Roberts Knight "Bob" Andras PC (1921. gada 21. februāris – 1982. gada 17. novembris) bija Kanādas politiķis, ilggadējs Liberālās partijas biedrs un federālais ministrs. No 1965. līdz 1980. gadam viņš bija Kanādas parlamenta apakšpalātas deputāts, pārstāvot divus Ontārio vēlēšanu apgabalus — sākotnēji Port Artūru un vēlāk Thunderbeja‑Nipigonu. Andrašs dzimis Lachine, Kvebekā, un pēc tam pārcēlās uz Port Artūru (mūsdienu Thunderbay), Ontario, kur strādāja automobiļu tirdzniecības uzņēmumā un iesaistījās vietējā sabiedriskajā un politiskajā dzīvē.
Agrīna dzīve un pievēršanās politikai
Par Andra personīgo bērnību un jaunību ir zināms, ka viņš pārcēlās no Kvebekas uz Ontārio, kur iesaistījās uzņēmējdarbībā un vēlāk vietējā kopienas darbā. Viņa praktiskā pieredze darba tirgū un sadarbība ar darba devējiem un darbiniekiem veidoja izpratni par nodarbinātības jautājumiem, kas vēlāk ietekmēja viņa politiku kā federālā ministra amatā.
Politiskā karjera un amati valdībā
Kā politiķis Andrašs vairākas reizes bija Kanādas valdības loceklis, galvenokārt pildot amatus premjerministra Pjēra Trudo valdībās. Starp nozīmīgākajiem amatiem ir:
- 1968.–1971. — ministrs bez portfeļa;
- 1971.–1972. — valsts ministrs pilsētu lietām (ministra pienākumi saistībā ar pilsētu attīstību un urbanistiku);
- 1971.–1974. — sieviešu statusa ministrs, kurā viņš pievērsa uzmanību jautājumiem par dzimumu līdztiesību un federālās politikas attīstību attiecībā uz sievietēm;
- 1972. — patērētāju un korporatīvo lietu ministrs (uz īsu laiku);
- 1972.–1976. — darbaspēka un imigrācijas ministrs, amatā, kurā viņam bija liela ietekme uz Kanādas imigrācijas politikas pārveidi;
- 1976.–1978. — Valsts kases padomes priekšsēdētājs (President of the Treasury Board), atbildot par valdības iekšējo pārvaldību un izdevumu kontroli;
- 1978.–1979. — ekonomikas attīstības valsts ministrs, iesaistoties reģionālās un nacionālās attīstības programmās.
Uz 1980. gada federālajām vēlēšanām Andrašs paziņoja, ka vairs nemēģinās tikt ievēlēts un pēc tam atkāpās no aktīvās politikas.
Galvenie ieguldījumi un politiskās iniciatīvas
1976. gada Imigrācijas likums ir viens no Andra nozīmīgākajiem mantojumiem. Kā darbaspēka un imigrācijas ministrs, viņš spēlēja būtisku lomu, lai jaunais likums stātos spēkā. Šis likums aizstāja 1952. gada regulu un oficiāli nostiprināja vairākas svarīgas pamatnostādnes:
- likums noteica, ka Kanādas imigrācijas politika nedrīkst diskriminēt cilvēkus pēc viņu etniskās piederības, dzimuma vai valsts, no kuras viņi ieradušies;
- tika precizēti mērķi, tostarp ģimeņu apvienošana, darba spēka vajadzību apmierināšana un humānā palīdzība bēgļiem;
- likums lika uzsvaru uz skaidriem administratīviem principiem un procesuālām garantijām, kas nodrošināja pārskatāmību un vienlīdzīgu attieksmi pret pieteikumiem.
Šīs pārmaiņas palīdzēja modernizēt Kanādas pieeju imigrācijai un veicināja valsts iecienīto tēlu kā daudzveidīgu un nediskriminējošu sabiedrību.
Andrašs arī bija aktīvs jautājumos, kas saistīti ar darba tirgu un sociālo politiku — viņa portfelī ietilpa nodarbinātības jautājumu risināšana, darba attiecību uzlabošana un reģionālās attīstības atbalsts. Kā sieviešu statusa ministrs viņš centās iekļaut federālo programmās jautājumus par sieviešu ekonomisko un sociālo stāvokli.
Sadarbība attiecībā uz pirmiedzīvotājiem
Andrašs sadarbojās ar citiem federālajiem politiķiem, tostarp ar Žanu Kretjēnu (Jean Chrétien), lai attīstītu politiku, kas skar pirmiedzīvotāju (Indigenous) jautājumus. Viņa pieeja ietvēra sarunas un mēģinājumus iekļaut federālo politiku plašākā dialogā par tiesībām, pakalpojumiem un reģionālo attīstību attiecībā uz pirmajām tautām. Šī darbība liecina par viņa interesi risināt sarežģītas valsts un kopienu attiecību tēmas.
Personīgā dzīve, slimība un nāve
Andrašs savā publiskajā darbībā bija pazīstams kā pragmatisks un darbīgs politiķis, kurš centās panākt konkrētas reformas. Pēc atkāpšanās no federālās politikas viņš saglabāja saikni ar sabiedrisko dzīvi. Andrašs nomira 1982. gada 17. novembrī Vankūverā, Britu Kolumbijā, pēc aptuveni gadu ilgas cīņas ar vēzi.
Mantojums
Roberts "Bob" Andras ir atcerēts kā viens no tiem politiskajiem līderiem, kas 1970. gados palīdzēja modernizēt Kanādas imigrācijas un sociālo politiku. Viņa darbs pie 1976. gada Imigrācijas likuma un iesaistīšanās darba tirgus un sieviešu jautājumos ir daļa no viņa ilgtermiņa ieguldījuma valsts politikā. Andrašs tiek pieminēts arī par centieniem iesaistīt valdību dialogā ar pirmiedzīvotāju kopienām un par centieniem uzlabot federālo pārvaldību, kam viņš veltīja laiku, būdams Valsts kases padomes priekšsēdētājs.