Džozefs Filips Pjērs Īvs Eliots Trudo (Joseph Philippe Pierre Yves Elliott Trudeau PC CC CH QC FRSC, 1919. gada 18. oktobrī Monreālā, Kanādā - 2000. gada 28. septembrī Monreālā, Kanādā) bija 15. Kanādas premjerministrs 20. gadsimta 70. gados (1968-1979) un pēc tam 1980-1984. gadā. Daudzi Kanādas iedzīvotāji mūsdienās viņu uzskata par visu laiku izcilāko Kanādas premjerministru. Viņa dēls ir 23. un pašreizējais Kanādas premjerministrs Džastins Trudo.

Agrīnā dzīve un izglītība

Pjērs Trudo dzimis Monreālā ģimenē ar franču-kanādiešu saknēm. Viņš apguva klasisku un juridisku izglītību, studējot Kanādā un turpinot pēcdiploma studijas ārzemēs. Pirms iesaistīšanās politikā Trudo bija jurists un akadēmiķis, kurš ieguva reputāciju kā intelektuāls, labs runātājs un plašsaziņas līdzekļu pievilcīgs sabiedrisks tēls.

Politiskais ceļš un galvenie notikumi

Trudo iezīmēja savu politisko karjeru kā liberālis un federālists. Viņš ieguva ievērojamu atpazīstamību 1960. gadu beigās un kļuva par Liberālās partijas līderi, pēc tam — par premjerministru 1968. gada vēlēšanās, kas radīja tā saukto «Trudeaumania» fenomenu. Viņa valdīšana iezīmējās gan ar plašu reformu programmu, gan ar dramatiskiem, pretrunīgi vērtētiem notikumiem:

  • Oficiālās divvalodības politika: 1969. gadā tika pieņemts Oficiālo valodu likums, kas nostiprināja angļu un franču valodu kā valsts valodas un veicināja valsts iestāžu divvalodību.
  • Sekulāras un liberālas tiesību reformas: Trudo valdība atbalstīja plašas krimināltiesību izmaiņas, kas atcēla vai liberalizēja noteikumus par ģimenes, veselības un privātās dzīves jautājumiem.
  • Oktobra krīze (1970): reaģējot uz FLQ (Front de libération du Québec) terorisma aktiem un vietējām spriedzes situācijām, valdība aktivizēja War Measures Act, kas izraisīja plašas diskusijas par pilsoniskajām brīvībām. Trudo slavenā atbilde uz žurnālista jautājumu par iespējamo spēcīgāku rīcību — «Just watch me» («Tik vērosiet») — kļuva par vēsturiski atzīmētu frāzi.
  • Kvestijas par kvēlo enerģētikas politiku: 1980. gadu sākumā federālā enerģētikas politika (tostarp Nacionālā enerģētikas programma — NEP) radīja būtisku spriedzi starp austrumiem un rietumiem; šīs politikas rezultātā pieauga neapmierinātība rietumu provincēs.
  • Konstitūcijas patriācija un Tiesību un brīvību hartija: 1982. gadā Trudo valdība panāca Kanādas konstitūcijas patriāciju no Lielbritānijas un pievienoja Canadian Charter of Rights and Freedoms, kas stiprināja cilvēktiesības un brīvības Kanādā.

Sasniegumi un kritika

Trudo atstāja dziļu un pretrunīgu ietekmi uz Kanādu. No vienas puses, viņa valdība nostiprināja federālo valsti, paplašināja valsts lomu sociālās politikas jomā, ieviesa multikulturālismu kā valsts politiku un pamanāmi veicināja divvalodību un cilvēktiesību aizsardzību. No otras puses, viņu kritizēja par ekonomiskām problēmām (inflācija, bezdarbs), par enerģētikas politiku, kas izraisīja reģionālu neapmierinātību, un par lēmumiem, kas ierobežo civilās brīvības krīzes laikā.

Personīgā dzīve un mantojums

Trudo bija pazīstams kā šarmants un izglītots līderis, bieži uzmanības centrā gan politiski, gan sabiedriski. Viņa laulība ar Margaret Sinclair 1971. gadā un no tās dzimušie trīs dēli — Džastins, Aleksandre («Sacha») un Mišels — bija plaši apspriesti medijos. Pjērs Trudo atkāpās no premjerministra amata 1984. gadā; viņš mira 2000. gada 28. septembrī Monreālā. Viņa politiskais mantojums joprojām tiek aktīvi diskutēts — daudzi viņu slavē par valsts identitātes veidošanu un tiesību nostiprināšanu, citi kritizē par ekonomikas un reģionālās politikas sekām.

Trudo vieta Kanādas vēsturē ir sarežģīta un daudzslāņaina: viņš ir gan nacionāls simbols, gan pretrunu avots — tomēr nav šaubu, ka viņš būtiski ietekmēja mūsdienu Kanādas attīstību.