsprostiem vai speciāliem dambjiem, lai palielinātu ūdens līmeni un atjaunotu piesātinātas augsnes apstākļus;
- Kokaugu un krūmu regulēšana: koku ciršana un regulāra krūmu apsaimniekošana palīdz atjaunot atklātu fenu pļavu stāvokli; dažkārt izmanto mehānisku izciršanu un sekojošu regulu;
- Barības vielu kontro\le: apkārtējo lauksaimniecības zemju apsaimniekošanas izmaiņas, buferjoslas un notekūdeņu pārvaldība, lai samazinātu slāpekļa un fosfora noplūdi;
- Veģetācijas atjaunošana: noteiktos gadījumos tiek pārvietotas fenā tipiskās augu masas (sodu transplantācija), veicina brūnās sūnas un grīšļu atjaunošanos, kā arī tiek ierobežota invazīvo sugu izplatība;
- Ilgtspējīga apsaimniekošana: zema intensitāte ganībās vai regulāra pļaušana (vēlāk nogriežot zāli) var uzturēt fenu atklātu un bagātīgu sugu sastāvu;
- Monitoring un adaptīva pārvaldība: ilgtermiņa ūdens līmeņa, ūdens ķīmijas un veģetācijas novērošana, lai pielāgotu atjaunošanas pasākumus un novērtētu to efektivitāti.
Veiksmīga atjaunošana prasa ģeohidroloģisku izpēti, sadarbību ar zemes īpašniekiem un ilgtermiņa finansējumu. Atsevišķu purva augu sugu izplatība un atjaunošanās potenciāls bieži ir tieši saistīts ar precīzu ūdens režīma un barības vielu kontroles atjaunošanu.
Apkopojot: sārmainie purvi ir nozīmīgi un daudzveidīgi mitrāji ar raksturīgu minerālvielām bagātu vidi, tie nodrošina vērtīgus ekosistēmu pakalpojumus un atbalsta retas sugas. Lai tos saglabātu, nepieciešama sistemātiska aizsardzība, atjaunošana un ilgtspējīga apsaimniekošana.


Neliels mitrs, aizaudzis ar augiem, iespējams, līdzīgs sākotnējam purvu biotopam.


Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir fen?
A: Purvs ir viens no četriem galvenajiem mitrāju veidiem, ko parasti baro minerālvielām bagāts virszemes ūdens vai gruntsūdeņi. Tajā ir neitrāls vai sārmains ūdens ar salīdzinoši augstu izšķīdušo minerālvielu līmeni, bet maz citu augu barības vielu.
J: Kādi augi parasti sastopami purvos?
A: Purvos parasti dominē zāles un grīšļi, un tajos parasti aug brūnas sūnas, piemēram, Scorpidium vai Drepanocladus. Tajos var būt arī plēsīgie augi, piemēram, Pinguicula.
J: Kā atšķiras atsevišķas purvu augu sugas?
A: Atsevišķu purva augu sugu izplatība bieži vien ir cieši saistīta ar ūdens režīmu un barības vielu koncentrāciju.
J: Ar ko purvs atšķiras no purva?
A: Purvi atšķiras no purviem, kas ir skābi, ar zemu minerālvielu saturu un kuros parasti dominē grīšļi un krūmāji ar bagātīgām sfagnu sūnām.
J: Kādi postījumi pagātnē ir nodarīti dažiem purviem?
A: Dažiem purviem pagātnē ir nodarīts kaitējums, nosusinot zemi un izcērtot kūdru.
J: Kā šīs bojātās platības var atjaunot?
A: Bojātās platības var atjaunot, izmantojot mūsdienīgas apsaimniekošanas metodes, kas vērstas uz dabiskā ūdens plūsmas režīma atjaunošanu, ūdens kvalitātes saglabāšanu un kokaugu invāzijas novēršanu.
J: Kas ir "purvu indikatorsugas"? A: Purvu indikatorsugas ir noteiktas augu sugas, kas ir labākie vides apstākļu rādītāji noteiktā teritorijā.