NAFTA (Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības nolīgums): skaidrojums
NAFTA: skaidrojums par Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības nolīgumu — vēsture, galvenie noteikumi, ietekme uz tirdzniecību, vides un darba aizsardzību un pāreja uz USMCA.
Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības nolīgums (NAFTA) ir tirdzniecības nolīgums starp Meksiku, ASV un Kanādu. Nolīgumu 1992. gada 17. decembrī Sanantonio, Teksasas štatā, parakstīja ASV prezidents Džordžs Bušs, Kanādas premjerministrs Braiens Mulronijs un Meksikas prezidents Karloss Salinass, un tas stājās spēkā 1994. gada 1. janvārī. Ar to tika pakāpeniski atcelti muitas tarifi un citas tirdzniecības barjeras produktiem, ko tirgo starp Amerikas Savienotajām Valstīm, Kanādu un Meksiku. Nolīgums arī iekļāva noteikumus par pakalpojumu tirdzniecību, investīcijām, intelektuālā īpašuma aizsardzību un dažādiem tirdzniecības strīdu risināšanas mehānismiem.
Galvenie mērķi un priekšrocības
- Muitas tarifu atcelšana: pakāpeniska muitas tarifu likvidēšana uz lielāko daļu rūpnieciski saražoto preču, lai veicinātu brīvāku preču plūsmu.
- Tirdzniecības un investīciju stimulēšana: nolīgums veicināja tiešās ārvalstu investīcijas un ķēžu integrāciju starp trim valstīm.
- Intelektuālā īpašuma aizsardzība: noteikumi par autortiesībām, patentiem un preču zīmēm nodrošināja vienveidīgākus noteikumus un aizsardzību uzņēmumiem.
- Strīdu risināšanas mehānismi: ietverēja gan tirdzniecības strīdu paneļus, gan iespējas investoriem iesniegt prasības pret valstīm (t. s. investor–valsts strīdu mehānismi).
Papildprotokoli par vidi un darbu
NAFTA tika papildināta ar diviem svarīgiem sānu nolīgumiem:
- Ziemeļamerikas nolīgums par sadarbību vides jomā (NAAEC), kas palīdzēja noteikt vides aizsardzības principus un veicināja valstu sadarbību vides problēmu risināšanā.
- Ziemeļamerikas nolīgums par sadarbību darba jomā (NAALC), kas sniedza iespējas darbiniekiem un arodbiedrībām cīnīties par labākiem darba apstākļiem un risināt darba standartu pārkāpumus.
Ietekme un kritika
NAFTA būtiski palielināja tirdzniecības apjomus un ekonomisko savstarpējo saistību starp trim valstīm — tirdzniecība un investīcijas pieauga un ražošanas ķēdes kļuva ciešāk integrētas. Taču nolīgumam bija arī kritiķi:
- Nodarbinātība un algas: ASV un Kanādā daži sektori, īpaši ražošana, zaudēja darbavietas, jo daļa ražošanas tika pārceltas uz Meksiku, kur bija zemākas darbaspēka izmaksas. Kritiķi uzsvēra, ka ieguvumi bija nevienmērīgi sadalīti.
- Vides problēmas: pieauga rūpnieciskā darbība reģionos ar vājāku vides regulējumu, kas radīja bažas par piesārņojuma pieaugumu.
- Strīdu mehānismi: investor–valsts tiesvedība (Chapter 11) tika kritizēta kā pārmērīgi izdevīga multinacionālajām korporācijām, jo ļāva tām apstrīdēt valdību lēmumus par regulēm vai politikas izmaiņām.
Galvenie tirdzniecības noteikumi un mehānismi
- Noteikumi par izcelsmi (rules of origin): lai preces kvalificētos bezmuitai, tām bija jāatbilst noteiktai ziemeļamerikā ražotā iepildei — tas sekmēja vietējo daļu izmantošanu ražošanā.
- Paneļu sistēmas: NAFTA paredzēja zaļo ceļu tirdzniecības strīdu izskatīšanai, tai skaitā īpašas paneļu sistēmas anti-dumpinga un subsīdiju lietās.
- ISDS (investor–valsts dispute settlement): ļāva ārvalstu investoriem iesniegt prasības pret valdībām par tiesību pārkāpumiem vai politikas izmaiņām, kas ietekmē investīcijas.
NO NAFTA uz USMCA
2018. gada 30. septembrī tika paziņots, ka ASV, Meksika un Kanāda ir panākušas vienošanos, lai NAFTA aizstātu ar ASV, Meksikas un Kanādas nolīgumu (USMCA). USMCA paredzēja atjaunināt noteikumus, īpaši automobiļu ražošanas izcelsmes prasībās, darba un vides standartus, intelektuālā īpašuma un digitālās tirdzniecības jomas, kā arī mainīja vai ierobežoja dažus investor–valsts tiesvedības aspektus. Jaunais nolīgums stājās spēkā 2020. gada 1. jūlijā, formāli nomainot NAFTA un ieviešot modernas normas, kas atbilst mūsdienu tirdzniecības realitātei.
NAFTA mantojums
NAFTA bija viens no nozīmīgākajiem reģionālajiem tirdzniecības nolīgumiem, kas ieviesa dziļu ekonomisko integrāciju Ziemeļamerikā. Tā ietekme uz tirdzniecību, investīcijām un rūpniecības struktūru bija jūtama vairākas desmitgades. Vienlaikus NAFTA pierādīja, ka brīvā tirdzniecība rada gan iespējas, gan izaicinājumus — nepieciešamas papildu politikas, lai mazinātu sociālās un vides sekas un nodrošinātu, ka ieguvumi tiek sadalīti taisnīgāk.
Ja vēlaties uzzināt vairāk par konkrētiem NAFTA punktiem — piemēram, par investoru–valsts tiesvedību, noteikumiem par izcelsmi vai par to, kā USMCA mainīja automobiļu industrijas prasības — varu papildināt rakstu ar detalizētāku skaidrojumu.
Ietekme
Tā kā tā atcēla nodokļus starp ASV, Kanādu un Meksiku tirgotajiem produktiem. Meksika pērk vairāk produktu no ASV. Tas ietaupīja ASV uzņēmumiem izmaksas, kas rodas, pārdodot produktus uz Meksiku, un Meksikas uzņēmumiem ietaupīja izmaksas, kas rodas, pērkot preces no ASV uzņēmumiem.
Likumprojekta priekšrocība ir tā, ka uz produktu etiķetēm, ar kuriem notiek apmaiņa starp trim valstīm, ir marķējums franču, angļu un spāņu valodā. Tādējādi meksikāņi un amerikāņi, kas runā spāniski, var lasīt spāņu etiķeti, amerikāņi un kanādieši var lasīt angļu etiķeti, bet kanādieši, kas runā franciski, var lasīt franču etiķeti.
NAFTA veicina arī lielāku imigrāciju no Meksikas uz ASV. Tā kā mazos uzņēmumus vairs nevar aizsargāt ar muitas tarifiem, daudzi mazie uzņēmēji Meksikā nespēj konkurēt ar ASV subsidēto produktu cenām, tāpēc daudzi no tiem ir bankrotējuši vai zaudējuši vairāk naudas, nekā varētu nopelnīt. Rezultātā daudzi meksikāņi ir devušies uz ASV darba meklējumos. Cilvēktiesību organizācija EZLN (Ejército Zapatista de la Liberación Nacional), kas ir revolucionāra Meksikas tautas kustība, ir stingra NAFTA pretiniece un norāda, ka tās noteikumi tikai pasliktina ekonomisko situāciju Meksikas nabadzīgākajiem iedzīvotājiem un uzlabo starptautisko korporāciju stāvokli.
Darbavietu zaudēšana
Mazo uzņēmumu hronika
Tā kā Meksikai ir arvien vieglāk importēt pārtikas produktus no Amerikas Savienotajām Valstīm, Meksikas lauksaimnieku lomu pārspēj Amerikas lauksaimniecības produkcija. Tas ir ievērojams NAFTA trūkums. Saskaņā ar Thomas Net Industry Market Trends datiem vairāk nekā 1 miljons Meksikas lauksaimnieku nolīguma rezultātā ir zaudējuši darbu.
NAFTA dēļ ASV ekonomika zaudēja aptuveni 683 000 darbavietu, no kurām vairāk nekā 60 % bija ražošanas nozarē. Gandrīz 35 000 Ohaio iedzīvotāju palika bez darba vai bez darba, pateicoties brīvās tirdzniecības līgumam, kas ir bijis katastrofa mūsu valsts rūpniecības bāzei. - Šarrods Brauns
Imigrācija
Iespējams, ka NAFTA mudinās Meksikas pilsoņus palikt savā valstī, jo viņu ražošanas darbi joprojām varēs viegli nonākt Amerikas tirgū. Taču kopš NAFTA izveides nelegālā imigrācija starp Meksiku un ASV ir tikai pastiprinājusies. Saskaņā ar Thomas Net Industry Market Trends datiem 10 gadu laikā no 1990. līdz 2000. gadam nelegālo imigrantu skaits gadā divkāršojās jeb palielinājās divas reizes, neraugoties uz NAFTA izveidi 1994. gadā. Tas, ka NAFTA nav efektīvāka imigrācijas krīzes novēršanā, ir nolīguma trūkums.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līgums (NAFTA)?
A: Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības nolīgums (NAFTA) bija tirdzniecības nolīgums starp Meksiku, ASV un Kanādu.
J: Kas parakstīja NAFTA līgumu?
A: 1992. gada 17. decembrī Sanantonio, Teksasas štatā, nolīgumu parakstīja ASV prezidents Džordžs Bušs, Kanādas premjerministrs Braiens Mulronijs un Meksikas prezidents Karloss Salinass.
J: Kad NAFTA stājās spēkā?
A: NAFTA stājās spēkā 1994. gada 1. janvārī.
J: Ko NAFTA darīja?
A: NAFTA atcēla nodokļus produktiem, ko tirgo starp ASV, Kanādu un Meksiku. Tā arī aizsargā autortiesības, patentus un preču zīmes starp šīm trim valstīm.
J: Kādi jauninājumi tika pievienoti NAFTA?
A: Tā tika atjaunināta ar Ziemeļamerikas nolīgumu par sadarbību vides jomā, kas palīdzēja noteikt vairāk vides aizsardzības noteikumu un mazināt piesārņojumu. Tā tika papildināta arī ar Ziemeļamerikas nolīgumu par sadarbību darba jomā, kas palīdzēja cilvēkiem cīnīties par labākiem darba apstākļiem.
J: Kas saistībā ar NAFTA tika paziņots 2018. gadā?
A: 2018. gada 30. septembrī tika paziņots, ka Amerikas Savienotās Valstis, Meksika un Kanāda ir panākušas vienošanos, lai NAFTA aizstātu ar Amerikas Savienoto Valstu, Meksikas un Kanādas nolīgumu (USMCA).
Jautājums: Kādu labumu Ziemeļamerikas darba sadarbības nolīgums deva darba ņēmējiem?
A: Ziemeļamerikas darba sadarbības nolīgums palīdzēja cilvēkiem cīnīties par labākiem darba apstākļiem.
Meklēt