Māte Terēze (dzimusi Anjezë Gonxhe Bojaxhiu, 1910. gada 26. augustā — 1997. gada 5. septembrī) bija Romas katoļu mūķene, kura 1950. gadā nodibināja Labdarības misionāres un visu mūžu veltīja sevi nabadzīgāko cilvēku aprūpei. 1979. gadā viņai piešķīra Nobela miera prēmiju par darbu ar trūcīgajiem un neaizsargātākajiem sabiedrības locekļiem. Vairāk nekā četrdesmit gadus viņa Kalkutā rūpējās par to cilvēku vajadzībām, kuriem trūka naudas, kuri bija slimi, kuri palika bez vecākiem un mirst, iedvesmojoties no kristīgo vārdprincipu, tostarp svētā Franciska no Asīzes ideāliem.

Agrā dzīve un reliģiskā aicinājuma sākums

Terēze piedzima Ārballē Balkānu reģionā (mūsdienu Skopjē) un jau jauna devās mācīties pie mūķenēm. 1928. gadā viņa iestājās Loreto māsās, saņēma vārdu Terēze un 1929. gadā ieradās Indijā, kur strādāja par skolotāju. 1946. gadā viņai radās tā sauktais “iekšējais aicinājums” — atstāt latviešu misionārēm piešķirto skolas darbu, lai kalpotu visnabadzīgākajiem Kalkutas ielās. Šī iekšējā pārliecība noveda pie jaunas kongregācijas izveides un mūža ziedošanas nabadzībai.

Darbs un kolosāla izaugsme

1950. gadā viņa oficiāli nodibināja kongregāciju, kas vēlāk kļuva pazīstama par Misijas Labdarības misionāres. Organizācija atvērusi hospisus mirstošajiem, patversmes bezpajumtniekiem, slimnīcas, lepras slimnieku aprūpes centrus, bāreņu namus un pārtikas virtuvēs. Viņas pieeja bija praktiska — nodrošināt vienkāršu aprūpi un cieņu cilvēkiem, kurus sabiedrība atstāja novārtā. Sākot ar dažām desmitgadēm Kalkutā, viņas brīvprātīgo tīkls izauga starptautiski, atverot centrus daudzās valstīs.

Apbalvojumi un atzinība

  • 1979 — Nobela miera prēmija par ieguldījumu cilvēku bāreņu un nabadzīgo labā; viņa prēmiju veltīja nabadzīgajiem un lielu daļu līdzekļu novirzīja savas organizācijas darbam.
  • Saņēmusi arī citus starptautiskus apbalvojumus, tostarp Indijas atzinības (piem., Padma Shri) un starptautiskas humanitāras balvas.

Kritika un diskusijas

Māte Terēze guva gan plašu atzinību, gan arī kritiku. Viņas cienītāji uzsvēra, ka viņa piešķīra cieņu un palīdzību tūkstošiem cilvēku, kuri citādi tiktu pamesti. Tomēr kritiķi norādīja uz dažiem jautājumiem: daži apgalvoja, ka medicīniskā aprūpe viņas centros reizēm bija nepietiekama, ka terapeitiskais risinājums ciešanām tika pieņemts bez pietiekamas medicīniskas iejaukšanās, kā arī tika kritizēta donoru avotu izvēle. Tāpat Māte Terēze skaidri pauda konservatīvu nostāju attiecībā uz abortiem — viņa uzskatīja, ka aborts ir neatbalstāms un to nosodīja kā pretrunā ar cilvēka cieņu (abortus,).

Nobeigums, beatifikācija un kanonizācija

Māte Terēze mira 1997. gada 5. septembrī Kalkutā. Pēc viņas nāves viņas personība un mantojums turpināja raisīt diskusijas. Pāvests Jānis Pāvils II viņu beatificēja 2003. gadā (pirmais svētuma posms) un piešķīra titulu “Kalkutas Blaženā Terēze” (Blessed Teresa of Calcutta). Vēlāk, 2016. gadā, viņa tika kanonizēta un atzīta par svētīgo — Svētā Kalkutas Terēze, ko pasludināja pāvests Francisks.

Mantojums

Mātes Terēzes mantojums ir divdomīgs: viņa iedvesmoja miljoniem cilvēku un piesaistīja brīvprātīgos un ziedotājus, kā arī izveidoja plašu labdarības tīklu, kas turpina darbu arī pēc viņas nāves. Tajā pašā laikā viņas darbu un pieejas interpretācija saglabājas kā diskusiju temats gan teoloģijā, gan humanitārajā darbā. Viņas dzīve paliek piemērs tam, kā viena persona var piesaistīt pasaules uzmanību pret nabadzības un ciešanu problēmām.