Žozefs-Žaks-Žans Krētjēns PC OM CC QC (dzimis 1934. gada 11. janvārī) ir pazīstams Kanādas politiķis, kurš pavadīja vairāk nekā trīs gadu desmitus valsts politikas centrā. Viņš bija 20. Kanādas premjerministrs no 1993. līdz 2003. gadam un Kanādas Liberālās partijas vadītājs no 1990. līdz 2003. gadam. Savas karjeras laikā viņš vairāk nekā 35 gadus bija parlamenta deputāts Kanādas Pārstāvju palātā.
Krētjēns ir dzimis Šoviniganā, Kvebekā, un tiek atcerēts kā cilvēks, kuru kanādieši bieži dēvē par vienkāršo meitenes vai puisēna no Šoviniganas — «le petit gars de Shawinigan». Viņš studēja jurisprudenci Lavālas Universitātē, pēc tam strādāja kā jurists, pirms 1963. gadā pirmo reizi tika ievēlēts Pārstāvju palātā un sāka ilgstošu parlamentāru karjeru.
Augšupeja politikā un kabineta amati
Kopš 1960. un 1970. gadu beigām Krētjēns ieņēma vairākus svarīgus amatus federālajā valdībā laikā, kad Pjērs Trudo bija premjerministrs. Viņš bija kabineta loceklis un vadīja vairākus ministriju portfeļus — tostarp tieslietu ministru, finanšu ministru, kā arī indiāņu lietu un Ziemeļu attīstības ministru — un gūstams pieredzi gan iekšpolitiskajos, gan reģionālajos jautājumos. Viņš bija arī premjerministra vietnieks, kad amatā bija Džons Tērners.
Liderība Liberālajā partijā un premjera amats
1990. gadā Krētjēns tika ievēlēts par Liberāļu partijas vadītāju. Pakāpeniski nostiprinoties partijā, viņš vadīja Liberāļus uz pārliecinošu uzvaru 1993. gada vēlēšanās, kad partija ieguva 177 vietas Pārstāvju palātā, kļūstot par valdošo spēku un izveidojot valdību. Viņš tika pārvēlēts arī 1997. un 2000. gadā, un visu premjerministra amata laiku vadīja vairākuma valdību.
Krētjēna premjera gadi iezīmējās ar vairākām svarīgām politiskajām un ekonomiskajām izmaiņām: valdība īstenoja fiskālās konsolidācijas politiku, kas palīdzēja samazināt budžeta deficītu un stabilizēt valsts finanses 1990. gadu otrajā pusē; risināja attiecības ar Kvebeku, īpaši 1995. gada neatkarības referenduma laikā; un pieņēma likumdošanas iniciatīvas, kuru mērķis bija skaidrāk definēt valsts nacionālo vienotību. Starptautiskajā arēnā viņa valdība piedalījās NATO un ANO misijās — reizēm piesardzīgi iesaistoties — un 2003. gadā publiski atteicās pievienoties ASV vadītajai karadarbībai Irākā, kas palielināja Kanādas neatkarīgas ārpolitikas tēlu.
Iekšējās sadursmes un pāreja pie varas
Krētjēna valdīšanas laikā Liberāļu partijā izveidojās iekšējas spriedzes starp dažādām frakcijām, it īpaši starp Krētjēnu un finanšu ministru Polu Martēnu, kas pakāpeniski izauga par galveno iekšējo oponentu. Šīs domstarpības kulminēja ar politisku cīņu par partijas vadību vēlākajos gados, kas galu galā noveda pie Krētjēna atkāpšanās no līdera un premjerministra amata 2003. gadā. Viņa vietu amatā pārņēma Pols Martēns.
Pēcvide un mantojums
Kretins aizgāja pensijā 2003. gadā, pēc garas publiskās kalpošanas. Viņa premjera laiks atstājis jauktu, tomēr būtisku ietekmi uz Kanādas politiku: viņu atceras par lēmumiem, kas vērsti uz budžeta līdzsvarošanu, par lomu Kvebekas attiecību stabilizēšanā un par principiem attiecībā uz Kanādas ārpolitikas neatkarību. Kritiķi uzsvēra gan iekšējās partijas cīņas, gan dažādu politiku sekas, savukārt atbalstītāji norāda uz ekonomiskās stabilitātes atgūšanu un valsts suverenitātes saglabāšanu sarežģītos brīžos.
Krētjēna publiskais tēls pēc premjerministra amata ir samērā mierīgs — viņš palika sabiedrībā pazīstama persona un bieži tika aicināts sniegt komentārus par valsts stratēģiskiem jautājumiem, taču bez aktīvas politiskas darbības līderos. Viņa pārvaldības laiks joprojām tiek plaši pētīts un analizēts gan Kanādas politikas vēsturē, gan starptautiskos novērtējumos.