Bejē (Bayeux) gobelēns — 11. gs. izšuvums par Normandijas iekarošanu

Bejē (Bayeux) gobelēns — 11. gs. izšuvums, vizuāla vēsture par Normandijas iekarošanu; unikāls anglosakšu amatniecības, viduslaiku dzīves un kara liecinieks.

Bejē gobelēns ir apmēram 0,5 x 68,38 metrus garš izšūts audums — nevis īsts gobelēns, kurā attēloti notikumi, kas noveda pie normāņu iekarošanas Anglijā, kā arī paši iebrukuma notikumi. Gobelēns satur īsas latīņu parakstītes pie daļas ainu un šobrīd ir izstādīts īpašā muzejā Bejē, Normandijā, Musée de la Tapisserie de Bayeux.

Darbs attēlo notikumus ap 1066. gadu — no politiskajām intriģām, Harolda solījuma līdz Viljama iebrukumam un Haustingas kaujai. Gobelēnā redzami divi galvenie pretinieki: anglosakšu angļi , kurus vada kronētais Harolds Godvinsons (attēlots ar dažādām ainu rindām un latīņu parakstiem), un normāņi, kurus vada Viljams Aizkarotājs. Gobelēnā redzamas arī kuģu ainas, kavalērija, prāvas grupas un ikdienas dzīves skices — tas ir gan vēsturiska aprakstījuma, gan vizuālas stāstniecības piemērs.

Izcelsme, autori un laiks

Par gobelēna pasūtītāju tradicionāli uzskata Bejē bīskapu Odo, Viljama pusbrāli, un pārsvarā tiek pieņemts, ka to darināja anglosakšu amatnieki Anglijā drīz pēc 1066. gada. Tāpēc šo izstrādājumu bieži min kā vienu no nozīmīgākajiem anglosakšu mākslas paraugiem — lai gan pasūtītājs bija normānis, izpilde, visticamāk, bija angļu amatnieku roku darbs. Gobelēns datēts ar 11. gadsimta otro pusi un tiek uzskatīts gan par mākslas, gan par vēstures dokumentu.

Izgatavošana un tehnika

Atšķirībā no īsta gobelēna, kurā ornaments tiek ieausts auduma struktūrā, Bejē darbs ir izšuvums izšūts ar vilnas dziju uz lina auduma pamatnes. Izšūšanā izmantotas divas pamatmetodes: kontūrdūri (bieži saukti par stublāja dūrienu), kas apzīmē figūru un rakstu kontūras, un gultšanas-pielādēšanas dūriens (laid and couched), kas aizpilda lielākas laukuma daļas. Lina audums ir salocīts paneļos un daudzviet ir lāpīts un restaurēts, jo darbs ir pakļauts nodilumam un gadsimtu laikā veiktiem remontiem.

Krāsu palete ir salīdzinoši ierobežota, taču efektīvi lietota — galvenās dzijas krāsas ir terakotas vai rūsgana, zili zaļa, blāvi zelta, olīvu zaļa un zila, ar pavisam nelielu daudzumu tumši zilas vai melnas un salvijas zaļas. Krāsu toņi ļauj izveidot kontrastu un uzsvērt personāžu apģērbu, ieročus un kuģus.

Satura nozīme un saglabāšana

Bejē gobelēns ir unikāls avots vēsturniekiem, mākslas pētniekiem un etnogrāfiem — tas sniedz informāciju par 11. gadsimta apģērbu, bruņojumu, kuģu būves risinājumiem, karaspēka organizāciju un pat par drošības un komunikācijas metodēm. Gobelēns arī satur īsas latīņu parakstītes, kas palīdz interpretēt attēloto notikumu secību.

Līdzīgi kā citus agrīno viduslaiku izšūtus pakaramos, šo darbu parasti dēvē par "gobelēnu", lai gan tehniski tas nav ieausts gobelēns. Tā saglabāšana prasa īpašu klimata kontroli, restaurācijas darbus un uzmanīgu ekspozīciju. Gobelēns pašlaik ir publiski pieejams apskatei Musée de la Tapisserie de Bayeux, kur muzejnieki nodrošina tā aizsardzību un pētniecību.

Kopumā Bejē gobelēns ir gan mākslas meistardarbs, gan neatsverams vēstures dokuments, kas sniedz tiešu vizuālu liecību par vienu no Eiropas viduslaiku svarīgākajiem notikumiem — normāņu iekarošanu Anglijā.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Bejē gobelēns?

J: Kur to var apskatīt?

J: Kas bija abi gobelēnā attēlotie karotāji?

J: Kāpēc šis gobelēns tiek uzskatīts par nozīmīgu anglosakšu mākslas paraugu?

Vai tas ir īsts gobelēns vai izšuvums?

J: Kādas krāsas tiek izmantotas gobelēnā?

Meklēt pēc burta