John Howard
Džons Vinstons Hovards (John Winston Howard, dzimis 1939. gada 26. jūlijā) ir bijušais Austrālijas politiķis, kurš bija 25. Austrālijas premjerministrs no 1996. gada 11. marta līdz 2007. gada 3. decembrim. Džons Hovards ir otrais Austrālijas premjerministrs ar visilgāk nostrādāto amatu pēc Roberta Mencieša (Robert Menzies). Džons Hovards ir Liberālās partijas biedrs.
Džons Hovards bija jurists, pirms kļuva par politiķi. No 1974. līdz 2007. gadam viņš bija parlamenta deputāts. No 1977. līdz 1983. gadam viņš bija Malkolma Freizera valdības kasieris. Malkolms Freizers 1987. gada vēlēšanās zaudēja Bobam Hokam. 2007. gada 24. novembrī Džons Hovards zaudēja Kevīnam Rūdam un savu vietu parlamentā atstāja Maksīnai Makkei. Viņš kļuva par otro premjerministru pēc Stenlija Brūsa 1929. gadā, kurš zaudēja parlamenta deputāta vietu.
Agrīnā dzīve
Džons Hovards ir ceturtais Monas (dzimusi Kell) un Ljalla Hovarda dēls. Viņa vecāki apprecējās 1925. gadā. Viņa vecākais brālis Stenlijs piedzima 1926. gadā, Valters - 1929. gadā, bet Roberts (Bob) - 1936. gadā. Lails Hovards bija Vinstona Čērčila cienītājs un Jaunās gvardes atbalstītājs. Hovarda senči bija angļi, skoti un īri.
Hovards dzimis un uzaudzis Sidnejas priekšpilsētā Earlwood metodistu ģimenē. Viņa māte līdz laulībām bija biroja darbiniece. Viņa tēvs un vectēvs no tēva puses, Valters Hovards, bija Pirmā pasaules kara veterāni no Pirmā AIF. Viņi arī vadīja divas Dulwich Hill degvielas uzpildes stacijas. Hovards tajās strādāja jau bērnībā.
Hovards jaunībā cieta no dzirdes traucējumiem. Tas izslēdza viņa izredzes kļūt par advokātu. Līdz pat šai dienai Džons valkā dzirdes aparātu.
Džons Hovards kā zēns
Premjerministrs (1996-2007)
Pirmais termiņš
Viena no pirmajām Hovarda iniciatīvām bija apvienot Austrālijas štatu valdības, lai aizliegtu ieroču turēšanu Austrālijā. Šis solis tika sperts pēc 1996. gada Portartūras slaktiņa Tasmānijā, kur no kāda bruņinieka rokām tika nogalināti 35 cilvēki un vēl 37 ievainoti. 1998. gadā Hovards un viņa kasieris Pīters Kostello (Peter Costello) piedalījās vēlēšanās ar lielu nodokļu reformu (GST) un tajās uzvarēja.
Otrais termiņš
1999. gadā Džona Hovarda valdība rīkoja referendumu par to, vai Austrālijai jākļūst par republiku un karalienes vietā jāieceļ prezidents. Tomēr Džons Hovards neatbalstīja referendumu un aicināja cilvēkus balsot pret. Austrālijas Leiboristu partijas opozīcija Kima Bīzlija vadībā kritizēja Džona Hovarda rīcību 1998. gada Austrālijas krastmalas strīda risināšanā.
1999. gadā Hovards vadīja Apvienoto Nāciju Organizācijas spēkus Austrumtimorā (INTERFET), lai palīdzētu tai izveidot neatkarīgu demokrātiju.
Trešais termiņš
Pēc 11. septembra uzbrukumiem Džons Hovards iesaistījās pasaules mēroga jautājumu risināšanā. Viņam bija tuvas attiecības ar Džordžu Bušu, kurš bija Amerikas Savienoto Valstu līderis. Džordžs Bušs nosauca Džonu Hovardu par "galveno sabiedroto". Džons Hovards nosūtīja SAS karaspēku uz Afganistānu un Irāku, lai atbalstītu Amerikas Savienotās Valstis, un parakstīja brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Neraugoties uz šo aliansi, Austrālija palika diezgan neitrāla attiecībā uz Izraēlu un Palestīnu.
Līdzīgi kā pirms Hovarda, kamēr vadībā bija Džons Hovards, Austrālijas tirdzniecība ar Āziju kļuva lielāka. Viņš uzaicināja Ķīnas līderi Hu Dzjiņtao pirmo reizi uzstāties Austrālijas parlamentā. Pēc 2004. gada Boksinga dienas cunami Džons Hovards piezvanīja Indonēzijas prezidentam un piedāvāja palīdzību miljarda dolāru apmērā. Džons Hovards ļoti palielināja imigrāciju, un uz Austrāliju ieradās cilvēki no visas pasaules, taču viņš centās apturēt cilvēku kuģus, kas iebrauca, iepriekš neprasot vīzas.
Ceturtais termiņš
2005. gadā viņš atviegloja priekšniekiem iespēju atbrīvoties no darbiniekiem, ieviešot pretrunīgi vērtētos darba attiecību ministra Kevina Endrjūsa (Kevin Andrews) izstrādātos tiesību aktus par darba ņēmējiem. Tas saniknoja cilvēkus, un Leiboristu partija kļuva populārāka. 2007. gada 24. novembrī Kevins Rūds uzvarēja vēlēšanās, un Džons Hovards pārstāja būt premjerministrs. Džons Hovards arī zaudēja savu vietu parlamentā, ko viņam atņēma Leiboristu partijas kandidāte Maksīne Makkvī (Maxine McKew), bijusī ABC televīzijas žurnāliste.
Džons Hovards un ASV aizsardzības ministrs Viljams Koens 1997. gadā.
Džons Hovards un Kolins Pauels 2003. gadā
Džons Hovards ar Vladimiru Putinu 2007. gada APEC samitā
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Džons Vinstons Hovards?
A: Džons Vinstons Hovards ir bijušais Austrālijas politiķis, kurš no 1996. līdz 2007. gadam bija 25. Austrālijas premjerministrs.
J: Kādas politiskās partijas biedrs bija Džons Hovards?
A: Džons Hovards bija Liberālās partijas biedrs.
J: Kāda bija Džona Hovarda profesija, pirms viņš kļuva par politiķi?
A: Džons Hovards bija jurists, pirms kļuva par politiķi.
J: Cik ilgi Džons Hovards bija parlamentā?
A: Džons Hovards parlamentā nostrādāja 33 gadus, no 1974. līdz 2007. gadam.
J: Kādu amatu valdībā Džons Hovards ieņēma no 1977. līdz 1983. gadam?
A: No 1977. līdz 1983. gadam Džons Hovards bija Malkolma Freizera (Malcolm Fraser) valdības kasieris.
J: Kam Džons Hovards zaudēja 2007. gada vēlēšanās?
A: 2007. gada vēlēšanās Džons Hovards zaudēja Kevinam Rūdam.
J: Kam Džons Hovards 2007. gadā zaudēja savu vietu parlamentā?
A: Džons Hovards 2007. gadā zaudēja savu vietu parlamentā Maksīnai Makkū, kļūstot par otro premjerministru, kurš zaudējis vietu pēc Stenlija Brūsa 1929. gadā.
