Kanādas Pārstāvju palāta
Kanādas Pārstāvju palāta (franču: Chambre des communes) ir daļa no Kanādas parlamenta kopā ar Suverēnu (ko pārstāv ģenerālgubernators) un Senātu. Pārstāvju palāta ir vēlēta institūcija, kurā ir 338 locekļi, ko dēvē par parlamenta deputātiem (Members of Parliament (MPs)). Deputāti tiek ievēlēti uz ne vairāk kā četriem gadiem. Katrs deputāts tiek ievēlēts vienā no valsts federālajiem vēlēšanu apgabaliem, ko parasti sauc par ridings.
Pārstāvju palātu izveidoja 1867. gadā, kad ar 1867. gada Britu Ziemeļamerikas likumu izveidoja Kanādas Domīnija, un tā tika izveidota pēc Lielbritānijas Pārstāvju palātas parauga. Dažkārt Pārstāvju palātu dēvē par "apakšpalātu", lai gan tai ir lielākas pilnvaras nekā "augšpalātai" - Senātam. Abām palātām ir jāpiekrīt jauniem likumiem, taču Senāts ļoti reti noraida likumprojektus, ko pieņēmusi Pārstāvju palāta (lai gan Senāts dažkārt groza likumprojektus). Kanādas valdība ir atbildīga tikai Pārstāvju palātai. Premjerministrs paliek amatā tikai tik ilgi, kamēr viņu atbalsta apakšpalāta.
Kanādas Pārstāvju palāta atrodas parlamenta ēku centrālajā korpusā uz Parlamenta kalna Otavā, Ontario štatā.
Atšķirībā no Apvienotās Karalistes parlamenta Kanādas parlamenta pilnvaras ir ierobežotas, jo provinču likumdevējiem ir ekskluzīvas tiesības pieņemt likumus par dažām lietām.
Līdz 1982. gadam tikai Apvienotās Karalistes parlamentam bija tiesības mainīt Britu Ziemeļamerikas likumu, lai aizsargātu provinču likumdevēju tiesības un pilnvaras. Tas tika mainīts ar Kanādas likumu. Kanādā Britu Ziemeļamerikas likumu tagad sauc par Konstitucionālo likumu.
Lielu daļu Parlamenta darba veic komitejas, kas var veltīt vairāk laika kāda jautājuma izpētei, nekā to varētu darīt viss Parlamenta sastāvs.
Komiteju saraksts
- Aborigēnu jautājumi un ziemeļu attīstība
- Piekļuve informācijai, privātums un ētika
- Lauksaimniecība un lauksaimniecības un pārtikas rūpniecība
- Kanādas mantojums
- Pilsonība un imigrācija
- Vide un ilgtspējīga attīstība
- Finanses
- Zivsaimniecība un okeāni
- Ārlietas un starptautiskā attīstība
- Valdības operācijas un tāmes
- Veselība
- Cilvēkresursi, sociālā attīstība un personu ar invaliditāti statuss
- Rūpniecība, zinātne un tehnoloģijas
- Starptautiskā tirdzniecība
- Tiesiskums un cilvēktiesības
- Sadarbības komiteja
- Valsts aizsardzība
- Dabas resursi
- Oficiālās valodas
- Procedūras un House lietas
- Publiskie konti
- Sabiedriskā drošība un valsts drošība
- Sieviešu statuss
- Transports, infrastruktūra un kopienas
- Veterānu lietas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir kopmītņu nams?
A: Pārstāvju palāta ir Kanādas parlamenta apakšpalāta. Tā ir vēlēta institūcija, ko veido 338 deputāti, pazīstami kā parlamenta locekļi (MP).
Q: Uz cik ilgu laiku tiek ievēlēti deputāti?
A: Deputāti tiek ievēlēti uz laiku, kas nepārsniedz četrus gadus.
J: Kā deputāti tiek ievēlēti Pārstāvju palātā?
A: Deputāti tiek ievēlēti vienā no Kanādas federālajiem vēlēšanu apgabaliem, ko parasti sauc par ridings.
J: Kad tika izveidota Pārstāvju palāta?
A: Pārstāvju palātu izveidoja 1867. gadā, kad ar 1867. gada Britu Ziemeļamerikas likumu izveidoja Kanādas Domīnija, un tā tika izveidota pēc Lielbritānijas Pārstāvju palātas parauga.
J: Kādas ir attiecības starp Senātu un Pārstāvju palātu?
A: Abām palātām ir jāpiekrīt jauniem likumiem, bet Senāts ļoti reti noraida likumprojektus, ko pieņēmusi Pārstāvju palāta (lai gan dažkārt tos groza). Valdība ir atbildīga tikai apakšpalātai, un premjerministrs paliek amatā tikai tik ilgi, kamēr viņam ir tās atbalsts.
J: Kur atrodas Kanādas Pārstāvju palāta?
A: Kanādas Pārstāvju palāta atrodas Centrālajā blokā uz Parlamenta kalna Otavā, Ontario.
J:Kādas pilnvaras ir Kanādas parlamentam?
A:Kanādas parlamenta pilnvaras ir ierobežotas, jo provinču likumdevējiem ir ekskluzīvas tiesības pieņemt likumus par dažām lietām. Līdz 1982. gadam tikai Apvienotās Karalistes parlamentam bija tiesības mainīt Britu Ziemeļamerikas likumu, un tas tika darīts, lai aizsargātu provinču likumdevējiem piešķirtās tiesības un pilnvaras. Tas mainījās līdz ar Kanādas likuma pieņemšanu, kad Britu Ziemeļamerikas likums kļuva par Konstitucionālo likumu.
