2004. gada Indijas okeāna zemestrīce un cunami — Sumatras–Andamanas traģēdija
2004. gada Indijas okeāna zemestrīce un cunami — Sumatras–Andamanas traģēdija: detalizēts stāsts par katastrofas cēloņiem, postījumiem, glābšanas operācijām un atmiņu mantojumu.
2004. gada Indijas okeāna zemestrīce un cunami, ko zinātnieki dēvē arī par Sumatras-Andamanas zemestrīci, bija liela zemūdens zemestrīce. Tā notika 2004. gada 26. decembrī plkst. 00:58:53 UTC (07:58:53 pēc vietējā laika).
Zemestrīces epicentrs atradās pie Sumatras rietumu krasta Indonēzijā. Sākotnēji zemestrīce pēc Rihtera skalas tika novērtēta kā 9,0 balles stipra. Tā bija garākā jebkad reģistrētā okeāna zemestrīce. Tā ilga no 500 (8,3 minūtes) līdz 600 (10 minūtes) sekundēm. Tā bija tik spēcīga, ka izraisīja visas Zemes vibrācijas. Tā izraisīja citas zemestrīces tik tālu no Islandes.
Cēloņi un zemestrīces norise
Šī notikuma pamatā bija megatrauksmes (megathrust) zemestrīce, ko izraisīja Indijas tektoniskās plates iegrimšana (subdukcija) zem Birmas un Sunda plātnes reģionu gar Sumatras krastu. Mēslojuma (ruptūras) garums bija ārkārtīgi liels — aptuveni 1 000–1 300 km — un maksimālais šķērsgriezuma nobīdes (slip) varēja sasniegt desmitiem metru. Mūsdienu novērtējumos zemestrīces magnitūda tiek norādīta kā aptuveni 9,1–9,3 pēc momentmagnitūdas skalas (Mw), padarot to par vienu no spēcīgākajām reģistrētajām zemestrīcēm.
Cunami un tā izplatība
Zemestrīces laikā jūras grīdā notika masīva ūdens pacēluma un noslīdēšanas kustība, kas radīja spēcīgas tsunamis vilnas. Cunami skāra lielu daļu Indijas okeāna piekrastes — visvairāk cieta Sumatras ziemeļdaļa (Aceh), tālāk sekoja Sri Lanka, dienvidu un dienvidrietumu Indija, Taizeme, Maldīvija, Mjanma un kālāk kūrortreģioni un zemes piekraste Afrikas austrumos. Vietām viļņu augstums sasniedza līdz 10–30 metrus, atkarībā no piekrastes konfigurācijas un jūras dna reljefa.
Cilvēku upuri un postījumi
- Aptuvenie upuru skaitļi ir milzīgi — tiek runāts par vairāk nekā 230 000 bojāgājušajiem un desmitiem tūkstošu cilvēku pazudušiem; kopējais cietušo un bez pajumtes palikušo skaits bija vairāki simti tūkstošu līdz miljoniem.
- Vislielākie zaudējumi bija Indonēzijā (Aceh provincē), kur mirušo skaits bija visaugstākais. Arī Sri Lanka, Indie un Taizeme cieta smagus zaudējumus, ieskaitot tūristu un vietējo iedzīvotāju upurus.
- Postījumi aptvēra infrastruktūru, mājokļus, zvejas laivas, ceļus un dzīvību glābšanas iespējas — daudzi ciemati tika pilnībā iznīcināti.
Starptautiskā palīdzība un ilgtermiņa seku novēršana
Pēc katastrofas sekoja plaša starptautiska palīdzība — valdību, ANO aģentūru, nevalstisko organizāciju un brīvprātīgo piesaiste ar cilvēku glābšanu, medicīnisko palīdzību, pārtiku, pajumti un atjaunošanas darbu finansēšanu. Katastrofa atklāja nepieciešamību pēc efektīvas brīdināšanas sistēmas Indijas okeāna reģionā; kā rezultātā tika izveidots Indijas okeāna cunami brīdināšanas centrs (Indian Ocean Tsunami Warning System) un uzlabotas reģionālās civilās aizsardzības procedūras.
Zinātniskā nozīme un mācības
Šī zemestrīce sniedza zinātniekiem plašu informāciju par tektonisko procesu mērogu un cunami radīšanu. Ar to saistīti novērojumi par ilglaicīgo ruptūras gaitas raksturu, ūdens viļņu īpatnībām un seku ģeogrāfisko izplatību palīdzēja uzlabot modeļus un prognožu metodes. Tāpat tika pētītas globālās sekas — zemestrīce radīja mērvienību līmeņa izmaiņas Zemes rotācijā un gravitācijas laukā, kā arī seismiskās viļņošanas ierakstus visā pasaulē.
Sagatavošanās un sabiedrības izglītošana
Viena no svarīgākajām mācībām bija sabiedrības un vietējo institūciju sagatavotība: piekrastes iedzīvotājiem un tūristiem jāzina dabiskās pazīmes (piem., jūras atkāpšanās), kas liecina par tūlītēju bīstamību, un jābūt evakuācijas maršrutiem un drošiem patvērumiem. Ilgtermiņā reģionā tika uzlabotas kartes, brīdināšanas sistēmas un civilās aizsardzības plāni.
2004. gada zemestrīce un cunami paliek kā viens no smagākajiem mūsdienu dabas katastrofu piemēriem, kas atstāja ilgstošas cilvēku, ekonomiskas un vides sekas un stimulēja starptautisku sadarbību gatavības un brīdināšanas sistēmu uzlabošanā.

Cunami jeb zemestrīces izraisītā viļņa ceļš
Āzijas cunami
Lielā zemes kustība zem ūdens izraisīja ļoti lielu un spēcīgu cunami. Šo cunami Austrālijā, Kanādā, Anglijā un Dienvidāfrikā sauca par Āzijas cunami jeb Boksinga dienas cunami, jo tas notika 2004. gada 26. decembrī (Boksinga dienā). Tas izplatījās pa visu Indijas okeānu. Cunami nodarīja lielus postījumus tādās valstīs kā Malaizija, Taizeme, Indonēzija un Šrilanka. Tas izpostīja arī Indijas austrumu piekrasti, piemēram, Tamil Nadu, Orisas un Andhra Pradešas štatus.
Viļņi, kas sasniedza 30 m augstumu, nogalināja daudzus cilvēkus un sabojāja vai iznīcināja daudzas ēkas un citu īpašumu. Vairāk nekā 225 000 cilvēku pēc cunami gāja bojā vai netika atrasti. Viļņi nodarīja postījumus Austrumāfrikā līdz pat Dienvidāfrikai (8000 km/ 5000 jūdžu), kur viļņu izraisītā lielā ūdens dēļ gāja bojā pat 8 cilvēki. Ņemot vērā nodarīto postījumu apmēru un zemestrīces skarto cilvēku skaitu, tika saziedoti vairāk nekā 7 miljardi ASV dolāru (USD), lai palīdzētu atjaunot bojātās teritorijas.
Meklēt