Kanādas Pārstāvju palāta — struktūra, pilnvaras un vēsture
Kanādas Pārstāvju palāta (franču: Chambre des communes) ir viena no trim galvenajām Kanādas parlamenta daļām kopā ar Suverēnu (ko pārstāv ģenerālgubernators) un Senātu. Pārstāvju palāta ir vēlēta institūcija, kurā pašlaik sēž 338 locekļi — parlamenta deputāti (Members of Parliament, MP). Deputāti tiek ievēlēti katrs no sava federālā vēlēšanu apgabala, ko parasti sauc par riding, un parasti atrodas amatā līdz nākamajām federālajām vēlēšanām. Vēlēšanu laiks ir noteikts ar likumu; prakse ir, ka vēlēšanas notiek reizi četros gados, taču Konstitūcija paredz maksimālu piecu gadu termiņu, un premjerministram ir arī iespēja izsludināt agrākas vēlēšanas. Ja deputāta vieta kļūst brīva, notiek papildvēlēšanas.
Struktūra un galvenās lomas
Pārstāvju palāta sastāv no 338 deputātiem, kas pārstāv provincēs un teritorijās noteiktu skaitu vēlēšanu apgabalu. Apgabalu robežas un sēžu skaits tiek pārskatīti pēc katra tautas skaitīšanas, ko veic neatkarīgas reģionālās komisijas.
- Premjerministrs un Kabinets: valdību veido premjerministrs, kurš parasti ir līderis politiskajai partijai ar vairākumu vai ar koalīciju atbalstu Pārstāvju palātā, un ministri (Kabinets), kas parasti tiek izraudzīti no palātas locekļiem. Premjerministrs paliek amatā tik ilgi, kamēr viņu atbalsta apakšpalāta (Pārstāvju palāta).
- Saeima (Speaker): Pārstāvju palātas priekšsēdētājs (Speaker) tiek ievēlēts no deputātiem. Viņa uzdevums ir vadīt sēdes, uzturēt kārtību un pārstāvēt palātu ceremonijās.
- Jautājumu periods un debates: Pārstāvju palāta nodrošina valdības publisku uzraudzību, tostarp ikdienas jautājumu periodu, kurā deputāti var prasīt skaidrojumus no ministriem.
- Valodu prakse: Darbība Pārstāvju palātā notiek abās valsts valodās — angļu un franču — un tiek nodrošināta sinhronā tulkošana, lai deputāti varētu runāt savā valodā.
Pilnvaras un galvenās funkcijas
Pārstāvju palāta ir galvenā likumdošanas vara un atbildīguma centrs valdības priekšā. Tās nozīmīgākās funkcijas ir:
- likumdošana: iniciēt, debatēt un pieņemt likumprojektus. Likumprojekti parasti iet cauri vairākām lasījumiem palātā, tie tiek izskatīti arī komitejās, un pēc pieņemšanas nonāk Senātā un pēc tam pie Suverēna reprezentanta — ģenerālgubernatora — saņem Royal Assent;
- budžeta un publisko izdevumu kontrole: valdības budžets un finansējuma likumi (supply) ir atkarīgi no Pārstāvju palātas apstiprinājuma; zaudēta uzticības balsojuma gadījumā valdība var zaudēt varu;
- valdības uzraudzība: jautājumu periodi, izmeklējošās un pastāvīgās komitejas, izmeklēšanas un interpelācijas;
- reprezentācija: deputāti aizstāv sava riding iedzīvotāju intereses un sniedz palīdzību administratīvos jautājumos;
- parlamentārās privilēģijas: Pārstāvju palāta un tās locekļi bauda īpašas procedurālas tiesības un imunitātes, kas ļauj brīvi diskutēt un pieprasīt informāciju.
Likumu pieņemšanas process
Parastais likumdošanas ceļš ietver šādas galvenās darbības: pirmais lasījums (formāla iepazīstināšana), otrais lasījums (galvenās debates par principu), komitejas izpēte (nosegt sīkākas detaļas un uzaicināt lieciniekus), atgriešanās Pārstāvju palātā uz uzlabošanu/reporta stadiju, trešais lasījums (beidzamā balsošana). Pēc Pārstāvju palātas apstiprināšanas likumprojektu izskata Senāts, un galu galā tam ir jāsaņem Royal Assent, lai kļūtu par likumu. Senāts reti pilnībā noraida likumus, bet var ieteikt grozījumus.
Vēlēšanas, vēlēšanu sistēma un deputātu termiņi
Federālās vēlēšanas Kanādā notiek pēc vienkāršās vēlēšanu sistēmas first-past-the-post, kur uzvar kandidāts ar visvairāk balsīm katrā ridingā. Likumiski Konstitūcija nosaka maksimālu piecu gadu termiņu starp sesijām, bet kopš 2007. gada darbojas likums par fiksētām vēlēšanām ik pēc četriem gadiem; tomēr premjerministram ir tiesības aicināt ģenerālgubernatoru izsludināt agrākas vēlēšanas, un valdība var zaudēt uzticību jebkurā brīdī ar konstruktīvu vai ne-konstruktīvu balsojumu.
Komitejas un parlamentārā uzraudzība
Lielu daļu Parlamenta darba veic komitejas — standing (pastāvīgās), special (īpašās) un likumdošanas komitejas. Komitejas var veltīt daudz vairāk laika konkrētu jautājumu izpētei, pieprasīt dokumentus, iztaujāt ministrus, ekspertus un lieciniekus, sagatavot ziņojumus un ieteikumus. Tās ir būtiskas gan likumdošanas kvalitātei, gan valdības darbības kontrolei.
Vēsture un Pārstāvju palātas ēka
Pārstāvju palāta tika izveidota 1867. gadā, kad Britu Ziemeļamerikas likums (Angļu: British North America Act) radīja Kanādas Domīniju. Institucionāli tā tika veidota pēc Lielbritānijas Pārstāvju palātas parauga, taču Kanādas konstitucionālā attīstība devusi savas īpatnības. Līdz 1982. gadam likumu grozīšanas pilnvaras, kas skāra Britu Ziemeļamerikas likumu, galvenokārt piederēja Apvienotajai Karalistei; 1982. gada Konstitūcijas akts (patriācijas akts) pārnesa grozīšanas mehānismu Kanādai un iekļāva Kanādas Konstitūcijas likuma daļas, tostarp Cilvēktiesību un brīvību hartu (Canadian Charter of Rights and Freedoms).
Kanādas Pārstāvju palāta fiziski atrodas parlamenta ēku centrālajā korpusā uz Parlamenta kalna Otavā, Ontario provincē. Centra korpuss (Centre Block) tika nopostīts ugunsgrēkā 1916. gadā un vēlāk atjaunots; tajā ir arī slavens Peace Tower. Parlamenta ēkas ir gan simboliskas, gan funkcionālas — tajās notiek debates, sēdes un publiskas ceremonijas.
Papildus piezīmes
- Pārstāvju palāta bieži tiek dēvēta par "apakšpalātu" salīdzinājumā ar Senātu kā "augšpalātu", tomēr prakse rāda, ka apakšpalātai ir lielāka politiskā ietekme, jo valdība atskaitās deputātiem.
- Parlamenta darbību reglamentē Standing Orders (sēžu kārtība), kas nosaka procedūras, kā arī parlamentārā ētiķete un privilēģijas.
- Pārstāvju palātas locekļi var būt arī Senāta locekļu vai federālās varas dalībnieku kritiķi, taču valdības politiskais atbalsts un leģitimitāte tiek mērīta galvenokārt ar balsīm Pārstāvju palātā.
Komiteju saraksts
- Aborigēnu jautājumi un ziemeļu attīstība
- Piekļuve informācijai, privātums un ētika
- Lauksaimniecība un lauksaimniecības un pārtikas rūpniecība
- Kanādas mantojums
- Pilsonība un imigrācija
- Vide un ilgtspējīga attīstība
- Finanses
- Zivsaimniecība un okeāni
- Ārlietas un starptautiskā attīstība
- Valdības operācijas un tāmes
- Veselība
- Cilvēkresursi, sociālā attīstība un personu ar invaliditāti statuss
- Rūpniecība, zinātne un tehnoloģijas
- Starptautiskā tirdzniecība
- Tiesiskums un cilvēktiesības
- Sadarbības komiteja
- Valsts aizsardzība
- Dabas resursi
- Oficiālās valodas
- Procedūras un House lietas
- Publiskie konti
- Sabiedriskā drošība un valsts drošība
- Sieviešu statuss
- Transports, infrastruktūra un kopienas
- Veterānu lietas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir kopmītņu nams?
A: Pārstāvju palāta ir Kanādas parlamenta apakšpalāta. Tā ir vēlēta institūcija, ko veido 338 deputāti, pazīstami kā parlamenta locekļi (MP).
Q: Uz cik ilgu laiku tiek ievēlēti deputāti?
A: Deputāti tiek ievēlēti uz laiku, kas nepārsniedz četrus gadus.
J: Kā deputāti tiek ievēlēti Pārstāvju palātā?
A: Deputāti tiek ievēlēti vienā no Kanādas federālajiem vēlēšanu apgabaliem, ko parasti sauc par ridings.
J: Kad tika izveidota Pārstāvju palāta?
A: Pārstāvju palātu izveidoja 1867. gadā, kad ar 1867. gada Britu Ziemeļamerikas likumu izveidoja Kanādas Domīnija, un tā tika izveidota pēc Lielbritānijas Pārstāvju palātas parauga.
J: Kādas ir attiecības starp Senātu un Pārstāvju palātu?
A: Abām palātām ir jāpiekrīt jauniem likumiem, bet Senāts ļoti reti noraida likumprojektus, ko pieņēmusi Pārstāvju palāta (lai gan dažkārt tos groza). Valdība ir atbildīga tikai apakšpalātai, un premjerministrs paliek amatā tikai tik ilgi, kamēr viņam ir tās atbalsts.
J: Kur atrodas Kanādas Pārstāvju palāta?
A: Kanādas Pārstāvju palāta atrodas Centrālajā blokā uz Parlamenta kalna Otavā, Ontario.
J:Kādas pilnvaras ir Kanādas parlamentam?
A:Kanādas parlamenta pilnvaras ir ierobežotas, jo provinču likumdevējiem ir ekskluzīvas tiesības pieņemt likumus par dažām lietām. Līdz 1982. gadam tikai Apvienotās Karalistes parlamentam bija tiesības mainīt Britu Ziemeļamerikas likumu, un tas tika darīts, lai aizsargātu provinču likumdevējiem piešķirtās tiesības un pilnvaras. Tas mainījās līdz ar Kanādas likuma pieņemšanu, kad Britu Ziemeļamerikas likums kļuva par Konstitucionālo likumu.