Džūlija Eilēna Gilarda (dzimusi 1961. gada 29. septembrī) ir Austrālijas politiķe, kuras vadībā valsts nonāca pie vēsturiskiem pavērsieniem — viņa bija 27. Austrālijas premjerministre un pirmā sieviete šajā amatā. Gilarda arī bija pirmā neprecētā Austrālijas premjerministre un pirmā premjerministre, kas nav dzimusi Austrijā kopš Billija Hjūza (Billy Hughes), kurš amatā bija no 1915. līdz 1923. gadam.
Agrākā dzīve un izglītība
Gilarda ir dzimusi Lielbritānijā (Velsā) un kā bērns pārcēlās uz Austrāliju. Pirms politikas viņa ieguva izglītību un strādāja juridiskajā un sabiedriskajā sektorā, iesaistoties arī arodbiedrību darbā un politiskajā kampaņā. Šī pieredze sagatavoja viņu darbam federālajā politikā.
Politiskā karjera
1998. gadā Gilardu ievēlēja Pārstāvju palātā; viņa pārstāvēja Laloras apgabalu Melburnas rietumu priekšpilsētā. Pēc Leiboristu uzvaras 2007. gadā viņa kļuva par vicepremjerministri un vienlaikus vadīja izglītības, nodarbinātības un darba attiecību lietas valdībā — amatos, kuros viņa strādāja no 2007. līdz 2010. gadam. Kā Kevina Rudda (vienkāršots nosaukums: Kevins Rads.) valdības partneres vietniece, viņa arī reizēm pildīja premjerministra pienākumus, kamēr Rūds atradās ārzemēs (piem., Apvienoto Nāciju Organizācijas klimata konference Bali 2007. gada decembrī).
2010. gada 24. jūnijā Gilarda kļuva par Austrālijas Leiboristu partijas vadītāju, kad par partijas līdera amatu atkāpās Kevins Rads. Ieņemot partijas vadību, viņa arī kļuva par valstsvīru — premjerministri.
Premjerministres laiks (2010–2013)
Gilarda amatā stājās 2010. gada 24. jūnijā. 2010. gada federālajās vēlēšanās Leiboristi ieguva mazāko balsu skaitu un izveidoja mazākuma valdību ar neatkarīgo deputātu un zaļo atbalstu. Kā premjerministre viņas valdība risināja virkni sarežģītu jautājumu — izglītības reformu īstenošanu, ekonomikas pārvaldību pēc globālās finanšu krīzes, klimata politiku un sociālās politikas iniciatīvas. Viņas valdības laikā tika veikti nozīmīgi diskusiju un lēmumu procesi saistībā ar klimata politiku (tostarp cenu noteikšanu par oglekļa emisijām) un izglītības finansējuma pārskatīšanu.
Gilarda kļuva par centrālu figūru arī plašākā sabiedriskā diskusijā par dzimumu līdztiesību politikā. 2012. gadā viņas runa parlamentā, kurā viņa nosauca politiskā oponenta uzvedību par misogīnisku, plaši izplatījās medijos un kļuva par starptautisku uzmanības objektu.
Atkāpšanās un vēlākā rīcība
2013. gada jūnijā partijas līderības strīdā Džūlija Gilarda zaudēja partijas vadību Kevina Rudda atgriešanās dēļ, un Rūds kļuva par premjerministru. Pēc politiskās karjeras aktīvās fāzes viņa pievērsās rakstniecībai un starptautiskajam darbam izglītības un attīstības jomā; viņas memuāri tika publicēti pēc aiziešanas no aktīvās politikas.
Mantojums
- Vēsturiska nozīme: pirmā sieviete Austrālijas premjerministra amatā, simbols sieviešu iesaistei augstākajā politikā.
- Politiskās prioritātes: izglītības reforma, darba tirgus jautājumi un klimata politika bija starp viņas valdības galvenajiem tematiem.
- Sabiedriskā ietekme: viņas valsts vadības laiks radīja plašas diskusijas par politikas stiliem, dzimumu attieksmēm un valdības strādāšanas veidiem.
Gilarda joprojām ir nozīmīga figūra Austrālijas politikā un sabiedriskajā dzīvē, un viņas karjera tiek bieži analizēta gan kā piemērs sasniegtajam progresam, gan kā priekšmets diskusijām par politisko kultūru un pārvaldību.
