Kevin Rudd — divkārtējais Austrālijas premjerministrs un ārlietu ministrs
Kevin Rudd — divkārtējais Austrālijas premjerministrs un ārlietu ministrs, kurš vadīja valsti globālās krīzes laikā, cīnījās par klimata politiku, attiecībām ar Ķīnu un aborigēnu taisnīgumu.
Kevin Michael Rudd AC (dzimis 1957. gada 21. septembrī) ir bijušais Austrālijas politiķis, kurš divreiz kļuva par Austrālijas premjerministru — pirmo reizi 2007. līdz 2010. gadam, un otrreiz īslaicīgi 2013. gada 27. jūnijā līdz 2013. gada 18. septembrim. Viņš bija arī ārlietu ministrs no 2010. gada 14. septembra līdz 2012. gada 22. februārim. No 1998. līdz 2013. gadam Rūds bija Brisbenas apgabala Grifitas apgabala deputāts.
Agrīnā dzīve un izglītība
Rūds studēja Austrālijas Nacionālajā universitātē, kur apguva starptautiskās attiecības un ķīniešu valodu. Pateicoties valodas zināšanām, viņš spēja runāt ķīniešu valodā un vēlāk izmantoja šo valodu savās starptautiskajās attiecībās. Pēc studijām viņš strādāja par valdības diplomātu, dzīvojot un strādājot arī ārpus Austrālijas — piemēram, Zviedrijā un Ķīnā — kas sniedza viņam pieredzi starptautiskajā diplomātijā un tirdzniecībā.
Politiskais ceļš
Rūds 1998. gadā ieguva vietu parlamentā kā Leiboristu partijas deputāts. 2006. gada decembrī viņu ievēlēja par opozīcijas līderi. 2007. gada federālajās vēlēšanās Leiboristu partija uzvarēja, pārtraucot līdzšinējo 11 gadu Liberālās partijas valdīšanu. Rūda kampaņas galvenās tēmas bija darba tiesību reforma (pretstatā tā sauktajam WorkChoices) un cīņa pret globālo sasilšanu.
Premjerministra darbība (2007–2010)
Kā premjerministrs Rūds ātri uzsvēra starptautisko atbildību un klimata politiku. Viņa valdība ratificēja Kioto protokolu, un 2008. gada 13. februārī Rūds oficiāli atvainojās Austrālijas aborigēniem par vēsturiskajām netaisnībām attiecībā uz tā dēvētajām «zagto paaudžu» (Stolen Generations) locekļiem.
Rūds bieži runāja ar Ķīnas auditoriju ķīniešu valodā un atklāti apsprieda jautājumus par cilvēktiesībām, kas dažkārt radīja spriedzi starp Austrāliju un Ķīnas varas iestādēm, jo abu valstu ekonomiskās attiecības bija ciešas.
Ārpolitikas jomā Rūds atbalstīja Austrālijas iesaisti Afganistānas konfliktā un organizēja Austrālijas karaspēka izvešanu no aktīvās kaujas zonas Irākā. 2008.–2009. gadā viņš vadīja valdību pasaules finanšu krīzes (GFC) sākumā: kopā ar finanšu ministru Veinu Svanu (Wayne Swan) valdība īstenoja plašus stimulēšanas pasākumus, lai novērstu recesiju. Austrālijai izdevās izvairīties no oficiālas recesijas, taču masīvie izdevumi un to pārvaldība vēlāk radīja politiskas problēmas un ietekmēja Rudda popularitāti.
Pretinieki, iekšējā kritika un pirmais zaudējums
Rūds centās ieviest nodokli uz kalnrūpniecības uzņēmumu milzīgajām peļņām, kas izraisīja spēcīgu pretreakciju no industrijas un lielu reklāmas kampaņu pret valdību. Viņš arī atlikta vai mainīja dažus no saviem priekšvēlēšanu solījumiem klimata jautājumos, kas radīja neapmierinātību gan sabiedrībā, gan Leiboristu partijas iekšienē. Daļa parlamenta kolēģu uztvēra viņa vadības stilu kā centralizētu; daudzi uzskatīja, ka viņiem nav pietiekamas iesaistes svarīgu jautājumu risināšanā.
Sakarā ar pieaugošo iekšējo neapmierinātību, 2010. gada jūnijā Rūds zaudēja partijas vadību un vietu premjerministra amatā, nomainīts ar Džūliju Gilardu. Gilarda vēlāk solīja, ka Rūds kļūs par ārlietu ministru, ja Leiboristi saglabās valdību.
Ārlietu ministrs un mēģinājumi atgriezties
Pēc 2010. gada vēlēšanām, kad Gilarda izveidoja valdību, Rūds kļuva par viņas ārlietu ministru. 2012. gada februārī viņš paziņoja par nodomu atgūt partijas vadību, norādot, ka nespēj efektīvi sadarboties ar Gilardu. Viņš atkāpās no ārlietu ministra amata un izaicināja Gilardu par līdera vietu, taču 2012. gada 27. februārī partijas iekšējā balsojumā viņš saņēma tikai 31 balsi pret Gilardas 71 balsi.
Rūds atgriezās aizmugurējā rindā, līdz 2013. gada 26. jūnijā vēl vienā partijā iekļautā balsojumā viņš atkal uzvarēja un 27. jūnijā nodeva zvērestu kā premjerministrs. Viņš bija pirmais bijušais premjerministrs, kurš atgriezās amatā kopš Roberta Menzisa 1949. gadā.
2013. gada vēlēšanas un politiskā aiziešana
2013. gada 7. septembrī Leiboristu partija zaudēja federālās vēlēšanas Tonija Ebota vadītajai koalīcijai. 2013. gada 13. novembrī Rūds paziņoja par plānu aiziet no politikas, un viņa demisija no parlamenta stājās spēkā 2013. gada 22. novembrī.
Personīgā dzīve
Rūdai ir ģimene; 2012. gada 31. maijā viņš kļuva par vectētiņu, kad viņa meita Džesika dzemdēja meitiņu. Pēc politikas Rūds pievērsās starptautiskajai darbībai, rakstīja atmiņas un iesaistījās tēmās, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, starptautiskajām attiecībām un Austrālijas lomu reģionā.
Rūda politiskā karjera ir raksturīga ar spēcīgām uzstājībām par klimata rīcību, aktīvu Āzijas un īpaši Ķīnas diplomātiju, kā arī ar dažādiem iekšējiem partijas konfliktiem, kas galu galā noteica viņa divu termiņu gaitu premjerministra amatā.
Jautājumi un atbildes
J: Kāds ir Kevina Rudda pilns vārds?
A: Kevin Michael Rudd AC.
Q: Kad viņš divreiz bija Austrālijas premjerministrs?
A: Viņš bija premjerministrs no 2007. līdz 2010. gadam un vēlreiz no 2013. gada 27. jūnija līdz 2013. gada 18. septembrim.
J: Kur viņš studēja starptautiskās studijas?
A: Viņš studēja starptautiskās studijas Austrālijas Nacionālajā universitātē.
J: Kādu valodu viņš apguva?
A: Viņš iemācījās runāt ķīniešu valodā.
J: Par ko Rudds runāja 2007. gada federālo vēlēšanu laikā?
A: 2007. gada federālo vēlēšanu laikā Rūds daudz runāja par darba līgumiem (darba attiecību likumiem) un globālo sasilšanu.
J: Kādus pasākumus viņš veica attiecībā uz Austrālijas aborigēniem?
A: Būdams premjerministrs, viņš parakstīja Kioto protokolu un "atvainojās" Austrālijas aborigēniem par sliktajām lietām, ko valdība izdarījusi jau sen.
J: Kā viņa vadības stilu vērtēja viņa partijas biedri?
A: Viņa vadības stils bija nepopulārs daudzu leiboristu partijas biedru vidū, jo viņi uzskatīja, ka nevar piedalīties svarīgu lēmumu pieņemšanā un ka Rūds atstāja lietas līdz pēdējam brīdim, pirms ātri rīkojas, kad situācija bija gandrīz kļuvusi krīzes stāvoklī.
Meklēt