Sers Peter Brian Medawar OM CBE FRS (1915. gada 28. februāris - 1987. gada 2. oktobris) bija britu biologs. Viņš ir plaši pazīstams kā viens no imūnās tolerances un transplantācijas bioloģijas pamatlicējiem.
Medavars piedzima 1915. gadā, un bērnību pavadīja starptautiskā vidē; vēlāk lielāko daļu dzīves un karjeras nodzīvoja Lielbritānijā, kur izglītojās un strādāja. Viņa zinātniskā ievirze un radošā pieeja eksperimentālajām problēmām palīdzēja mainīt izpratni par to, kā imūnsistēma atšķir „savu” no „āra” un kā šīs atšķirības dēļ notiek transplantātu atgrūšana.
Pētījumi un atklājumi
Viņa darbs bija nozīmīgs ādas transplantācijas un orgānu transplantācijas jomā. Medavars demonstrēja ar dzīvnieku eksperimentiem, ka citu cilvēku vai dzīvnieku audu transplantāti parasti tiek noraidīti imūnās atbildes dēļ, taču reizēm no šīs reakcijas var izvairīties. Viņš parādīja, kā agrīna (piemēram, embrionālā vai neonatālā) pakļaušana svešām šūnām vai audiem var novest pie tā, ka organisms vēlāk šos audus pieņem — fenomens, ko sauc par iegūto imūno toleranci.
Medavara eksperimenti sniedza spēcīgus pierādījumus par tolerances iespējām un palīdzēja precizēt klonālās selekcijas un citu imūnoloģijas teoriju nozīmi. Kopā ar teorētiskajiem ieguldījumiem, ko sniedza Frenks Makfarleins Bērnets (Frank Macfarlane Burnet), šie atklājumi mainīja izpratni par imūnās atbildes mehānismiem un atvērta ceļu mūsdienu transplantācijas praksēm.
Nobela prēmija un atzinība
1960. gadā viņam kopā ar seru Frenku Makfarleinu Bērnētu (Frank Macfarlane Burnet) tika piešķirta Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā par ieguldījumu imūnās tolerances izpratnē. Apbalvojums atzina gan eksperimentālo darbu, kas demonstrēja tolerances fenomenu, gan teorētiskos ieskatus, kas skaidroja imūnās sistēmas darbību.
Ietekme un mantojums
Medavara atklājumi deva praktisku pamatu orgānu transplantācijai, imūnsupresijai un jauniem pieejas punktiem imūnterapijā. Viņa darbi sekmēja gan balstpētījumus, gan klīniskos uzlabojumus, kas palielināja transplantātu izdzīvošanu un pacientu izredzes. Tāpat viņš audzināja un iedvesmoja vairākas zinātnieciskas paaudzes.
Bez pētniecības Medavars bija pazīstams arī kā skaidrs un asprātīgs zinātnes rakstnieks — viņa eseju un grāmatu stils padarīja sarežģītas idejas viegli saprotamas plašākai auditorijai. Viņa publicētie darbi joprojām tiek lasīti gan studentu, gan pētnieku vidū.
Profesionalā un personīgā dzīve
Līdz brīdim, kad pēc insulta viņš kļuva daļēji invalīds, Medavars bija Nacionālā medicīnas pētījumu institūta direktors Mill Hill, Londonā. Viņa karjera bija piepildīta ar vadošām amatvietām, godalgotām publikācijām un starptautisku atzinību.
Peter B. Medawar mūža darbu vērtē kā vienu no izšķirošajiem ieguldījumiem 20. gadsimta imūnoloģijā — viņa pētījumi un raksti joprojām ietekmē gan bāzes pētniecību, gan klīnisko praksi organu transplantācijas un imūnterapijas jomā.