Džons Hovards — Austrālijas premjerministrs (1996–2007)

Džons Hovards — Austrālijas premjerministrs (1996–2007). Politiskā karjera, reformas, Liberālās partijas vadība un ietekme uz mūsdienu Austrālijas politiku.

Džons Vinstons Hovards (John Winston Howard, dzimis 1939. gada 26. jūlijā) ir bijušais Austrālijas politiķis, kurš bija 25. Austrālijas premjerministrs no 1996. gada 11. marta līdz 2007. gada 3. decembrim. Džons Hovards ir otrais Austrālijas premjerministrs ar visilgāk nostrādāto amatu pēc Roberta Mencieša (Robert Menzies). Hovards ir Liberālās partijas biedrs un ilgstoši bijis tās vadošā figūra.

Biogrāfija un izglītība

Džons Hovards dzimis Sidnejā. Viņš ieguva izglītību jurista profesijā un pirms politiskās karjeras strādāja par juristu un vēlāk arī pasniedzēja un valsts pārvaldes funkcijās. 1974. gadā Hovards tika ievēlēts par deputātu un kopš tā brīža līdz 2007. gadam kalpoja parlamentā.

Politiskā karjera — agrīnie gadi

1970. un 1980. gados Hovards bija aktīvs Liberālās partijas politiķis un Freizera (Malcolm Fraser) valdības laikā pildīja dažādus kabineta pienākumus. Malkolma Freizera konservatīvā valdība zaudēja 1983. gada vēlēšanās Bobam Hokam, un sākās ilgs opozīcijas periods darba un politiskās pārkārtošanās posmā.

Pārbrauciens uz partijas līderību un ceļš uz premjerministra amatu

Hovards ilgstoši darbojās partijā un vairākkārt vadīja opozīciju. Viņš bija Liberālās partijas līderis gan 1980. gadu vidū, gan atkal 1990. gadu vidū, no 1995. gada iezīmējot kursu, kas noveda pie uzvaras 1996. gada vēlēšanās. Pēc šīs uzvaras viņš kļuva par premjerministru un vadīja valdību divus pilnus termiņus un vēlāk pārvēlēts vēlreiz, saglabājot amatu līdz 2007. gadam.

Galvenie politiskie uzstādījumi un notikumi kā premjerministram (1996–2007)

Džona Hovarda valdība ieviesa virkni nozīmīgu ekonomisku, sociālu un drošības politikas pasākumu, kuriem bija ilgstošas sekas:

• Ekonomika — valdība veicināja tirgus orientētas reformas, fiskālo kontroli un privatizācijas pasākumus; 2000. gadā tika ieviests preču un pakalpojumu nodoklis (GST), kas bija viens no viņa politiskajiem lielajiem projektiem.
• Drošība un starptautiskā politika — Hovards nostiprināja attiecības ar ASV un atbalstīja Austrālijas dalību starptautiskajās operācijās, tostarp pēc 2001. gada 11. septembra notikumiem; viņa valdība atbalstīja ASV vadīto invāziju Irākā 2003. gadā.
• Reģionālā politika — 1999. gadā, kad Timoras Austrums deva ceļu uz neatkarību, Austrālija vadīja starptautisko spēku (INTERFET), kas nodrošināja kārtību reģionā.
• Imigrācija un bēgļu politika — Hovarda valdība ieviesa stingrākas patvēruma pieteikumu un robežu kontroles procedūras, tostarp tā dēvēto "Pacific Solution" praksi un obligāto imigrantu aizturēšanu uz laiku, kas radīja lielas debates par cilvēktiesībām.
• Sociālās un tiesību reformas — pēc Portartūras šaušanas 1996. gadā valdība ieviesa ļoti stingrus ieroču kontroli ierobežojumus. Savukārt darba tiesību reformu pakete "WorkChoices" (2005) izraisīja plašas sabiedrības pretrunas un vāja popularitāte starp darba ņēmējiem.
• Republikānisms un nacionālā identitāte — 1999. gada referendumā Hovards atbalstīja status quo un aicināja balsot "NĒ" attiecībā uz konstitucionālo pāreju uz prezidentu formu; referendums beidzās ar republikas atbalstītāju zaudējumu.
• Attieksme pret Australiāņu pirmiedzīvotājiem — Hovarda valdība atteicās sniegt formālu atvainošanās paziņojumu "Stolen Generations" upuriem; šis jautājums vēlāk kļuva par plaši apspriestu politisku tēmu.

Kritika, popularitāte un vēlēšanu iznākums

Hovarda ilgais premjerministra laiks iezīmējās ar stabilu ekonomisko izaugsmi un budžeta pārvaldību, taču daļai sabiedrības viņa sociāli un imigrācijas politiskie lēmumi šķita pārāk stingri. 2007. gada federālajās vēlēšanās Liberālā/Nacionālā koalīcija zaudēja, un uzvarēja darba partija, vadībā ar Kevīnu Rūdu. Pašās vēlēšanās, kas notika 2007. gada 24. novembrī, Hovards zaudēja arī savu vēlēšanu apgabalu — viņa vietu parlamentā ieguva Maksīna Makkeja. Tas padarīja Hovardu par otro Austrālijas premjerministra amatu valsts vēsturē, kurš zaudēja savu parlamenta vietu, līdzīgi kā Stenlija Brūss 1929. gadā.

Pēcpolitiskā dzīve

Pēc izejas no aktīvās politikas Hovards saglabāja sabiedrisku lomu kā vecākais politiķis, rakstīja memuārus un komentēja aktuālos politiskos notikumus. Viņa grāmata un atmiņu publikācijas sniedz ieskatu viņa lēmumos un valdīšanas stilā, un viņš paliek nozīmīga figūra mūsdienu Austrālijas politiskajā vēsturē.

Agrīnā dzīve

Džons Hovards ir ceturtais Monas (dzimusi Kell) un Ljalla Hovarda dēls. Viņa vecāki apprecējās 1925. gadā. Viņa vecākais brālis Stenlijs piedzima 1926. gadā, Valters - 1929. gadā, bet Roberts (Bob) - 1936. gadā. Lails Hovards bija Vinstona Čērčila cienītājs un Jaunās gvardes atbalstītājs. Hovarda senči bija angļi, skoti un īri.

Hovards dzimis un uzaudzis Sidnejas priekšpilsētā Earlwood metodistu ģimenē. Viņa māte līdz laulībām bija biroja darbiniece. Viņa tēvs un vectēvs no tēva puses, Valters Hovards, bija Pirmā pasaules kara veterāni no Pirmā AIF. Viņi arī vadīja divas Dulwich Hill degvielas uzpildes stacijas. Hovards tajās strādāja jau bērnībā.

Hovards jaunībā cieta no dzirdes traucējumiem. Tas izslēdza viņa izredzes kļūt par advokātu. Līdz pat šai dienai Džons valkā dzirdes aparātu.

Džons Hovards kā zēns

Premjerministrs (1996-2007)

Pirmais termiņš

Viena no pirmajām Hovarda iniciatīvām bija apvienot Austrālijas štatu valdības, lai aizliegtu ieroču turēšanu Austrālijā. Šis solis tika sperts pēc 1996. gada Portartūras slaktiņa Tasmānijā, kur no kāda bruņinieka rokām tika nogalināti 35 cilvēki un vēl 37 ievainoti. 1998. gadā Hovards un viņa kasieris Pīters Kostello (Peter Costello) piedalījās vēlēšanās ar lielu nodokļu reformu (GST) un tajās uzvarēja.

Otrais termiņš

1999. gadā Džona Hovarda valdība rīkoja referendumu par to, vai Austrālijai jākļūst par republiku un karalienes vietā jāieceļ prezidents. Tomēr Džons Hovards neatbalstīja referendumu un aicināja cilvēkus balsot pret. Austrālijas Leiboristu partijas opozīcija Kima Bīzlija vadībā kritizēja Džona Hovarda rīcību 1998. gada Austrālijas krastmalas strīda risināšanā.

1999. gadā Hovards vadīja Apvienoto Nāciju Organizācijas spēkus Austrumtimorā (INTERFET), lai palīdzētu tai izveidot neatkarīgu demokrātiju.

Trešais termiņš

Pēc 11. septembra uzbrukumiem Džons Hovards iesaistījās pasaules mēroga jautājumu risināšanā. Viņam bija tuvas attiecības ar Džordžu Bušu, kurš bija Amerikas Savienoto Valstu līderis. Džordžs Bušs nosauca Džonu Hovardu par "galveno sabiedroto". Džons Hovards nosūtīja SAS karaspēku uz Afganistānu un Irāku, lai atbalstītu Amerikas Savienotās Valstis, un parakstīja brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Neraugoties uz šo aliansi, Austrālija palika diezgan neitrāla attiecībā uz Izraēlu un Palestīnu.

Līdzīgi kā pirms Hovarda, kamēr vadībā bija Džons Hovards, Austrālijas tirdzniecība ar Āziju kļuva lielāka. Viņš uzaicināja Ķīnas līderi Hu Dzjiņtao pirmo reizi uzstāties Austrālijas parlamentā. Pēc 2004. gada Boksinga dienas cunami Džons Hovards piezvanīja Indonēzijas prezidentam un piedāvāja palīdzību miljarda dolāru apmērā. Džons Hovards ļoti palielināja imigrāciju, un uz Austrāliju ieradās cilvēki no visas pasaules, taču viņš centās apturēt cilvēku kuģus, kas iebrauca, iepriekš neprasot vīzas.

Ceturtais termiņš

2005. gadā viņš atviegloja priekšniekiem iespēju atbrīvoties no darbiniekiem, ieviešot pretrunīgi vērtētos darba attiecību ministra Kevina Endrjūsa (Kevin Andrews) izstrādātos tiesību aktus par darba ņēmējiem. Tas saniknoja cilvēkus, un Leiboristu partija kļuva populārāka. 2007. gada 24. novembrī Kevins Rūds uzvarēja vēlēšanās, un Džons Hovards pārstāja būt premjerministrs. Džons Hovards arī zaudēja savu vietu parlamentā, ko viņam atņēma Leiboristu partijas kandidāte Maksīne Makkvī (Maxine McKew), bijusī ABC televīzijas žurnāliste.

Džons Hovards un ASV aizsardzības ministrs Viljams Koens 1997. gadā.


Džons Hovards un Kolins Pauels 2003. gadā


Džons Hovards ar Vladimiru Putinu 2007. gada APEC samitā

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Džons Vinstons Hovards?

J: Kādas politiskās partijas biedrs bija Džons Hovards?

J: Kāda bija Džona Hovarda profesija, pirms viņš kļuva par politiķi?

J: Cik ilgi Džons Hovards bija parlamentā?

J: Kādu amatu valdībā Džons Hovards ieņēma no 1977. līdz 1983. gadam?

J: Kam Džons Hovards zaudēja 2007. gada vēlēšanās?

J: Kam Džons Hovards 2007. gadā zaudēja savu vietu parlamentā?

Meklēt pēc burta