Jean Chrétien
Žozefs Žaks Žans Kretins PC OM CC QC (dzimis 1934. gada 11. janvārī) ir Kanādas politiķis. Viņš bija 20. Kanādas premjerministrs no 1993. līdz 2003. gadam un Kanādas Liberālās partijas vadītājs no 1990. līdz 2003. gadam. Savas karjeras laikā viņš vairāk nekā 35 gadus bija parlamenta deputāts Kanādas Pārstāvju palātā.
Kretinjēns ir dzimis Šoviniganā, Kvebekā. Viņš studēja jurisprudenci Lavālas Universitātē. Par politiķi viņš kļuva 1963. gadā, kad viņu pirmo reizi ievēlēja Pārstāvju palātā. Kamēr Pjērs Trudo bija premjerministrs, Krētijens bija viņa kabineta loceklis. Viņš bija tieslietu ministrs, finanšu ministrs, kā arī indiāņu lietu un Ziemeļu attīstības ministrs. Viņš bija arī premjerministra vietnieks, kad premjerministrs bija Džons Tērners.
1990. gadā Kretinu ievēlēja par Liberāļu partijas vadītāju. Liberāļi 1993. gada vēlēšanās ieguva 177 vietas Pārstāvju palātā, kas nozīmēja, ka viņi bija lielākā partija un varēja veidot valdību. Viņš tika pārvēlēts divas reizes 1997. un 2000. gadā un visu premjerministra amata laiku vadīja vairākuma valdību.
Kretins aizgāja pensijā 2003. gadā. Viņu premjerministra un Liberālās partijas vadītāja amatā nomainīja Pols Martēns.
Karjeras sākums
1963. gada federālajās vēlēšanās Kretinjēns tika izraudzīts par Liberālās partijas kandidātu Šoviniganas apgabala Sentmorisa-Lafleša apgabalā. Viņš tika ievēlēts šajā apgabalā un pirmo reizi kļuva par parlamenta deputātu. Pēc tam viņš kļuva par toreizējā premjerministra Lestera B. Pīrsona parlamentāro sekretāru.
No 1966. gada viņš bija finanšu ministra Mičela Šārpa (Mitchell Sharp) parlamentārais sekretārs. Viņš ilgāku laiku strādāja kopā ar Šarpu nekā ar Pīrsonu.
1968. gada janvārī Pīrsons izraudzījās Kretinu par valsts ieņēmumu ministru.
Trudo otrajā kabinetā
Liberālā partija zaudēja 1979. gada federālajās vēlēšanās. Progresīvie konservatīvie izveidoja ļoti īsu valdību Džo Klarka vadībā. Pēc tam, kad Trudo un liberāļi uzvarēja nākamā gada vēlēšanās, Trudo izvēlējās Kreitēnu par tieslietu ministru.
Kretins bija ļoti svarīga persona 1980. gada Kvebekas referendumā, kad notika referendums par to, vai Kvebekai vajadzētu atstāt Kanādu. Viņš ļoti cīnījās par federālo valdību un bija pret Kvebekas izstāšanos no Kanādas.
Kā opozīcijas līderis
1990. gadā Tērners pārstāja būt Liberālās partijas līderis. Partijas konferencē 1990. gada jūnijā notika vēlēšanas, lai izlemtu, kas viņu aizstās.
Kad Kretins uzvarēja Liberāļu partijas līdera vēlēšanās, liberāļiem bija otrās vietas Pārstāvju palātā. Pateicoties tam, viņš kļuva arī par opozīcijas līderi. Sākumā viņam kā līderim bija daudz problēmu. Piemēram, daži Kvebekas liberāļu deputāti pēc viņa kļūšanas par līderi nolēma pamest partiju.
Premjerministrs, 1993-2003
1993. gada vēlēšanas
Kad 1993. gadā Brian Mulroney devās pensijā, premjerministra amatā un Progresīvās konservatīvās partijas vadītāja amatā viņu nomainīja Kims Campbell. Tajā laikā viņa bija Mulronija kabineta locekle. Tā kā Kanādā vēlēšanām jānotiek vismaz reizi piecos gados, tā gada oktobrī bija paredzētas vēlēšanas.
Viens no Kreitēna solījumiem bija, ka liberāļu valdība atcels preču un pakalpojumu nodokli. Šo nodokli bija izveidojusi Mulronija valdība, un Kanādas sabiedrībā tas nebija ļoti populārs. Kretins arī solīja, ka viņi otrreiz risinās sarunas par Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līgumu (NAFTA) un samazinās Kanādas budžeta deficītu.
Vēlēšanās uzvarēja Kretins un Liberāļu partija. Liberāļi ieguva 177 vietas un kļuva par lielāko partiju Pārstāvju palātā. Progresīvie konservatīvie zaudēja gandrīz visas savas vietas šajās vēlēšanās, iegūstot tikai divas vietas.
Politiskie uzskati
Savas karjeras sākumā Kretins bija Liberālās partijas kreisā spārna biedrs. Tomēr, būdams premjerministrs, viņš bija ļoti neoliberāls un fiskāli konservatīvs.
Personīgā dzīve
Viņa vecāki bija Vellī Kretins un Marija Boisvert.
1957. gadā Kretins apprecējās ar Alīnu Šonē. Viņi abi bija pazīstami, kad jaunībā dzīvoja Šainiganā. Šonē kļuva par vienu no cilvēkiem, kam Chrétien visvairāk uzticējās, pieņemot svarīgus lēmumus. Viņi bija precējušies līdz pat viņas nāvei 2020. gadā. Viņiem bija divi dēli un viena meita.
Ieņemtie amati
| Kanādas parlaments | ||
| Pirms tam sekoja | Oficiālās opozīcijas līderis1990-1993 | Nākamais darba vietas izpildītājs |
| Pirms tam sekoja | Oficiālās opozīcijas līdera vietnieks1984-1986 | Nākamais darba vietas izpildītājs |
| Pirms tam sekoja | Deputāts no Saint-Maurice-Laflèche1963-1968 | Pēdējais dalībnieks |
| Pirmais | Saint-Maurice deputāts1968-1986 | Nākamais darba vietas izpildītājs |
| Pirms tam sekoja | Deputāts no Beauséjour1990-1993 | Nākamais darba vietas izpildītājs |
| Pirms tam sekoja | Saint-Maurice deputāts1993-2004 | Pēdējais dalībnieks |
| Partiju politiskie biroji | ||
| Pirms tam sekoja | Liberālās partijas līderis1990-2003 | Nākamais darba vietas izpildītājs |
| Pirms tam sekoja | Liberālās partijas līdera vietnieks1984-1986 | Nākamais darba vietas izpildītājs |
| 26. ministrija - Žana Kretēna kabinets | ||
| Ministru kabineta amats (1) | ||
| Priekšgājējs | Birojs | Pēctece |
| Kima Kempbela | Kanādas premjerministrs1993-2003 | |
| 23. ministrija - Džona Tērnera kabinets | ||
| Ministru kabineta amati (2) | ||
| Priekšgājējs | Birojs | Pēctece |
| Allan MacEachen | Kanādas premjerministra vietnieks1984 | Ēriks Nīlsens (Erik Nielsen) |
| Allan MacEachen | Ārlietu valsts sekretārs1984 | Džo Klārks |
| 22. ministrija - Pjēra Trudo otrais kabinets | ||
| Ministru kabineta amati (2) | ||
| Priekšgājējs | Birojs | Pēctece |
| Marc Lalonde | Enerģētikas, raktuvju un resursu ministrs1982-1984 | Džeralds Regans |
| Žaks Flinns | Tieslietu ministrs1980-1982 | Mark MacGuigan |
| 20. ministrija - Pjēra Trudo pirmais kabinets | ||
| Ministru kabineta amati (5) | ||
| Priekšgājējs | Birojs | Pēctece |
| Donald Stovel Macdonald | Finanšu ministrs1977-1979 | Džons Krosbijs (John Crosbie) |
| Dons Džeimisons | Rūpniecības, tirdzniecības un tirdzniecības ministrs1976-1977 | Džeks Horners |
| Charles Drury | Valsts kases valdes priekšsēdētājs1974-1976 | |
| Artūrs Laings | Indiāņu lietu un Ziemeļu attīstības ministrs1968-1974 | |
| turpinājums no 19. min. | Valsts ieņēmumu ministrs1968 | Jean-Pierre Côté |
| 19. ministrija - Lestera B. Pīrsona kabinets | ||
| Ministru kabineta amati (2) | ||
| Priekšgājējs | Birojs | Pēctece |
| Edgars Bensons | Valsts ieņēmumu ministrs1968 | turpinājums 20. min. |
|
| Ministrs bez portfeļa1967-1968 |
|
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija 20. Kanādas premjerministrs?
A: Žozefs Žaks Žans Kretins bija 20. Kanādas premjerministrs no 1993. līdz 2003. gadam.
J: Kur dzimis Šrētēns?
A: Šrētijens dzimis Šoviniganā, Kvebekā.
J: Ko viņš studēja Lavālas universitātē?
A: Viņš Lavālas Universitātē studēja jurisprudenci.
J: Kad viņš kļuva par politiķi?
A: Par politiķi viņš kļuva 1963. gadā, kad viņu pirmo reizi ievēlēja Pārstāvju palātā.
J: Kādus amatus viņš ieņēma laikā, kad Pjērs Trudo bija premjerministrs?
A: Kamēr Pjērs Trudo bija premjerministrs, Kretins ieņēma tieslietu ministra, finanšu ministra un indiāņu lietu un Ziemeļu attīstības ministra amatus. Viņš bija arī premjerministra vietnieks, kad premjerministrs bija Džons Tērners.
Jautājums: Cik vietu 1993. gada vēlēšanās ieguva liberāļi?
A: 1993. gada vēlēšanās liberāļi ieguva 177 vietas Pārstāvju palātā.
J: Kas viņu nomainīja premjerministra un Liberālās partijas vadītāja amatā pēc viņa aiziešanas pensijā 2003. gadā?
A: Pols Martins viņu aizstāja gan premjerministra, gan Liberālās partijas vadītāja amatā pēc viņa aiziešanas pensijā 2003. gadā.
