Vidžajanagaras (Vijayanagara) impērija — Dienvidindijas varenība 1336–1660

Vidžajanagaras impērija (1336–1660) — Dienvidindijas varenība: Hampi galvaspilsēta, bagātība, militārā un kultūras ietekme, stāsti par spožu tirdzniecību un mantojumu.

Vidžajanagaras impērija bija Indijas impērija. No 1336. gada un vēlāk tā atradās Dekānā, pussalā un Indijas dienvidos. To dibināja Harihara (Hakka) un viņa brālis Bukka Raja. Impērijas nosaukums cēlies no tās galvaspilsētas Vidžajanagaras (Vijayanagara), tagad Hampi mūsdienu Karnataka, Indijā. Tā sākās 1336. gadā un beidzās 1660. gadā, lai gan pēdējā gadsimtā tā sāka zaudēt savu varu. Stāsti par impērijas rašanos un vēsturi nav droši zināmi, lai gan stāstus par impērijas bagātību un varenību aprakstīja Eiropas ceļotāji, piemēram, portugāļu ceļotāji Domingo Paes un Nuniz, kā arī venēciešu ceļotājs Nikolo da Konti.

Īss vēsturisks pārskats

Vidžajanagara izauga kā politiska un militāra pretnostatījuma centrs pret musulmaņu sultanātiem, kas veidojās Dekānā pēc Bahmani sultanāta sašķelšanās. Sākotnējā Sangamas dinastija nostiprināja valsts pamatus, bet vēlāk valdīja Saluva, Tuluva un Aravidu dinastijas. Impērijas varenākie laiki saistās ar Tuluva dinastiju, īpaši ar ķēniņu Krishnadevaraya (valdīja 1509–1529), kurš paplašināja robežas, veicināja ekonomisko uzplaukumu un kultūras ziedu.

Pārvalde un sabiedrība

Vidžajanagara pārvalde balstījās uz centru ar spēcīgu kara un administratīvo aparātu. Nozīmīga loma bija nayaka sistēmai — militāriem vadītājiem, kuri saņēma zemes un nodokļu ieņēmumus apmaiņā pret militāru un administratīvu lojalitāti centrālajai varai. Šī sistēma palīdzēja ātri mobilizēt spēkus, bet ilgtermiņā deva spēku vietējiem feodāļiem, kas veicināja impērijas sašķelšanos pēc centrālās varas vājuma.

Ekonomika un tirdzniecība

Ekonomika balstījās uz lauksaimniecību (svarīga bija laistīšana un dambju sistēmas), amatniecību un iekšējo un ārējo tirdzniecību. Vidžajanagara bija svarīgs starptautisko tirdzniecības ceļu punkts: ostas Dienvidindijā apkalpoja tirdzniecību ar pēcgaršvielām, kokvilnu un tekstilizstrādājumiem, kā arī ar zirgām un metālizstrādājumiem. Portugāļi, ar kuriem impērija mijiedarbojās gan tirdzniecībā, gan diplomātijā, atstāja savus aprakstus par Hampi greznību.

Kultūra, valodas un reliģija

Impērijā attīstījās vairākas literārās un mākslas tradīcijas — patronēta tika telugu, kannada un sanskrita literatūra. Tika celti lieli tempļi, kuri pildīja gan reliģiskas, gan sociālas funkcijas. Hindu templis un svētceļojumu centri, piemēram, Virupakša un Vittala Hampi tuvumā, kļuva par nozīmīgiem kultūras un ekonomikas centriem. Impērija bija hindu dominēta, bet tajā pastāvēja reliģiska daudzveidība un dažādas mistiskas kustības.

Arhitektūra un Hampi

Vidžajanagaras arhitektūra apvienoja dravīdu tempļu stilu ar vietējiem un importētiem elementiem. Hampi (tagad UNESCO Pasaules mantojuma vieta) saglabā lielu skaitu drupu: tempļus, pilsdrupas, paviljonus, lielus akmens tirgus laukumus un šķēršļus. Slavenie piemēri ir Vittala tempļa izcils akustiskais elementi un Virupakša templis. Hampi drupas liecina par pilsētas urbanistiku, tirgus dzīvi un agresīvām militārām ierīcēm.

Militārā vara un kritiskie konflikti

Vidžajanagaras armija sastāvēja no bruņiniekiem, konjūras, kaujas ziloņiem un ieroču vienībām. Impērija regulāri karoja ar Bahmani sultanāta pēctečiem — pieciem Dekānas sultanātiem — par ietekmi un teritorijām. Kritisks brīdis bija 1565. gada Talikotas kauja (Battle of Talikota), kurā vairāku Dekānas sultanātu koalīcija smagi sakāva Vidžajanagaras spēkus. Pēc šīs sakāves Hampi tika plaši iznīcināta, ekonomika un centrālā vara ievērojami vājinājās.

Norietošā posma iemesli un mantojums

Pēc 1565. gada impērija saglabājās vēl dažas desmitgades, bet tā vairs neatguva agrāko spēku. Norietu veicināja militārie zaudējumi, iekšējās ķildas starp vietējiem līderiem, ekonomiskās izmaiņas tirdzniecības plūsmās un nākotnes Eiropas lielvaru ietekme piekrastē. Tomēr Vidžajanagara atstāja ilgstošu mantojumu: tās arhitektūra, māksla, literatūra un kultūras institūcijas ietekmēja Dienvidindijas vēsturi un identitāti. Hampi drupas un izpēte sniedz svarīgu liecību par impērijas izcilību un sarežģītību.

Avoti un ceļotāju apraksti

Eiropiešu ceļotāju, īpaši portugāļu hronistu, apraksti — piemēram, Domingo Paes un Nuniz — sniedz spilgtus, bet reizēm subjektīvus liecības par impērijas bagātību un pilsētas izskatu. Arheoloģiskie izrakumi un mūsdienu vēsturnieku pētījumi palīdz labāk izprast Vidžajanagaras institūcijas, ekonomiku un ikdienas dzīvi.

Meklēt pēc burta